HAKSRAENŪNA LASITJĒHAKSKādreiz tas bija izcils zinātnisks atklājums. Gēns, kurš izmaina cilvēka prātu un ļauj cilvēka smadzenem pieslēgtiesdatoram. Tagad tas ir nāvīgs vārds Tas ļauj cilvēkiem iegūt neierobežotu varu, tāpēc šos cilvēkus nogalina pirms tie paspēj izaugt lieli. Haks- tā saucas šis piedzīvojumu stāsts kurš aizvedīs tevi tālā nākotnēRaenona Lasitjē sarakstīja grāmatu "Haks" septiņpadsmit gadu vecumā. Viņa piedzima un uzauga Londonā, pašlaik studē Oksfordā. Viņai nav ne kaķu, ne zirgu, ne gaļēdāju augu, tomēr ir kāda jauna iecere. Pašlaik rakstniece strādā pie "Haka" turpinājuma.Raenuna LasitjēVisas latviešu izdevuma tiesības re. Šo grāmatu pilnībā, arī kādu tās daļu drīkst kopēt, pavairot, saglabāt ierakstu sistēmās vai pārraidīt bez iepriekšējas rakstiskas izdevēja atļaujas.TULKOTĀJS ANDRIS AKMENTIŅŠ REDAKTORE ANITA ROŽKALNE MAKETĒTĀJS SIGURDS TAKERIS MĀKSLINIEKS MĀRTIŅŠ KRŪKLISIZDEVNIECĪBAS VADĪTĀJA INGUNA CEPĪTEIzdevniecība PĒTERGAILIS Ģertrūdes ielā 19/21, LV-1011, RĪGĀ Reģistrācijas apliecība Nr 00 300 593 n (+371) 2 272 220© izdevums latviešu valodā, izdevniecība PĒTERGAILIS, 1999.Nākotne ir mūsu vidū, reiz rakstīja slavenā kareivja Sveika radītājs Jaroslavs Hašeks, un tie bija prātīgi vārdi. Arī Haks vēsta Tev par tālu nākotni, kas patiesībā ir ļoti tuvu. Mūsu plakano divdimensiju televīziju šeit aizstājusi telpiskā bolovīzija, bet dzīvokļos un transporta līdzekļos tālruņa lomu pilda holokoms — tas ļauj gan sazināties, gan aplūkot sarunu biedru vai viesi pie ārdurvīm un ļauj arī pieslēgties datoriem. Haka nākotnes pasaulē ikviens var noīrēt ne tikai vieglo automašīnu — skimmeri, bet arī nelielu lidaparātu — flailcru. Flaiteri stipri līdzinās taksometriem filmā "Piektais elements", un tos, tāpat kā jebko citu nākotnes pasaulē, pārvalda datori.Haks vēsta Tev par cilvēkiem, kas spēj "saaugt" ar datoriem. Tie nav lādi datoram pielipuši puiši, kādus Tu varbūt pazīsti, — ar lielām, piesarkušām acīm, bālu seju. Par tiem sacerētas daudzas anekdotes. Reiz kāds datorists esot atradis vardīti, kas teikusi: "Noskūpsti mani, par princesi pārvērtīšos!" Protams, ka datorists skūpstīties nevēlējās, jo nezināja, ko iesākt ar princesi, taču runājoša varde viņam šķita teicama lieta!Skaistā, tumšmatainā Reivena patiešām atšķiras no šādiem datoristiem. Viņas apziņas impulsi šaujas caur pasaules datortīklu kā nazis caur sviestu, un neviens serveris, ne parole nespēj tiem pretoties! Kāds tur brīnums, ka valdība nolēmusi ikvienu Haku nāvei, pat nezinot, ko īsti prot datorcilvēki ar noslēpumaino Haku gēnu.Taču Haks ir grāmata arī par saprašanos, jo raibajā komandā, kas cīnās pret Datordrošības policijas (DDP) slepeno nodaļu, bieži vien viss atkarīgs no spējas savaldīt dusmas un īgnumu un palīdzēt draugiem.Pirms Tu sāc lasīt šo grāmatu, padomā — vai Tu pazīsti kādu sešpadsmitgadīgu meiteni, kas raksta fantastisku piedzīvojumu romānu? Raenona Lasitjē ir tieši tāda meitene, un šī ir viņas grāmata!TulkotājsVeltīts Maruškai, bez kuras šī grāmata nekad nebūtu uzrakstīta.arī Pīteram, Tanakvī un Viktorijai — par to, ka jūs tādi esat.SATURS1. Taustīšanās miglā 112. Pravietisks sveiciens 293. Dīvainas lietas 424. Liktenīgā tikšanās 575. Gaisma sabiezē 746. neierastas rūpes 887. Dabas kļūda 1068. Elle ir drūma 1229. nāvējošais zobens 139 lū.10. Sprādzienu vilni 15311. Asinis pret asinīm 16712. meli kā patiesība 181
RAENŪNA LASITJĒ
HAKS
Londonā bija pusnakts, tomēr divas jūdzes virs zemes pilsēta nebūt negulēja. Gaisma mirdzēja pilsētas torņu logos, zibsnīja automašīnu lukturi, tām steidzoties pa velvēto tiltu sistēmu starp spožajām augstceltnēm. Tuvojās ziema, un biezā migla, kas tinās ap torņiem, stipri apgrūtināja redzamību. Vraits uzmanīgi vadīja flaitcru starp debesskrāpjiem, jo vēl nebija īsti apguvis vadības pulti, un citi flaitcri aizšāvās garām, to pasažieriem steidzoties nakts izklaides meklējumos. Vraits nelikās par viņiem ne zinis; viņš bija devies daudz nopietnākos meklējumos, un priekšā bija vēl tāls ceļš. Viņam laižoties zemāk, lidaparātam tieši ceļā uzplauka hologrāfiskā reklāma, un Vraits nepatikā samiedza acis mirklī, kad izšāvās caur mānīgo attēlu. Uz apkārtējiem 2D ekrāniem vizmoja devīzes, tās pēkšņi uzzibsnīja drūmajā tumsā, piedāvājot kādu dāsnās pilsētas labumu; dažādas zīmes mirgoja it visur, izplūstot tālumā, cik vien varēja saskatīt. Acīmredzot, šis bija naktsklubu pasaules centrs, zīmes reklamēja kazino, kinozāles un lokālus, tie visi bija izsmalcināti un dārgi — bagātnieku rotai laukums. Flaiters turpināja lēnām slīdēt uz priekšu, un Vraits bija spiests aizvien uzmanīgāk rīkoties ar pulti, jo tiltu tīkls bija kļuvis biezāks, atstājot mazāk vietas, kur izspraukties gaisa transportam.
Vraits jau sāka šaubīties, vai bija prāta darbs īrēt fiaiteru. Braukšana pa tiltiem šķita drošāka nekā taustīšanās starp tiem biezajā miglā. Vēl viens flaiters pazibēja un apsviedās apkārt tieši viņam priekšā, Vraitam nācās sparīgi savilkt sviras, lai neietriektos tuvākā tilta balstos. Viņš savaldīja fiaiteru dažus centimetrus no resnās metāla ribas un ļāva tam iekārties gaisā, kamēr pats atguva elpu.
Kamēr flailcrs turējās uz vietas, ekrāns uz vadības paneļa pēkšņi atdzīvojās, un uzvirmoja lēkājošu, pelēku punktu virpulis, kas pārvērtās attēlā. Reivcna uzsmaidīja viņam no ekrāna, un viņas balss atskanēja flaitera skaļrunī, nevis speciālajā raidītājā, kas bija ieaudzēts Vraita ausī:
"Atvclc elpu, brālīt?"
"Rcivcn," Vraits sarauca pieri. "Kā tev tas izdodas? Tas taču nav holokoms." Flailcrs bija vecs, un Vraits zināja, ka tā ekrāns spēj parādīt tikai attēlus, ko pārraida četras kameras katrā lidaparāta pusē.
"Katram savas viltības," Reivcna noslēpumaini noteica un piemiedza aci. Paliecies uz priekšu, Vraits aptvēra, ka attēlam nav ne holokoma izšķiršanas spējas, ne asuma. Reivenas attēls bija shematisks. Viņas tumšās acis mirdzēja vijīgu, melnu elfa cirtu ietvarā. Tas bija parasts divdimensiju attēls. Viņš sarāvās, pieradis pie Reivenas noslēpumainības un Haka spējām, — skaidra lieta, zinot, ka tās ir pietiekams iemesls, lai viņu nogalinātu. Viņš sadrūma no šīs domas, tomēr pasmaidīja, kad Reivcna vēlreiz piemiedza aci un vaicāja:
"Vēlies, es pastūrēšu?"
"Vai tu to spēj no tās vietas, kur pašlaik esi?"
"Nu protams," Reivcna teica, gaismas uz vadības paneļa atdzīvojās, un flaiters atkal sakustējās. "Turi rokas uz pults," viņa brīdināja, "citādi ļaudis brīnīsies, kāpēc tu neieskrien kādā stabā."
"Labi," viņš pamāja, "taču vēl vieglāk būtu, ja tu līstu laukā no Tīkla un patiešām stūrētu šo verķi."
"Es meklēju," viņa atcirta. "Man ir jābūt Tīklā un jādara tas, kas vajadzīgs."
"Vai esi kaut ko atradusi?" Vraits ievaicājās jau maigākā balsī. Tēls ekrānā paraustīja plecus.
"Neko," viņa atbildēja. "Tev nāksies pameklēt reālajā vidē. Tas, ko meklējam mēs, pamattīklā nav atrodams."
"Bet drošības sistēma?"
"Es varu iekļūt arī tur, tikai vajag vairāk laika," Reivcna paskaidroja. "Es nedomāju, ka tas būs darbs ar datoru. Mums vajadzēs gan miesu, gan asinis, lai atrastu Reičelu."
"Neuztraucies," viņš mierināja. "Mēs viņu atradīsim."
"Jā," attēls pamāja. "Man jāiet, Vrait. Šajā pilsētā mums vajadzēs daudz dokumentu. Mainot ierakstus, paies ilgāks laiks."
"Okci," Vraits teica ekrānā, kur Reivenas attēls izplūda, un to nomainīja parastais borta kameras kadrs.
"Esi rātns," viņas balss ierunājās ar vieglu smaidu. "Tagad mēģini palidot pats."
Vraits negribīgi pārņēma vadību, taču atklāja, ka lidaparātu vadīt kļuvis vieglāk. Torņi un tilti vēl arvien bija labi apgaismoti, un acumirklī viņš saprata, ka redz aizvien mazāk gaismas zīmju un aizvien mazāk transporta līdzekļu aizsteidzas pa tiltiem vai pazib gaisā. Apkārtne vairāk atgādināja dzīvojamo rajonu. Tilti ik pa brīdim izvērtās laukumos, un Vraitam nācās aizvien ilgāk meklēt kādu logu, lai pārkļūtu uz nākamo līmeni. Redzot kokiem apstādītās avēnijas un zālāju joslas apakšā, varēja likties, ka viņš jau slīd pāri zemei. Taču patiesībā viņš turpināja lidot aizvien zemāk un zemāk. Pamazām ēkas kļuva mazāk koptas, ielu apgaismojums — blāvāks, un zaļie laukumi pazuda.
