Par laimi, es nenodevu savu sapni klut par bernu psihologu. Vina absolveja koledzu, sekmigi pabeidza praksi un nokluva teicama skola ar jauktu izglitibu cilvekberniem un vilkaciem. Atliek tikai nodrosinat, ka man ir atlauts stradat ar vilkacu berniem.
Uzreiz pec darba iegusanas un pastaviga liguma noslegsanas ar skolu Sasa man izteica piedavajumu. Vins pats jau bija dabujis darbu laba, liela uznemuma, kura filiale bija musu pilseta.
Tas bija uznemums, kas piedereja musu pilsetas lielakajam klanam Severinu klanam. Tapec Sasa loti lepojas, ka nokluva tik prestiza uznemuma, un es par vinu no sirds priecajos. Es pats patiesi mileju savu darbu.
Tikai nesen pat mans darba vaditajs un vecako klasu psihologs Vladimirs Stepanovics saka dot majienus, ka esmu sastingusi, man vajag satricinajumu, jaunus iespaidus.
Pedeja sesija, ko rikojam paris reizes menesi, Vladimirs Stepanovics paskaidroja, ka es ievedu sevi strupcela: mana uzvediba bija parak racionala un dzive parak garlaiciga.
Tas ir pretruna ar manu raksturu un butibu un izraisa iekseju disonansi. Rupji sakot, es apglabaju sevi, apglabaju sevi dzivu, parversos par garlaicigu, nervozu sievieti.
Bet man ir tikai divdesmit cetri, bet es jutos ka trisdesmit. Es gandriz parstaju sevi verot, mana figura jau bija nedaudz peldejusi. Jauniba man bija lielisks izskats: es gaju peldeties, vingroju, mileja dejot un biezi gaju uz deju gridam.
Es vienmer mileju garas pastaigas un biezi skreju no ritiem, veicu vingrinajumus tuvakaja parka, devos dejas un pargajienos. Bet jaunibai un skaistumam pirmais noteikums ir mazak stresa, vairak kustibu.
Tas ir viss, sodien es saksu atgut sevi un savu dzivi. Pec darba devos iepirkties. Un ne tur, kur esmu iepirkusies pedejos tris gadus. Ne, es devos uz centru. Varbut es nepirksu daudz, bet es visu izmeginasu ar prieku. Es iesu uz visiem veikaliem, kamer man bus speks un velesanas.
Pec trim stundam es jutos ka izspiests citrons. Esmu jau zaudejusi ieradumu nodarboties ar sim aktivitatem, kuras loti patik daudzam meitenem. Bet es satricinaju sevi. Es redzeju sevi no malas, visas sajas modernajas un skaistajas lietas. Skaists iesainojums, bet pildijums mani pievila.
Viena no modes apgerbu veikaliem notika situacija, kas mani kartejo reizi satricinaja. Sis bija pirmais veikals, kura iegaju. Savam izmeram izvelejos vairakas iespejas, lai gan meitenes asistente rupigi deva majienu:
"Mums drosi vien vajadzetu nemt citu izmeru, meitin." Sis var but parak mazs.
Es biju sasutis un panemu tada pasa izmera lietas, ko panemu ieprieks, pirms sesiem menesiem. Un negaiditi es "iesedos pelke". Pirma kleita izradijas par mazu, bikses ari, bluze knapi dereja. Kads negods! Bet man tik un ta japamet si stulba pielaikosanas kabine!
Bet es sanemos, izgaju ara un, sakot, ka man nekas nepatik, mierigi izgaju no veikala. Un vaigi dega tik loti, ka nebija iespejams to nejust.
Ja, es tiesam atlaidu sevi. Tas vel nav tik redzams, bet melot sev ir bezjedzigi, man ir ar ko salidzinat. Ir pagajusi tikai divi laulibas dzives gadi! Ka es vareju parversties par so noguruso, nedaudz pietukuso sievieti? Kur ir ta slaida, pieklajiga meitene? Steidzami dodieties peldeties, skriet vai pat dejot!
Ne, ta svisana stundam ilgi nav prieks manis. Protams, es atradisu ertu klubu un pierakstisos deju kursos! Un ne par ko garlaicigu, bet gan par tango.
Visu muzu sapnoju iemacities dejot tango. Si ir skaista, jutekliska deja, kas liek justies ka istai sievietei uzticama partnera rokas.
Dazreiz es gaju garam vienam no deju klubiem, kas atradas pirmaja stava netalu no majas. Un vakaros bija patikama gaisma, skaneja dazada muzika, dejoja pari. Tiesi tas, paru dejas, mani piesaistija visvairak. It ipasi tango.
Atceros, ka vienu vakaru dzirdeju skaistos tango ritmus un pusstundu staveju un skatijos pa logiem, saprotot, ka Sasa nekad nepiekritis ar mani tur iet.
Bet tad es joprojam gribeju padarit musu dzivi interesantu, atrast kopigu interesi ar savu viru un baudit dzivi kopa ar vinu. Un vina to piedavaja tiesi un sanema vienu atbildi:
– Veronika, tu esi pieaugusi un aiznemta sieviete. Jus un es stradajam musu kopigas nakotnes laba. Un vakaros, godigi sakot, es gribu atpusties, nevis stagnet uz deju gridas. It ipasi tango! Sis vulgaras dejas ir piemerotas tikai vilkaciem, nevis mums.
Tada man bija Sasa. Kas to butu domajis, ka patiesiba vins tads nav. Nez, ko gan vins vel visus sos gadus vareja no manis slept.
Starp citu, ir ari Dienvidamerikas dejas, kuras mileja dejot jaunajiem vilkaciem. Galu gala daziem to veidiem bija nepieciesama ne tikai prasme, bet ari pienaciga fiziska sagatavotiba. Bet kadu prieku vini sagadaja.
Patikams nogurums pec sadam dejam, kad visi muskuli ir nedaudz nogurusi, un sirds sitas ar velmi ne tikai dejot ar savu partneri, bet ari turpinat komunicet talak.
Bet studentu gados gaju uz deju pulciniem un dejoju, pat vairakas reizes ar vilkacu puisiem. Ak, tie bija dazi forsi puisi. Vienkarsi, kad es biju jauns, es pat nedomaju par vilkaca partneri.
