Pec vairakiem meginajumiem atri nopelnit naudu, es nolemu izveidot realu planu, lai sasniegtu finansialo neatkaribu. Un tas stradaja. Protams, man nacas saskarties ar islaicigam grutibam un neskaitamiem skersliem, no pielautajam kludam guvu daudz vertigu macibu, tacu galu gala uzvareju, nopelnot vairak neka miljonu dolaru. Tas, ko es varu darit, bus iespejams ari jums.

Vai vari to izdarit

Mans merkis ir parliecinat jus, ka jus varat klut bagats neatkarigi no ta, cik slikta sodien ir jusu finansiala dzive. Ja jus sakat agri, sekojat manam padomam un smagi stradasit, jus varat klut par miljonaru. Sis strategijas un metodes ir palidzejusas ne tikai man, bet tukstosiem citu cilveku. Ja esat gatavs ieguldit laiku un pules, nav nekada iemesla, lai jus atturetu no Amerikas sapna sasniegsanas.

1900. gada ASV bija aptuveni pieci tukstosi miljonaru, un taja laika miljons dolaru bija daudz vairak verts neka tagad. 1980. gada, kad saku rupigi petit so temu, miljonaru bija aptuveni pusotrs miljons. Lidz 2000. gadam vairak neka septiniem miljoniem amerikanu piedereja miljonu dolaru bagatiba. Valsti ir ari daudz miljardieru, un saskana ar prognozem nakotne sie skaitli dubultosies.

Lielaka dala no siem miljonariem un miljardieriem ir pirmas paaudzes uznemeji. Vini pasi nopelnija daudz naudas, sakot no nulles. Vini nopelnija katru centu, izmantojot savus talantus un spejas, izmantojot iespejas, ko pasi atklaja vai radija. Tiek lests, ka saja valsti ik pec cetram minutem kads klust par miljonaru. Tavs uzdevums ir klut par vienu no viniem.

Ko sie miljonari varetu darit, to varat ari jus. Tici, ka neviens nav gudraks par tevi un neviens nav labaks. Gadu gaita man ir izdevies runat ar daudziem miljonariem un multimiljonariem un pat paris miljardieriem. Vinu atskiriga iezime ir ta, ka vini ir pilnigi parasti cilveki – arkartigi godigi un stradigi, nebaidas risket, pilnveidojas izveletaja biznesa un nekad nepadodas, pat ja tas ir gruti.

Atskiriba starp bagatajiem un nabadzigajiem

Bagatie cilveki daudz neatskiras no jums vai manis. Vini vienkarsi vairak izmanto savus Dieva dotos talantus un strada nedaudz savadak neka citi cilveki. Redziet, kads briniskigs atklajums: ja jus atkal un atkal darat to, ko dara bagati un veiksmigi cilveki, jus galu gala sasniegsiet tos pasus rezultatus. Finansialie panakumi nav brinums, ta nav veiksme. Tas ir celonu un seku likuma iemiesojums. Ja jus uzsakat celonus, jus iegustat sekas.

Saja gramata jus uzzinasit, ka sakt tur, kur atrodaties, pat ja esat parados, un iegut finansialu brivibu. Stradajot ar tukstosiem klausitaju visa pasaule, esmu stingri parliecinats, ka cilveki, kuri velas klut bagati savas darba karjeras laika, iegus velamos rezultatus, ja izmantos pareizo pieeju.

Apbrinojama iepazisanas

Pirms daziem gadiem ar mani notika atgadijums, kas man atvera acis uz daudzam lietam. Uzrunajot vairak neka tukstos klausitaju auditoriju, es teicu, ka esmu stingri parliecinats, ka ikviens, kurs patiesi velas gut panakumus, spej to sasniegt, vinam tikai jasper pareizie soli un jaizvelas pareizais cels. Partraukuma laika man apkart bija apmeram trisdesmit labi gerbti viriesi un sievietes, un mani apbera ar daudziem jautajumiem. Peksni puli mala atgruz kads garigi invalids jaunietis, kurs ari bija klat seminara: «Treisija kungs, Treisija kungs, vai man ari izdodas?»

Esmu apjucis. Manas smadzenes drudzaini stradaja. Saprotot, ka visi klatesosie gaida manu atbildi, es nezinaju, ko teikt. Taja bridi tika parbaudits mans apgalvojums «var gut panakumus jebkuram» un vispar mana reputacija. Par laimi, jauneklis turpinaja intereseties: «Treisija kungs, es dzivoju patversme, mes remontejam mebeles. Katru menesi es perku krajobligaciju par simts dolariem. Vai tas man palidzes klut bagatam?

Salikto interesu brinums

Par laimi, nesen biju lasijusi, cik daudz cilvekam vajadzetu ietaupit, lai klutu finansiali neatkarigs. Es zinaju, ka, ja cilveks no 21 lidz 65 gadiem ietaupis 100 USD menesi un nopelnitu 10 procentus no sis naudas, vins 65 gadu vecuma klutu par miljonaru. Tadejadi sis jauneklis patiesam var klut par miljonaru, lai gan vins dzivo garigi atpalikuso patversme un, no pirma acu uzmetiena, tam nav ne izredzu, ne iespeju. Ja vins turpinas ietaupit 100 USD menesi, vins aizies pensija bagataks neka 95 procenti iedzivotaju.

Vinam bus labak neka vairumam arstu, juristu, arhitektu, inzenieru un mazo uznemumu ipasnieku. Viss, kas vinam bija jadara, bija ietaupit simts dolaru, un vins butu finansiali neatkarigs. Ja vins to izdaris, salikto procentu brinums parupesies par parejo. Ikviens var to izdarit.

Jus varat iemacities jebko

Перейти на страницу:

Похожие книги