Pols Stjuarts Kriss RidelsJezgas zemeSagatavojies lielai cīņai starp labā, ļaunā un tā-nekas spēkiem!Kur vēl jūs atrastu trīs mēnešus pie debesīm, lidojošu ezeru un smaržīgu purvu, kurā mīt sārtās smirdcūkas un sprāgstošās gāzes vardes? Vietu, kas ir mājas burvim ar vienu vienīgu burvestību, milzim, kas daudz raud, un ļoti sarkastiskai papagailienei? Esi laipni lūgts Jezgas zemē! Vietā, kur jebkas var notikt un kur parasti arī notiek..Džo Džefersons ir vienkāršs skolnieks no vienkāršas zemes. Vismaz bija. Bet kaut kas dīvains gadījās, kad viņš bija izvedis pastaigāties savu suni, un tagad viņš ir DŽo Barbariskais bezbailīgs karotājvaronis, ko Jezgas zemes vadošais burvis atsaucis nogalināt milžus, cīnīties ar pūķiem un drosmīgi stāties pretī neliešiem.Džo diez ko vis nejūtas kā karotājvaronis Bet ļaunums rosās pašā Elfu meža vidū, un Jezgas zemes iemītniekiem ir vajadzīga palīdzība (lai gan daudzi no viņiem to vēl nezina). Varbūt Džo Džefersons galu galā tiešam ir varonis…Sagatavojies lielai cīņai starp labā, ļaunā uņ, tā-nekas spēkiem!Pols StjuartS ir iecienīts, literārus apbalvojumus guvis bērnu grāmatu autors, kura darbu klāstā ir gan bilžu grāmatas un futbola stāsti, gan fantāzijas un zinātniskās fantastikas grāmatas un šausmu stāsti.Kriss Ridels ir talantīgs grafiķis un politisko karikatūru autors. Viņa tēlaini izteiksmīgi ilustrētās bērnu grāmatas ne reizi vien saņēmušas nozīmīgus apbalvojumus.Pols un Kriss pirmoreiz tikās bērnudārzā. Nevis savā, bet savu dēlu bērnudārzā. Kāda dīvaina iemesla dēļ, kuru viņi īsti nevar atcerēties, abi nolēma strādāt kopā. Tas bija pirms desmit gadiem. Kopš tā laika Viņi ir radījuši vairākas grāmatu sērijas.2002Lasi Malaszemes hroniku grāmatas Viņpus Dziļā meža Vētras dzinējsApvāka ilustrācijas autors Kriss RidelsNo angļu valodas tulkojis Raimonds AuškāpsRedaktore Aija LāceNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Pols Stjuarts, Kriss Ridels
JEZGAS ZEME
Annai un Džekam.
.
.
.
.
...
.
.
.
VĀRDS: Džo Džefersons NODARBOŠANĀS: Skolnieks VAĻASPRIEKI: Futbols, televīzija, strīdēšanās ar māsu MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Jebkas, ko nav gatavojis Norberts
VĀRDS: Randalfs Gudrais I Jezgas zemes vadošais burvis NODARBOŠANĀS: Mm… Jezgas zemes vadošais burvis
Īstenībā Jezgas zemes vienīgais burvis un viņš nav diez cik labs.
viņš arī īsti neizskatās pēc tāda.
VAĻASPRIEKI: Burvestības (Es domāju, jūs pārliecināsieties, ka burvestība ir tikai viena! Veronika) MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Norberta gatavotas kurkuļu biezeņa pankūkas
VĀRDS: Henrijs NODARBOŠANĀS: Džo suns VAĻASPRIEKI: Pastaigas, vāveru dzenāšana, svešinieku dibenu apostīšana MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Acīmredzot suņu barība
VĀRDS: Norberts Ne-Ļoti-Lielais NODARBOŠANĀS: Milzis
VAĻASPRIEKI: īkšķa sūkāšana, ēdiena gatavošana, īpaši kūku garnēšana MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Viss
VĀRDS: Veronika NODARBOŠANĀS: Pazīstama ar lielo burvi Randalfu Gudro VAĻASPRIEKI: Sarkastiski izteicieni MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Jebkas, ko nav gatavojis Norberts
VĀRDS: Ragainais Barons
NODARBOŠANĀS: Jezgas zemes valdnieks un Ingridas vīrs VAĻASPRIEKI: Valdīt un darīt visu, ko vien Ingrida viņam liek MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Smirdelpas biezputra
VĀRDS: Doktors Kampiens (Kššš! Neizrunājiet viņa vārdu skaļi!) NODARBOŠANĀS: (KŠŠŠ! Neviens pat nezina, ka viņš ir!) VAĻASPRIEKI: (Vai jūs nedzirdējāt,
ko es nupat teicu?) MĪĻĀKAIS ĒDIENS: Uituļmaizītes
.
Nakts klājās pār Jezgas zemi. Saule bija norietējusi, debesis satumsa, un jau divi no tās trim mēnešiem bija uzlēkuši pār Pelējuma kalniem. Viens no šiem mēnešiem bija tik violets kā sikspārņputns. Otrs bija tik dzeltens kā milža apakšbikses veļas dienā. Abi mēneši bija pilni un spoži.
Zeme bija pilna trokšņu, jo dienas radījumi (tādi kā koku taiši, paugurzivis un sārtās smirdcūkas) vēlēja labu nakti nakts radījumiem (tādiem kā ķekatpeles, slinkumputni un sprāgstošās gāzes vardes), kuri nupat cēlās augšā.
Augstu virs to galvām sikspārņputni bija pametuši laktas un lidinājās violeti un dzelteni svītrotajās debesīs. Tiem savā starpā saskrienoties, gaisu pildīja raksturīgais izsauciens: "Au!"
Elfu mežā koki klanījās un liecās, dzestram vējam gaudojot to zaros. Smaržu purvā stiegrie dubļi burbuļoja un plunkšķēja. Tālīnajos Milžu kalnos skanēja žļerkstēšana, kas cēlās no tūkstošiem sūkātu īkšķu, un tūkstoši miegainu balsu, kas murmināja "Mammīl!".
Mirguļojošas gaismas iedegās visā biezi apdzīvotajā Goblinpilsētā, un, gobliniem gatavojot vakara maltīti, gaisu pildīja smirdelpas biezputras un puņķumaizes smarža, un skaņas no pārāk daudzajiem pavāriem. "Vai tu tajā esi iespļāvis?" "Nē."
"Tad dari to, pirms es to šauju krāsnī." Tam visam pretstatā, Troļļu tiltu klāja auksta, drēgna tumsa. Troļļi, kas tur dzīvoja, nevarēja redzēt neko no tiem kāpostiem un rāceņiem, kurus viņi ēda vakariņās. No patiltes mitekļiem cēlās vinu zemo balsu rūkoņa.
"Vai kāds nav redzējis manu runkuli?" "Tur tas ir."
"AU.'Tā. ir mana galva!"
Kamēr violetās un dzeltenās ēnas stiepās lejup no Dunošā kalna uz Ragainā Barona milzu pili tā pakājē, no visaugstākā torņa atskanēja spalga balss. Šķita, ka vēl kāds no Jezgas zemes iemītniekiem nespēj atšķirt ēdamu sakni no galvas.
"Volter, tu rāceņpauri! VOLTER! Kur tu esi?'
Tā bija Ingrida, paša Ragainā Barona sieva, un viņa nemaz nebija priecīga. "Nāku, mana mīlā," viņš atsaucās, kāpdams pa vītņu kāpnēm.
"Es nupat šajā katalogā ieraudzīju kaut ko tādu, ko es patiesi
vēlos," Ingrida turpināja. "Dziedošie aizkari. Te rakstīts: "Nevienai sevi cienošai Ragainā Barona sievai nevajadzētu iztikt bez šiem apburtajiem logu aizsegiem, kas vakarā viņu maigi ieaijās miegā un nākamajā rītā viņu izjusti pamodinās ar dziesmu." Es gribu, lai mani ieaijā dziedošie aizkari, Volter. Es gribu, lai mani pamodina ar dziesmu. Vai ai mani dzirdi?"
"Skaļi un skaidri, mana mūža mīla," Barons garlaikots atbildēja. "Par daudz skaļi un skaidri," viņš pusbalsī nomurmināja.
Nākamajā mirklī trešais Jezgas zemes mēness mazs, koši zaļš debess ķermenis, kurš, liekas, parādījās, kad bija tādā noskaņā, izslīdēja debesīs, kopā ar dzelteno un violeto kaimiņu veidojot nevainojamu vienādmalu trijstūri. Trīs mēneši apgaismoja Apburto ezeai, kurš zvārojās augstu virs zemes, un septiņas lieliskās mājaslaivas, kas šūpojās tā mirdzošajos ūdeņos.
Sešas mājaslaivas bija tumšas un pamestas. Septītā slīga eļļainā, oranžā lampas gaismā. Strupa auguma tukls indivīds, vārdā Randalfs, nolūkojās pa vienu no augšējiem logiem krāsaino mēnešu izkārtojumā. Uz plikā pakauša bija uzmeties papagailis.
"Norbert," viņš beidzot teica savam palīgam. "Astrālās zīmes ir labvēlīgas. Manu smailo cepuri, lūdzu. Es jūtu, ka man tuvojas burvestība!"
