Atalgojot viņa darbu, viņu ne vien atbrīvojuši no cietuma, bet arī piešķīruši viņam mūža pensiju. Tomēr to viņš nav dabūjis ilgi izlietot. 1914. g. septeipbrī viņš saslimis ar sirds reimatismu un no­miris trīs dienu laikā. Pirms nāves viņš pieprasījis kātoju garīdz­nieku, pateru Pēteri Durbanu, un izsūdzējis grēkus. Garīdzniekam šī grēksūdze likusies tik svarīga, ka viņš to protokolējis un licis ap­zvērēt. Kas tad noticis, mēs varam tikai minēt. Dokuments licies pietiekami svarīgs sūtīšanai uz Romu, bet vareni spēki būs tikuši iaisti darbā, lai to noklusētu. Gadsimtiem ilgi pasaule nekā par to

<p>XVIII NODAĻA</p><p>SONOMAS KALNU PAĒNĀ</p>

Par mani tanī laikā nav nekas sevišķs stāstāms. Mani noturēja cietumā sešus mēnešus, kaut arī neapvainoja nekādā pārkāpumā. Es biju aizdomīga persona — baigs vārds, ar ko drīz vien bija jāiepazīstas visiem revclucio-

nezināja. Tikai pagājušajā gadsimtā izcilais itāliešu zinātnieks Lorbia bija to nejauši atklājis, pētījot Vatikānu.

Tagad nav šaubu, ka Dzelzs papēdis atbildīgs par bumbu, kas krist, ēras 1913. gadā kongresā eksplodēja. Kaut arī Perveza grēk­sūdze nebija zināma, tomēr neviens saprātīgs cilvēks par to nešau­bījās, jo šis akts, kas noveda cietumā piecdesmit divus delegātus, pilnīgi līdzinājās neskaitāmiem citiem aktiem no oligarhu un — jau agrāk — no kapitālistu prakses.

Mums ir klasisks piemērs: nevainīgie — tā dēvētie Heimārkitas anarhisti Čikāgā, kurus krist, ēras XIX gs. 80. gados nogalināja pēc tiesas nežēlīgā un vieglprātīgā sprieduma. īpašu kategoriju sastāda iepriekš nodomāti kapitālistu īpašumu grautiņi un dedzināšana, ko izdarīja paši kapitālisti. Par šādiem īpašumu grautiņiem bieži notie­sāja nevainīgus cilvēkus — «nogremdēja», kā mēdza tolaik sacīt.

Krist, ēras divdesmitā gadsimta pirmajā gadu desmitā strādnieku nemieru apspiešanai — Rietumu ogļraču federācija bija sacēlusies pret kapitālistiem — tika lietota līdzīga, tikai vēl asiņaināka taktika. Ka­pitālistu aģenti uzspridzināja Indenpendansas staciju. Trīspadsmit cil­vēku nogalināja un krietni lielāku skaitu ievainoja. Kapitālisti, kas pārvaldīja Kolorādo štata likumdošanas un tiesas mašinēriju, apvai­noja noziegumā ogļračus un gandrīz panāca notiesāšanu. Romens, tāds pats oligarhijas ierocis kā Pervezs, atradās cietumā otrā štatā — Kanzasā un gaidīja tiesu, kad pie viņa ieradās kapitālistu aģenti. Starpība bija tikai tā, ka Romena atzīšanās kļuva zināma, viņam dzīvam esot.

Перейти на страницу:

Поиск

Похожие книги