Dinozauru mednieki полностью

Misters Leslijs Beizs kritiski aplūkoja fotouzņēmumu.

—   Ja tā nav krāpšana, es te runāju par veiklu fotomontāžu, — viņš sacīja, sniegdams man fotogrāfiju, — tad tas jūs katrā ziņā ieinteresēs.

—   Mēs izdarījām ekspertīzi, — sekretārs steigšus paskaidroja.

Misters Leslijs Beizs nievīgi paraustīja plecus. Ne vārda neteikdams, es raudzījos fotouzņēmumā. Briesmonis bija vismaz septiņus metrus augsts. Tas stāvēja uz pakaļkājām, atbalstījies pret resnu asti. Milzīgie žokļi ar gariem, smailiem zobiem bija pavērti. Priekšējās ķetnas, apbruņotas ar lieliem nagiem, kas izskatījās pēc līkiem dunčiem, piespiestas pie krūtažas. Mazās, apaļās acīs sastindzis traks, neremdināms niknums. Blakus zemē saplosīta degunradža atliekas. Bojā gājušais milzis līdzās briesmonim, kas grasījās kaut kur lēkt, izskatījās pēc samīta žurkulēna.

—   Nav šaubu, ka šī ir kāda nezināma tirānozauru suga, kura kā par brīnumu nav iznīkusi vēl līdz mūsu dienām, — es teicu un noliku fotogrāfiju uz galda.

—    Jūs pats labāk zināsiet, kā to nezvēru sauc, — noņurdēja misters Beizs. — Jūs taču esat zooloģijas profesors?

—    Paleontoloģijas, — es precizēju.

—    Man tas vienalga. Tātad jūs uzņematies sameklēt šo skaistuli un atvest to uz vienu no maniem zooloģiskajiem dārziem?

—    Uzdevums nav nekāds vieglais , ..

—   Tāpēc jau es griezos pie jums, mister… mister…

—   Turski, — sekretārs piepalīdzēja.

—   Jā, jā . . . mister Turski. Jūs, liekas, jau esot bijis Centrālajā Āfrikā?

Klusēdams pamāju ar galvu.

—   Kur un kad?

—   Esmu strādājis Zilās Nīlas augštecē otrā pasaules kara laikā. Esmu bijis arī citos apvidos .. .

—    Un pēc tam?

— Tas būtu"garš stāsts. Negribu jūs aizkavēt. Pašlaik lasu paleontoloģijas lekcijas par mugurkaulniekiem . . .

—    Zinu. Par dzīvu tirānozauru es jums maksāšu . .. divsimt tūkstošus dolāru. Par ādu un skeletu — simt tūkstošus. Ja atgriezīsieties tukšā, nedabūsiet ne graša. Visas publikācijas tikai caur manām izdevniecībām. Nevienu interviju, nevienu fotogrāfiju kādam citam! Vai esat ar mieru?

Atbildēju, ka padomāšu.

—    Izlemiet tūlīf! — Mistera Leslija balsī ieskanējās kaut kas ļauns. — Un iegaumējiet: ja atteiksieties, jūs neko neesat dzirdējis un šo fotogrāfiju neesat redzējis.

—    Bet ekspedīcijas izdevumi?

—   Minēsiet summu, kāda jums vajadzīga . .. protams, veselīga saprāta robežās.

—    Esmu ar mieru.

—    Līgumu parakstīsiet jau šodien! Ekspedīcijas personālu izraudzīsiet Beļģijas Kongo kolonijā. Eiropiešus, — cik vien iespējams, mazāk! Neviens nedrīkst zināt, kādēļ braucat. Lai domā, ka tā ir parasta ekspedīcija, kura dodas gūstīt retus dzīvniekus. Pēc ierašanās tur pateiksiet, ko atzīsiet par vajadzīgu. Plānu un tāmi iesniegsiet nedēļas laikā! Izbraukšana pēc divām nedēļām!

Mēģināju kaut ko iebilst.

—   Atkārtoju, taisni pēc divām nedēļām un ne dienu vēlāk! Mani aģenti ir jūsu rīcībā. Jums līdzi dosies mana uzticības persona Persijs Vufs. Viņš izlidos uz Kongo pēc trim dienām. Nav slikts puisis. Viņam ir vērīgas acis un gauži cietas dūres. Jūs viņu iecelsiet p.u savu vietnieku. Tas ir viss!

Zviņneša fotogrāfiju atļausiet man ņemt līdzi?

—    Dabūsiet kopiju. Bet neaizmirstiet nosacījumus . . .

—     Šī ir pilnīgi nezināma tirānozaura suga, — es teicu, pievirzīdams uzņēmumu sev tuvāk, — Jāizdomā briesmonim labi skanīgs nosaukums un tūlīt, tiklīdz atradīsim kaut vai viņa zobu …

—     Velns jūs rāvis ar vienu pašu zobu! — misters Leslijs Beizs iesaucās. — Man nepieciešams viss tirā- nozaurs. Viss! Dzīvs vai sliktākajā gadījumā — nosprādzis.

—    Protams, — es piekritu. — Bet, lai viņam dotu vārdu, pietiek pat ar vienu zobu. Kā jums patiktu sugas apzīmējums Tyrannosaurus beizi? Skan tīri labi!

Misters Beizs to nebija gaidījis. Šķiet, viņš jutās glaimots. Viņš pat pietvīka aiz labpatikas. Iedomājos, ka es sēdētu viņa vietā: protams, būtu patīkami, ja manā vārdā nosauktu visbriesmīgāko nezvēru, kāds jebkad dzīvojis Zemes virsū. Bet misters Leslijs Beizs tūdaļ sadrūma un sāka bungot ar pirkstgaliem pa galdu. Gaidīju, ka viņš izklāstīs veselu virkni papildnoteikumu, jo līgums taču vēl nav parakstīts. Bet viņš ar tādu kā šaubīšanos, kas ,viņam nemaz nebija raksturīga, pēkšņi iejautājās:

—    Vai tirānozaura sugas apzīmējumā nevarētu būt divi vārdi?

Uzreiz vēl nesapratu, kas Beizam padomā, un piesardzīgi atbildēju, ka izņēmuma gadījumos sugas apzīmējums var sastāvēt no divām daļām.

Viņš atplauka.

—    Ierakstiet blakus manam uzvārdam arī sievas vārdu.

—    Kādas sievas, cienījamais kungs?

—    Protams, manas, — misters Beizs apvainojās. — Viņas vārds ir Rita.

—    Lieliski, — es atteicu. — Tātad Tyrannosaurus beizi ritas. Norunāts.

Misteram Beizam laikam novēlās kā akmens no sirds.

—    Viņa būs sajūsmināta. Sieva pastāvīgi mani kremt, ka es vēl neesot iemūžinājis viņas vārdu. Biju

spiests samaksāt krietnu summu tam vecajam veprim no Nacionālā antarktiskā dienesta . .. nu, nu? …

-— Pogsam, — sekretārs pasteidzās izpalīdzēt.