Es jums matemātiski pierādīju, ka kapitālistiskās sistēmas sabrukums ir neizbēgams. Ja katrā valstī uzkrājas neizlietots un nepārdodams pārpalikums, tad kapitālistiskā sistēma sabruks zem tās drausmīgās peļņas celtnes, ko tā pati uzcēlusi. Un tad arī nebūs vairs nekādas mašīnu dragāšānas. Cīnīsies tikai par to, kam mašīnas piederēs. Ja darbs uzveiks, jūsu ceļš būs vienkāršs. Savienotajās Valstīs, visā pasaulē tad iestāsies jauns, varens gadsimts. Mašīnas vairs nedragās cilvēkus, bet padarīs to dzīvi patīkamāku, laimīgāku un daiļāku. Jūs no bojā ejošās vidusšķiras kopā ar darbaļaudīm — tad paliks tikai darbaļaudis —, jūs un visi darbaļaudis taisnīgi sadalīsiet brīnišķīgo mašīnu ražojumus. Un mēs visi būvēsim jaunas un vēl brīnišķīgākas mašīnas, un tad nebūs vairs nekāda neizlietota pārpalikuma, jo nebūs nekādas kapitālistu peļņas.
— Bet ja nu šinī cīņā par mašīnu piederību un pasaules kundzību uzvar tresti? — ievaicājās misters Kovalts.
— Tad, — Ernests atbildēja, — jūs un darbaļaudis, un mūs visus samīs visnežēlīgākā, visbriesmīgākā, cilvēces vēsturē vēl nepieredzētā despotisma dzelzs papēdis. Tas būtu piemērots apzīmējums šim despotismam — Dzelzs papēdis
Iestājās ilgāks klusums, un katrs risināja neparastas, smagas domas.
— Bet jūsu sociālisms tomēr ir sapnis, — misters Kalvins noteica un atkārtoja: — Sapnis.
— Tad es jums parādīšu kaut ko tādu, kas nav sapnis, — Ernests atbildēja. — Es nosaukšu šo kaut ko par nllgarhiju. Jūs to dēvējat par plutokrātiju. Mēs tomēr domājam vienu un to pašu: lielkapitālistus vai trestus. Apskatīsim, kam šodien ir vara, un šinī nolūkā sadalīsim sabiedrību šķirās.
Sabiedrība sastāv no trim lielām šķirām. Vispirms, plu- iokrātija, kurā ietilpst bagātie baņķieri, dzelzceļu magnāti, apvienību direktori un trestu magnāti. Otrkārt, vidusšķira, jūsu šķira, kas sastāv no lauksaimniekiem, tirgotā- ļlem, sīkiem fabrikantiem un brīvo profesiju pārstāvjiem, li'eškārt, kā pēdējā mana šķira, proletariāts, kas sastāv no algotiem strādniekiem.
Jūs nevarat noliegt, ka īpašums šodien Savienotajās Valstīs nozīmē faktisku varu. Kā īpašums sadalīts šo trīs šķiru starpā? Es minēšu skaitļus. Plutokrātijai pieder vērtības par sešdesmit septiņiem miljardiem. No visiem nodarbinātiem cilvēkiem Savienotajās Valstīs tikai deviņas desmitdaļas procenta sastāda plutokrātija, bet tai pieder septiņdesmit procenti no visām bagātībām. Vidusšķi- rai pieder divdesmit četri miljardi, tanī ietilpst divdesmit deviņi procenti no visiem nodarbinātiem cilvēkiem, un to rīcībā ir divdesmit pieci procenti no visām bagātībām. Paliek vēl proletariāts. Tam pieder četri miljardi dolāru, fas sastāda septiņdesmit procentus no visiem nodarbinātajiem, un tā rīcībā ir četri procenti no visām bagātībām. Kam tad pieder vara, džentlmeņi?
— Pēc jūsu minētajiem skaitļiem mēs, vidusšķira, esam stiprāki par proletariātu, — misters Asmunsens piezīmēja.
— Ja jūs dēvējat mūs par vājiem, tad tas nepadara Jūs stiprākus salīdzinājumā ar plutokrātiju, — Ernests atcirta. — Bet es vēl neesmu beidzis. Ir vēl kāds lielāks spēks par bagātībām, lielāks tāpēc, ka tas nav atņemams. Mūsu spēks, proletariāta spēks ir mūsu muskuļos, mūsu rokās, kas iemet urnās balsošanas zīmītes, mūsu pirkstos, kas nospiež ieroci. So spēku mums nevar atņemt. Tas ir pirmatnējs spēks, pašas dzīvības spēks, stiprāks par visam bagātībām, un to mums nekādas bagātības nevar atņemt.
Jūsu spēks turpretī ir atņemams. To jums var nolaupīt. Taisni patlaban plutokrātija grasās to darīt, un beigu beigās tā jums šo spēku atņems. Un tad jūs vairs nebūsiet vidusšķira. Jūs nokāpsiet lejup pie mums un kļūsiet par proletāriešiem. Labākais pie tam ir tas, ka jūs pavairosiet mūsu spēku. Mēs jūs apsveiksim kā brāļus un cīnīsimies kopā ar jums par cilvēces uzvaru.
Jūs redzat, strādniekiem nav nekā konkrēta, ko tiem varētu atņemt. Viņu visas tautas bagātības daļa sastāv no drēbēm un mājturības priekšmetiem. Ļoti retos gadījumos tiem ir pašiem sava mītne. Jums turpretī ir konkrētas vērtības, divdesmit četri miljardi, un tos jums plutokrātija atņems. Protams, ir pilnīgi iespējams, ka proletariāts paņems tos pirmais. Vai jūs esat skaidrībā par savu stāvokli, džentlmeņi? Vidusšķira ir kā vārgs jēriņš starp lauvu un tīģeri. Tas kritīs par upuri ja ne vienam, tad otram. Un, ja plutokrātija aprīs jūs pirmā, tad ir tikai laika jautājums, kad proletariāts aprīs plutokrātiju.
Jūsu pašreizējās bagātības nav nekāda pareizā mēraukla jūsu spēkam. Jūsu bagātības pašlaik ir vienīgi tukša čaula. Tāpēc jūsu vārgais kara sauciens arī skan: «Atpakaļ pie mūsu senču metodēm!» Jūs apzināties savu vājumu, jūs zināt, ka jūsu spēks ir tukša čaula, un es jums parādīšu šo tukšumu.
