— Tātad mēs tagad, pēc četru aculiecinieku apgalvojuma, zinām, ka Saņņikova Zeme eksistē, tā ir milzīga vulkāna krāteris, kas atrodas apmēram simt kilometru attālumā uz ziemeļiem no Koteļnija salas, un šis vulkāns nesen atjaunojis savu darbību. Uz šo datu pamata es mēģināšu tuvākajā laikā ierosināt, lai akadēmija organizē ekspedīciju, kas būtu pietiekami apgādāta ar līdzekļiem un zinātniekiem. Tās mērķis būs sasniegt šo zemi un pēc iespējas drīzāk izpētīt to, kas vēl atlicis no tās iedzīvotājiem. Jūs abi, protams, piedalīsieties šajā ekspedīcijā, lai ar savu pieredzi nodrošinātu visa pasākuma sekmes.
— O, protams! Bet kā tagad būs ar ziņojumu akadēmijā un zinātniskajās biedrībās? — Gorjunovs jautāja.
— Patlaban tas vienīgi kaitētu, — Šenks atbildēja. — Jūs piekritīsiet, ka viss, ko jūs man pastāstījāt, ir tik neparasts, tik brīnišķīgs un neticams, ka vajadzīgi pārliecinoši pierādījumi, bet tas, ko jūs varat parādīt klausītājiem, ir pārāk maz. Šī tetovētās sievietes fotogrāfija — sacīs, ka tā ir eskimosu vai čukču sieviete, arī viņas savās mītnēs staigā puskailas un tetovē ķermeni, turklāt pieder pie tā paša tipa. Un šis bazalts no Saņņikova Zemes klinšu kores — ar ko jūs varat pierādīt, ka tas ņemts no turienes, nevis no Beneta salas vai no Svatojnosa raga? Un šī fotogrāfija ar ieplaku, ezeru un vulkāna izvirdumu — tajā gandrīz nekas nav redzams! Kāpēc jūs nefotografējāt vairāk un labāk pēc tam, kad nartas ar ekspedīcijas rezultātiem bija gājušas bojā?
— Tāpēc, ka mēs jau bijām izlietojuši visas plates, fotografējot cilvēkus, dzīvniekus un dabas ainavas, un tikai viena nejauši bija palikusi kasetē. Sievieti es nofotografēju, jau atbraucis Jakutskā.
— Cik nepatīkami! Ja būtu kaut vai uzņēmumi, kas rāda Saņņikova Zemi no klinšu kores, kā arī no Beneta salas, tos varētu uzskatīt par pierādījumiem. Bet tagad neviens jums neticēs.
— Vai patiešām arī jūs man neticat? — Gorjunovs nomākts iesaucās.
— O nē, es jums pilnīgi ticu! — Šenks steidzās viņu nomierināt. — Nav iespējams izdomāt visu, ko jūs stāstījāt … Tomēr citi, neticīgāki, sacīs: vecais muļķis iedevis naudu kaut kādiem nepazīstamiem katordzniekiem, kas viņam sapūtusi pīlītes. Tie noplītējuši iedoto naudu un pēc tam kopā izdomājuši pamācošu stāstu maziem bērniem par fantastisko zemi un tās brīnišķīgajiem iedzīvotājiem un to visu iestāstījuši lētticīgajam Šenkam, lai kaut kā attaisnotos. Nē, labāk pagaidām klusēsim!
— Pagaidām? Cik ilgi?
— Tikām, kamēr jaunā ekspedīcija, kurā piedalīsieties arī jūs, neapmeklēs šo zemi, neatradīs milzīgo krāteri, applūdušos mežus, jauno vulkānu un dzīvnieku un cilvēku kaulus. Tad arī jūs uzstāsieties ar ziņojumu, ko apstiprinās dokumenti un jaunās ekspedīcijas dalībnieki, to uzklausīs ar pilnīgu uzticību, un līdz ar to zinātnei tiks saglabāti dati par nelaimīgās Saņņikova Zemes iemītnieku dzīvi un bojāeju …
— Jā, jums taisnība! — Gorjunovs sacīja. — Tā būs lietderīgāk. Diskreditēt jūs un paši sevi mēs, protams, negribam.
— Bet laiks rit, — Šenks turpināja, — un pamazām izdzēš atmiņas. Tagad, kamēr iespaidi vēl svaigi, nepieciešams uzrakstīt visa ceļojuma aprakstu — personīgi man. Es to glabāšu līdz labvēlīgam brīdim.
— Protams, es to katrā ziņā izdarīšu, tas ir mans svēts pienākums. Šo to jau esmu pierakstījis, uzkavējoties Beneta salā, tāpat arī pa ceļam atpūtas vietās un Jakutskā. Tagad es visu to izklāstīšu sistemātiski un iesniegšu jums pēc divām trim nedēļām. Bet šeit ir pārskats par izlietoto naudu un atlikums no līdzekļiem, kurus jūs bijāt piešķīris ar tik devīgu roku.
Šenks ielūkojās pārskatā, bet naudu deva atpakaj Gorjunovam.
— Es skatos, ka jūs neesat paredzējis ne sev, ne Ordināra nekādu atalgojumu. Tas nebūs pareizi — par katru darbunākas alga.
— Bet mēs taču nepārvedām jums gandrīz neko, atskaitot fantastisku stāstu un pārdesmit akmeņu, tāpēc arī neesam pelnījuši nekādu atalgojumu.
— Jūs man dodat atpakaļ neizlietoto naudu, jūs nežēlojāt laiku un pūles, lai atbrauktu desmiltūkstoš kilometrus no Kazačjes, atvestu šurp šo naudu un pastāstītu par redzēto, — tas viss izkliedētu pēdējās šaubas par jūsu stāsta patiesīgumu, ja man tādas būtu radušās. Nē, jūs esat izpildījuši ļoti grūtu uzdevumu, un tā nav jūsu vaina, ka ekspedīcijas materiāli gājuši bojā. Tā gadījies ne vienu reizi vien; nogrimst kuģi, kas ved kolekcijas un pārskatus, un paši ekspedīcijas dalībnieki tikko izglābj dzīvību. Ari jums atgadījusies šāda avārija. Dažreiz iet bojā kolekcijas, ko sūta pa pastu. Nē, nē, jums jāsaņem atalgojums. Bez tam jūs rakstīsiet man pārskatu un tālab dzīvosiet šeit, bet dzīve galvaspilsētā ir dārga. Ņemiet naudu kaut vai kā honorāru par šo pārskatu.
Lai neapvainotu Šenku, Gorjunovs bija spiests paņemt naudu. Drīz vien viņš iesniedza akadēmiķim pārskatu un pēc tam iestājās universitātē, lai labāk sagatavotos nākamajai ekspedīcijai.
