Tanija Sadovnikova neko tadu no savas mammas negaidija! Vini kopa ieradas respektablaja kurorta Karlovi Vari, un tur vecmamina iemilejas ka meitene. Julija Nikolajevna iepazinas ar Miroslavu Krasu, kad bija vel jauna, bet tad arzemnieks noslepumaini pazuda, lai paraditos pec daudziem gadiem. Ak, cik skaisti vins uzmacas! Vins aizveda savu miloto vispirms juras kruiza, bet pec tam uz majigu salu Karibu jura. Tikai Tana neticeja pasaku milestibai un ludza savu patevu, Julijas Nikolajevnas bijuso viru pulkvedi Hodasevicu, parbaudit Miroslavu pa saviem kanaliem. Vins noskaidroja: Krass bija iesaistits pardrosas muzeju aplaupisana, un tas nebut nav viss vina "pieraksta". Ar ko Miroslavs bija nodarbojies soreiz un kapec vinam bija vajadziga Tanjas mate? Baidoties to uzzinat no kriminalajam zinam, Sadovnikova steigsus lido uz Karibu.....
Tanja vinu mileja – ka neviens cits sava dzive.
Skaists un drosmigs, ka senais dievs. Izglitots. Labi audzinats. Un ari aspratigs, gadigs, vienmer negaidits.
Kad Stass vinu uzaicinaja uz pirmo randinu, Sadovnikova nesaubijas: vins aizvedis vinu uz elegantu restoranu – ka gan citadi?
Tomer vini nokluva nieciga austrumu kafejnica. Interjers ir tuvak ednicai, viesmili ir drumi, neformali gerbti jatnieki. Vinas kleita bez muguras un augstie papezi seit izskatijas pilnigi nevieta. Bet kads ediens tur bija nozelojamaja kafejnica! Maigakais kebabs, kas pil ar sulu. Un uzkodas! Plani, mezginem lidzigi baklazani ar gardu pildijumu. Fantastiskas garsas majas siers. Vins, kuram blakus nobaleja visi francu vini…
– Ka jus izrakat so vietu? – Tatjana apbrina sacija.
Un jauneklis nopietni atbildeja:
"Bet jus nevarat but parsteigts par dargu restoranu."
Vins noversas no skopas pardevejas, kas apmekletajiem uzspieda saburzitas rozes, un viltigi piebilda:
– Un pukes ari.
Vins pamaja viesmiliem – un Tatjanas prieksa paradijas milzigs grozs. Un taja ir kontrabandas gruzinu vins, granataboli – katrs sver kilogramu, vinogas – vairak ka plumes.
Tik efektivi vina nebija pieskatita ilgu laiku. Un, godigi sakot, vini ilgu laiku par mani vispar nav rupejusies. Visa mana dzive grozijas ap darbu, iepirksanos, fitnesu, arzemju brivdienam, kopa busanu ar draudzenem, nejausiem un islaicigiem romaniem. Viriesi – pa istam, uz muzu! – Es joprojam neesmu atradis Sadovnikovu.
Ar izskatigo specvienibas karaviru Aleksandru (mes iepazinamies Tanjas pedejos piedzivojumos Kuba) lietas neveicas. Vini izradijas parak atskirigi. Vins var but jauks, bet vins ir karotajs lidz sirds dzilumiem. Karavirs, kurs nezina milestibas vardus. Pastavigi komandejumos. Turklat vins nopelnija loti maz naudas. Un lepnais virietis atteicas izklaideties uz Tanjas rekina. Ta nu mums nacas vakarus pavadit kinoteatri vai letas kafejnicas. Tacu Sadovnikovai sads vienmer vienads briva laika pavadisanas laiks atri apnika – paldies Dievam, vina jau sen nav studente.
“Tu, Tanka, esi parak prasiga pret viriesiem,” atklaja draudzenes. – Noteikti dodiet jums gudrus, skaistus, turigus, sportiskus cilvekus. Bet vina vairs nav meitene – ir pienacis laiks pazeminat latinu.
Tikai mate turpinaja parliecinat: tu, meita, esi skaista un gudra. Jus atkal atradisit savu princi. Labakais pasaule. Pagaidiet nedaudz.
Tanja vel nebija iepazistinajusi Stasu ar Juliju Nikolajevnu, tacu vinai nebija saubu: mammai vins patiks. Ne parak bagats, bet lepns. Jauns, bet gudrs pec saviem gadiem.
Vairakus menesus Sadovnikova bija vienkarsi laimiga. Romantiski vakari, karstas naktis. Nedelas nogales – Sanktpeterburga, Parize, uz noslepumainas Valaamas. Turklat Stanislavs vienmer maksaja – vai tas butu Fontanka vai Elizejas lauki, un, kad vina ieteica sadalit izmaksas laika gara, vins mierigi atbildeja:
– Sieviete, nevajag mulkibas.
Lai gan vinam ir alga – Tatjana zinaja lieliski! – visizplatitakais, videjais Maskava.
Ka tu zinaji? Jo vini stradaja kopa. Jauns puisis, nesen beidzis koledzu (ne tikai jebkuru universitati, bet Losandzelosas Universitati), ieradas reklamas agentura vinas vadiba.
Parasti ar jaunpienacejiem (Tatjana loti labi zinaja!) tas ir tikai apgrutinajums. Praktiska labuma nav, bet ambiciju ir daudz. Tacu izradijas, ka Stanislavs neparspeja citus. Vina idejas bija patiesi svaigas, neparastas un spilgtas. Tanja nekavejoties saka iesaistit jauno specialistu visparejas prata vetras sesijas. Nu kadu vakaru bijam velu biroja. Kopa. Nejauss pieskariens, skatieni satikas. Un tas saka varities loti atri – nevis viegla afera, bet ista romantika.
"Skaista paris," agentura vinus sauca. Tikai Tanjas asistente parmetosi pakratija galvu. Sadovnikova nenogurstosi pileja uz vinas smadzenem: kadas ir jusu savienibas izredzes? Jusu Stasiks ir jaunaks, jus esat vina prieksnieks. Turklat es zinoju, ka Tanjas sapnu virietis labprat ved jaunos praktikantus uz biznesa pusdienam, kad prieksnieka nav biroja.
– Vai jus domajat, ka es busu greizsirdigs uz praktikantiem? – Tatjana iesmejas.
Un vina Stanislavam uzticeja arvien atbildigakus, izveligakus, sarezgitakus klientus. Un, kad agentura tika uzaicinata piedalities fantastiska konkursa – daudzu miljonu vertais piraga gabals! – protams, koncepcijas izstrade iesaistiju savu miloto.
Vinu uzdevums bija laist tirgu jaunu cipsu zimolu. Klients bija gatavs ta reklamesana ieguldit milzigu naudas summu – simts miljonus dolaru. Bet vins pieprasija, lai vina produkts pirmaja gada apsteigtu Pringles un Lay's kopa.
Vini biroja pastavigi skrapeja galvu pat saldos vakaros un naktis. Radas vesela virkne labu ideju, tacu visas, Tatjana bija apbedinatas, bija tikai cienigas. Un nepavisam nav izcili.
Un tad beidzot uzausa Sadovnikova.
Tapat ka daudzas atzinas, visefektivakais gajiens naca no zila gaisa. Ap deviniem vakara pec darba. Braucot, kad vina bija iestregusi sastreguma pa celam uz fitnesa klubu.
