Mērija HofmaneStravaganza. Masku pilsētaSTRAVAGANZA. MASKU PILSĒTA ir aizraujošs dēku romāns jauniešiem. Grāmata lasītājus kopā ar tās galveno varoni Lusjēnu aizved izklaidējošā, piedzīvojumiem bagātā ceļojumā uz kādu ļoti neparastu pasauli, kurā dzīve rit pavisam citādāk nekā mūsdienās, kur sejas liek slēptas aiz maskām, kur valda noslēpumi…Šī grāmata stāsta, kā veikt ceļojumu laikā un telpā; vienīgais, kas tam nepieciešams, ir talismans.Lasītājiem nav iespējams pat nojaust, kādi neparedzami notikumi Lusjēnu sagaidīs nākamajās lappusēs, ne arī nojaust, kā gan beigsies šis valdzinošais ceļojums. Lai to uzzinātu, ir tikai viena iespēja - jāizlasa grāmata. 2005STRAVAGANZA. MASKU PILSĒTA tik intriģējoša no sākuma līdz beigām! Šī grāmata ir vairāk nekā izklaidējošā literatūra. Lusjēna piedzīvojumi 16. gadsimta Venēcijā ir tēloti tikpat spilgti un ticami kā viņa dzīve mūsdienu Anglijā. Romāna valoda ir bagāta, raksturi pārliecinoši. Ikvienam personāžam ir kāds brīnumains stāsts, ko mums vēstīt, un tie visi ir savstarpēji saistīti.Grāmatā ir misticisms, briesmas, sirsnība, mīlestība, nāve, humors, bet pats galvenais tajā ir uzburta apbrīnojami dzīva vide. Lasot šo grāmatu, šķiet, ka dažas stundas pavadītas sešpadsmitā gadsimta Venēcijā.STRAVAGANZA. MASKU PILSĒTA ir satriecoši aizkustinošs, saviļņojošs romāns, kura pievilcību pat grūti izteikt vārdos… Sen nebiju lasījis kaut ko tik valdzinošu. Neapšaubāmi šī grāmata ir mūsdienīgas jauniešu literatūras meistardarbs.pirmā sastapšanās ar šķietami pavisam parastu mūsdienu zēnu notiek brīdi, kad Lusjēna dzīve ir kļuvusi gluži vienmuļa, jo slimība viņu ir piesaistījusi mājām. Bet izrādās Lusjēns nebūt nav parasts cilvēks un liktenis viņam ir sagatavojis brīnišķīgu piedzīvojumu tālu un negaidītu ceļojumu, kas Lusjēnu aizved gluži svešā pasaulē, pārpārēm pilnā ar blēdībām, intrigām un burvīgumu… Šermuļus uzdzenošā atklāsmē Lusjēns uzzina, ka patiesībā ir stravagante cilvēks, kurš spēj ceļot laikā un telpā, vajadzīgs tikai talismans. Ar šo brīnumaino ceļojumu Lusjēna piedzīvojumi tikai sākas jaunatrastajā pasaulē viņam, kā rādās, jāglābj no nelaimes Belecas pilsēta. Turklāt 1 ieieta ir visai neparasta valdzinoša un noslēpumaina pilsēta. Tajā gadās redzēt sejas, kas neatlaidīgi tiek slēptas aiz maskām, visu pilsētas dzīvi nosaka valdonīgā Hercogiene, bet politiskās intrigas savērpj aizraujošu dēku virpuli, kurā tiek ierauts arī Lusjēns, piedzīvojot pārgalvīgākos, skaistākos un arī dēkainākos notikumus savā mūžā.Ang[u mūsdienu rakstniece Mērija HofmaneMaty Hoffman ) ir daudzās valstīs pazīstama un lasītāju iemīļota jauniešu grāmatu autore. Rakstniecei piemīt spilgta iztēle un lielisks stāstnieces talants, kas lasītājiem jauj iejusties M. Hofmanes grāmatas varoņu pasaulē, dzīvot līdzi viņu neparastajiem likteņiem un aizraujošajām dēkām.Mērija Hofmane ir caurcaurēm Itālijas kultūras, vēstures un dzīves stila entuziaste, viņa Itālijā pavada tik daudz laika, cik vien iespējams. Mīlestība pret Itāliju arī caurstrāvo grāmatu STRAVAGANZA. MASKU PILSĒTA -neatvairāmu, iespaidīgu romānu par Tālijas maģisko pasauli.Mērija Hofmane raksta:Pirms desmit gadiem vienas dienas ceļojumd laika Venēcija mēs, tapāt ka visi, devāmies izbraukuma ar gondolu pa Lielo kanālu, un man iešāvās prātā: cik žēl, ka mūsu gondotjers nav jauns un skaists.Un tad, gandrīz piecus gadus vēlāk., šī doma pie manis atgriezās, radot veselu ideju gūzmu. Un ja nu atrastos kādā cita Venēcija, kur visi gondoljeri ir jauni un skaisti, jo tos atlasā pilsētās valdniecene Dodžs. bet Hercogiene?No sapņojuma izauga Belecas pilsētas -alternatīvās Venēcijas, un līdzās tai Tālijas, alternatīvās Itālijas, stāsts."MASKUPILSĒTA" uzrakstītā 2001. gadā, bet tapusi ilgāk nekā desmit gadus un ir pirmā grāmatu triloģijā par ceļošanu laikā un telpā.STRAVAGANZA. MASKU PILSĒTA ir spraigiem sižeta pavērsieniem, gluži neticamiem piedzīvojumiem un pārsteigumiem bagāta grāmata. To caurvij noslēpumainība un vienlaikus arī starojošs dzīvesprieks, kas atgādina par nepieciešamību jebkuros apstākļos saglabāt ticību veiksmei un mazliet arī brīnumam.No angļu valodas tulkojusi Vanda TomaševičaNoskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvVendija KūlingaMērija Hofmane ir neglābjami iemīlējusies Venēcijā, un STRAVAGANZA. MASKU PILSĒTA ir fantāzija par mīļotās pilsētas tēmu, ko papildina ceļošana laikā un telpā. Grāmatu caurvij piedzīvojumi, intrigas, krāšņi skati un traģiskas ainas. Patīkamu ceļojumu!Vanda Tomaševiča, tulkotājaMākslinieks Pīters BeilijsPateicībaLiela pateicība maniem trijiem konsultantiem: doktorei Silvijai Gasparini Padujas Universitātē, Abelem Longo, manam itāliešu valodas skolotājam, un Edgaro Cagini no The Young Book Trusi. Tāpat paldies saku ari Stīvijam ar Džesiku par jo uzcītīgu klausīšanos, lln Scottish Widows, kas mani necerēti atbalstīja, lai varu aši pārbaudīt faktu pareizību.Redaktore Agita Ambote©Tulkojums latviešu valodā. Apgāds Zvaigzne AbC ISBN 9984-36-605-7
Mērija Hofmane
Stravaganza. Masku pilsēta
Edgardo Zaghini,
Belecas īstenajai pavalstniecei
Garas kanālmalas mājas augšstāva istabā sēdēja vīrs un uz galda, kas bija pārklāts ar melnu zīdu, lika kārtis. Viņš izveidoja apli no divpadsmit kārtīm, zinoši tās pārlikdams pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam ar attēlu uz augšu, tad, novietojis apļa vidū trīspadsmitnieku, atslīga un pārdomāja.
— Dīvaini, vīrs nomurmināja.
Kārts apļa vidū pati svarīgākā bija Zobens, kas vēstīja briesmas. Rodolfo kā seansu gaisotnes autors ar šo zīmi bija apradis. Tāpat nekāds pārsteigums nebija septītajā pozīcijā pa labi no Zobena ieraudzīt Zivju karalieni. Belecas ietekmīgākās sievietes tuvumā bieži plaiksnīja briesmas, un Ūdens karaliene acīmredzot bija pati Hercogiene. Savukārt Zivju princese šoreiz nostājusies pirmās kārts pozīcijā, kreisajā pusē Zobenam, un Rodolfo nekādi netika gudrs, ko tas varētu nozīmēt.
Dīvainākais kāršu izvietojums, kāds jelkad redzēts. Vienīgās kārtis ar cipariem, kas parādījās, bija četrinieki, pa vienai no katra masta Zivīm, Putniem, Salamandrām un Čūskām. Visas pārējās bija no svarīgajiem trumpjiem -Mīlētāji, Burvis, Dieviete, Tornis, Pavasara jaunava un -cik satraucoši Nāve.
Rodolfo krietnu brīdi apsvēra radušos situāciju, tad kārtis uzcēla, kārtīgi sajauca un izlika vēlreiz. Zivju princese, Čūsku četrinieks, Mīlētāji, Burvis… Kad Zobens jau atkal iekrita centrā, Rodolfo roka notrīsēja. Mats matā kā pirmīt.
Rodolfo atkal jo aši savāca kārtis un ietina melnajā zīdā. Tad iestūķēja kokgriezumiem greznota rakstāmgalda atvilktne un no citas izņēma somiņu ar stikla akmentiņiem. Aizvēris acis, Rodolfo iebāza somiņā roku un izvilka riekšavu akmentiņu, kurus viegli uzmeta uz rakstāmgalda, kur tie tagad zaigoja sveču liesmās.
Mirdzošajos tīrradņa akmentiņos Rodolfo ne bez pārsteiguma sazīmēja kroni, lapu, masku un ciparu 16, matu cirtu un grāmatu; ieraugot grāmatu, Rodolfo satrūkās.
Pēc mirkļa viņš piecēlās.
Jau atkal Silvija, — Rodolfo nomurmināja, paceldams gludo purpura stikla gabaliņu, kas ietvēra sudraba kroni. Viņš piegāja pie loga un aplaida acis visriņķī jumta dārzam. Tā vidū rāmi līgoja lukturi, izgaismodami kokus un lapas, bālas bez dienišķās krāsas. Kaut kur tālumā brēca pāvs.
Atgriezies pie rakstāmgalda, Rodolfo izņēma no atvilktnes divus divpadsmitšķautņu metamos kauliņus. Viņš uzmeta sešinieku ar desmitnieku, astotnieku ar astotnieku, septītnieku ar devītnieku saki viens cilvēks, šovakar viscaur sešpadsmit. Tas, tad vēl jaunava un briesmas. Lai ko tas nozīmētu, viss lika domāt par Hercogieni, un tas viņai jāpaziņo. Ciktāl viņš Silviju pazina, tad savus ieskatus par Rodolfo pārdabiskajām izdarībām viņa neatklās, taču brīdinājums ja ne vairāk, tad vismaz ļautu sagatavoties nezināmajām briesmām, kas tuvojas.
Nopūzdamies Rodolfo nolika dievišķo izdarību rīkus un posās pie Hercogienes.
Kalpone atvēra logu slēģus, un uz Hercogienes satina spilvena izlija gaisma.
-Jauka diena, Jūsu Augstība, ierunājās jaunava, sakārtodama sev uz sejas zaļu, sudraba cauraustu masku.
Lagūnā ik diena ir jauka, attrauca Hercogiene un saslējās sēdus, ļaujot kalponei ietīt savus plecus pledā un pasniegt tasīti karstas šokolādes. Hercogiene bija melnā zīda nakts maskā. Šobrīd viņa pētoši skatījās kalponē.
Jauniņā, vai ne?
Jā, Jūsu Augstība. Meitene pietupās reveransā. Un, ja man ļauts izteikties, kāds gods kalpot jums tik lielā dienā!
Tūdaļ viņa sasitīs plaukstas, nodomāja Hercogiene, sūkdama tumšo šokolādi.
Kalpone sajūsmā sasita plaukstas.
Ai, Jūsu Augstība, jūs droši vien pošaties laulībām!
Kā tad citādi, nogurušā balsī attrauca Hercogiene.
Pošos tāpat kā katru gadu.
*
Laiva, kad tajā iekāpa Arianna ar cieši satvertu milzīgu audekla somu rokās, brīdinoši sazvārojās.
Uzmanīgi! norūca 'Ibmaso, no laivas pasniegdams māsai roku. Tevis dēļ apgāzīsimies. Kam tev tā milzu krava?
Meitenēm daudz ko vajag, stingrā balsī noteica Arianna, zinādama, ka Tomaso viss sievišķīgais liekas noslēpumains.
Pat uz vienu dienu? pajautāja Andželo, otrais brālis.
Šī diena solās būt visnotaļ gara, Arianna noteica vēl stingrāk, pielikdama sarunai punktu.
