Bibliotēkās un grāmatu veikalu plauktos ir plaši pieejami Nacionālsociālisma ideju komentāri. Izdevniecības "Vizītkarte" 1995. gadā izdotais Ādolfa Hitlera "Mana cīņa" autorizētais izklāsts latviešu valodā lasītājam dod iespēju pašam izvērtēt šādu literatūru. 1995. gadā, kad šī grāmata tika izņemta no tirdzniecības, zināmā sabiedrības daļā pastāvēja uzskats, ka Latvijas iedzīvotāji vēl nav gatavi pareizi izvērtēt šādu literatūru. Varbūt tagad ir pienācis tas laiks, kad cienītie lasītāji ir sagatavoti?
"Dažreiz apbrīnojami ilgu laiku viennacionāla valsts var pārciest sliktas pārvaldes režīmu, neaizejot bojā. Bieži vien varētu likties, ka organismā vairs nav ne mazāko dzīvības pazīmju, ka tas jau ir miris vai arī atmirst, bet pēkšņi izrādās, ka nāvei nolemtais atkal cēlies un sācis izrādīt apbrīnojami nesatricināma dzīvīguma pazīmes."
Izdevniecība "Vizītkarte" laiž klajā Ādolfa Hitlera sacerējuma "Mana cīņa" autorizētu izklāstu latviešu valodā.
Gandrīz simts gadus šis sacerējums ir izraisījis ļaužu interesi. Bet sakarā ar Padomju Savienības īstenoto Baltijas republiku okupāciju šā gadsimta četrdesmitajos gados, sacerējums turpat piecdesmit gadus mūsu cilvēkiem bija aizliegts. Par šī sacerējuma lasīšanu un apspriešanu draudēja konsekvents Padomju varas iestāžu garīgais un pat fiziskais terors. Sacerējums bija plaši izklāstīts padomju ideoloģiskajā literatūrā. Tika pielietoti šai ideoloģijai izdevīgie sacerējuma citāti un plašs to komentārs. Galvenokārt un vienīgi no iznīcinošas kritikas viedokļa. Tas jau pats par sevi izsauca jebkuru domājošu cilvēku ziņkāri un pārspīlētu interesi par patieso sacerējuma saturu.
Pastāvīgi radās jautājums: kāpēc šim "fašistu vadoņa" sacerējumam, šī "noziedznieka Nr. 1" domām bija tik daudzi miljoni līdzgaitnieku, kas upurēja savu dzīvību cīņā par nacionālsociālistisko ideju? Vai tiešām šai sacerējumā viss bija tikai noziedzīgs un vai tiešām tur nebija nekā racionāla un lietderīga?
Atbildi uz šiem jautājumiem ir jāmeklē tikai sacerējumā. Latviešu lasītājs pats varēs atrast atbildi uz šiem un daudziem citiem jautājumiem Ādolfa Hitlera sacerējuma "Mana cīņa" autorizētā izklāstā latviešu valodā. Mūsdienu lasītāji ir pietiekoši izglītoti, lai varētu patstāvīgi izlasīt sacerējuma izklāstu un godprātīgi to izvērtēt. It sevišķi tagad, kad Otrā vispasaules kara brūces ir apdzijušas un uzvarētāju valstu impēriskās ambīcijas pierimušas attiecībā arī uz šo sacerējumu. Šodien ar samērā "vēsu" prātu var izvērtēt gan nacionālsociālistiskās un marksistiskās idejas, gan uzvarētāju un zaudētāju gūto un paspēlēto.
Bet izdevēja autorizēts izklāsts ļauj jebkuram godīgam latvietim, lai arī kurā pusē viņš būtu nostājies šajos cilvēcei un arī Latvijai traģiskajos gados, apjēgt, cik tālu attaisnojušās cerības, kas saistījās ar nacionālsociālistiskajām, gan ar marksistiskajām idejām. Šo ideju sagrāves traģiskumu un galu galā visas cilvēces nelaimes, kas tika piedzīvotas šai sakarā, var objektīvi izvērtēt, iepazīstoties gan ar cēloņiem, gan ar sekām, izmantojot to dzīves pieredzi un pirmavotus, kas mums šodien ir pieejami.
Mūsuprāt, šodien samērā droši var apgalvot, pat neiedziļinoties dažādās ideoloģiskajās teorijās, ka nacionālsociālistiem, marksistiem, buržuāzijas partijām un cionistiem, tāpat kā jebkurai no karotāju pusēm, "zobens par arklu nekļuva un karotāju izlietās asinis neveldzēja zemi, kas dāsni pabarotu nākamās paaudzes". Šodien var viennozīmīgi apgalvot, ka sacerējuma autora uzskati par tautām un rasēm ir pilnīgi nepieņemami cilvēcei, nes tai vienīgi nelaimi un postu.
Tāpat var apgalvot, ka arī pašas idejas, kas savā starpā karoja un par kurām tika lietas neskaitāmu miljonu cilvēku asinis un upurēta dzīvība savu mūžu ir nodzīvojušas un ieņēmušas attiecīgu vietu cilvēces vēstures anālēs. Dot objektīvu vērtējumu Ādolfa Hitlera sacerējumam ir vēsturiski pāragri. Vēl nav pilnībā sadzijušas Otrā vispasaules kara rētas, vēl nav aizmirstas ciešanas un zaudējumi, vēl nav pietiekoši izvērtēta uzvaras cena, vēl ir aktuāla gan uzvarētāju, gan paspēlētāju psiholoģija un aktuāls ir arī attiecīgo ideju vērtējums. Pārāk liela ir psiholoģiskā inerce, bet, protams, objektīvu novērtējumu gan sacerējumam, gan Otrajam vispasaules karam un ar to saistītajiem notikumiem cilvēces vēstures globālajā plāksnē dos tās lasītāju paaudzes, kas dzīvos divdesmit pirmā gadsimta beigās un divdesmit otrā gadsimta sākumā un tad tas, neapšaubāmi, būs arī objektīvs.
Ādolfa Hitlera sacerējuma izklāstījums sevišķi interesants ir Baltijas valstu (latviešu, lietuviešu, igauņu) lasītājiem, jo šo valstu ģeopolitiskā dzīves telpa kļuva, tāpat kā agrāk vēsturē, gan par Pirmā, gan par Otrā vispasaules kara karadarbības dabīgu teātri.
