Lazda uz Ziemassvetkiem majas atgriezas slikta noskanojuma – vina ir izskirusies no sava ligavaina, un vecaki velas vinu redzet tikai precetu. Gimenes svetki draud parversties par spidzinasanu. Tacu, par laimi, uz vinas dzimto pilsetu dodas Hazelas draugs un kolegis, lai izmekletu "huliganiskas burvestibas gadijumu". Vai tad viniem nevajadzetu doties kopa? Gregs speles Hezelas jauna drauga lomu vinas gimenes prieksa, un vina palidzes vinam izmeklet.....
– Novacies no mana dzempera, necilveks! – Heizela parava dzemperi aiz piedurknes, Meistars atlaida nagus un neapmierinati nosnacas. Vins negrasijas atteikties no pukaina, miksta un silta paklajina. Ko nozime dzemperis? Ja kakis uz kaut ka gul, tad tas ir paklajs. Nav variantu.
Lazda zaudeja so karu jau sen, un retie atriebibas meginajumi, lidzigi ka tagad, vienmer beidzas ar necildenu sakavi.
Atriebjoties, vina saburza Rudija davanas kraukskigo iesainojamo papiru un iemeta to Magistram. Vins laiski paspieda kepu un nicinosi paskatijas. Vins loti labi juta vinas slikto garastavokli un ar visu savu izskatu izteica galeju nosodijumu.
LABI. Var panemt vel vienu dzemperi. Bet ko darit ar noskanojumu, kas patiesiba nemaz nav svetku noskanojums? Nebrauksi majas? Melot vecakiem par arkartas dezuru? Ta nav izvele – kada velna pec, vini atbrauks pie vinas. Vini saks atjaunot perfektu kartibu vinas dzivokli un dzive. Ideali, protams, no vinu viedokla. Viniem ir vienalga, ko pati Heizela doma par to. Nekad nav rupejies.
Noputusies vina paskatijas apkart gulamistaba. Pa vidu valejs cemodans, gulta neverigi sakrauta drebju kaudze, uz galda davanas, skaisti iesainotas, saliktas kaudzes: gimene, draugi, kolegi. Atseviski to, kuru sagatavoju Rudijam. Vina to neatdos. Smiekligas siltas cibas ar laca ausim un pogu acim neatbilst Rudolfa Oukbraina prieksstatiem par respektablu. Vinu vieta bus aprocu pogas un kaklasaites piespraude, komplekts ar iebuvetiem drosibas piekariniem, pulkstenis un taimeris. Tiesi piemerots veiksmigam uznemejam, kurs plano klut par tikpat veiksmigu politiki. Atvadisanas davana.
Vins savu nodeva ieprieks. Es laikam apkopoju gada rezultatus, un nepabeigtas attiecibas sabojaja lidzsvaru. Vina neskopojas ar sikumiem – greznais organizators maksaja tris reizes vinas menesalgu. Hazela to panema uz darbu. Tur tas bija vairak vajadzigs, turklat vina nevelejas, lai majas paliktu nekadi atgadinajumi par vinas bijuso ligavaini.
Vini satikas gandriz desmit menesus – pietiekami, lai pirmas kaislibas liesma norimtu un lautu pratigi paskatities vienam uz otru. Viniem patika vienas un tas pasas filmas, vinus vienlidz kaitinaja nevieta lietas, un vini gulta jutas labi. Ka tas varetu beigties, ja ne kazas?!
Heizela nesaprata, kas noticis. Vel launak, vina nevareja saprast, kapec vinas jutas bija tik daudz atvieglotas neka sapes, vilsanas un aizvainojums? It ka kadu dienu abiem atveras acis – reize, kas vinus nemaz neparsteidza. Kurs bija pirmais, kas teica: «Labak mums butu tagad skirties, pirms lietas klust par talu»? Vina neatcerejas.
Skirsanas bez dramam un skandaliem, tikpat mieriga ka vinu tiksanas pedejos menesos. Sakramentals: «Paliksim draugi.» Ziemassvetku davanas.
Un tomer – aizvainojums vai atvieglojums? Vai vel launak – vilsanas, ka attiecibas ar Rudiju beigusas tik nepiemerota laika? Ir jabut sausmigiem vairak uztraukties nevis par pasu skirsanos, bet gan par to, ka bus jaskaidrojas mammai.
Un vina iedos cibas tetim. Vinam tas noteikti patiks. Ja.
Pie sevis pamajot ar galvu, Heizela ar rokas majienu nosutija davanas savai gimenei sava koferi. Pakas un kastes lidoja garam dzirkstosa rinda un gliti salocitas lidz apaksai. Drebes no augsas krita neuzmaniga kaudze – man nebija noskanojuma tas kartot un nolikt. Mamma tevi vienalga vilks pirkt ko jaunu. Vina nez kapec joprojam ir parliecinata, ka meitai loti patik iepirkties, un visi «negribu» un «man neko nevajag» ir tikai tapec, ka vina nevelas sagadat liekas nepatiksanas.
Vina domaja par kurpem. Sporta apavi un ziemas zabaki ir acimredzami, bet vai jums vajadzetu nemt gudrus apavus? Lazda negrasijas nekur, kur tas butu vajadzigas, bet ka tu vari but parliecinats? Ja vinu vilktu uz balliti, tas butu izaicinajums pats par sevi, bet, ja ari vinai butu japerk jaunas kurpes… ak ne!
Iedomajoties vien so attelu – nebeidzami furnitura zem mates komentariem, ieteikumi «paskatities ari uz so pari» un sudzibas par vinas neveiksmigo personigo dzivi, Heizela nodrebeja un aizkaitinata sauca pec kurpem. Manuprat, tie joprojam stav gaiteni – pedejo reizi vina tos valkaja, kad Rudijs aizveda vinu uz labdaribas pienemsanu, kas bija tik nieciga un garlaiciga ka politiska velesanu programma. Pagajusa gada izskerdigakais vakars; ne, pedejo piecu gadu laika!
– Ak! Miglains, kapec?!
Vina pagriezas. Gregs staveja gulamistabas durvis ar kurpem rokas. Paskaidrots:
«Tas man trapija tiesi pakausi.» Paldies, ka nenesat papezus.
«Atvainojiet,» Heizela nevilus pasmaidija: Grega Nikolsona speja piesaistit nelielas nepatiksanas jau sen ir kluvusi vai nu par vardinu vinu vadiba, vai vienkarsi par anekdoti. – Iemet tos sava koferi un iesim pec kafijas. Ceru, ka atnacat tikai ciemos, nevis ar forsu ideju, ka lietderigi pavadit brivdienas.
