Viss bija briesmīgi, līdz parādījās Rokijs un palīdzēja tikt galā ar Nokmanu. Mollija bija atstājusi Ņujorku ar visu nopelnīto naudu un lielu dimantu, kas bija nonācis pie viņas bankas aplaupīšanas dienā. Pēc atgriešanās Hārdvikas namā tur viss beidzot sāka iet uz labo pusi. Mollija jau iepriekš bija aizvākusi no turienes raganai līdzīgo priekšnieci, bērnunams tika pārdēvēts, un pastāvīgi palīdzēt tagad nāca laipnā lai gan prātā nedaudz pavieglā atraitne Trinklberijas kundze, kura tur bija strādājusi jau agrāk. Mollija bija stāstījusi, ka naudu, ko viņa pārveda no Amerikas, ziedojis kāds bagāts Labdaris, kurš vēlējies palīdzēt bērnunamam. Mollija bija nohipnotizējusi arī bankas aplaupītāju Simonu Nokmanu un atvedusi to līdzi, lai viņš palīdzētu Trinklberijas kundzei. Nokmans bija izvērsies par sava veida dzīvu eksperimentu. Mollija cerēja, ka, uzturoties kopā ar tik lādzīgu cilvēku kā Trinklberijas kundze un hipnotizēts labu darbu veikšanai, viņš drīz pārtaps un kļūs par patiesi labu cilvēku. Līdz šim eksperiments ritēja sekmīgi.
Mollija pārbaudīja sarakstu. Nu jau viņiem bija gandrīz viss.
Visi Trinklberijas kundzes pasūtītie veselīgie ēdieni, dārzeņi un augļi saspiesti gulēja ratiņu dibenā zem piena un gāzētajiem dzērieniem. Pašā augšā atradās speciālie pirkumi dāvanas sešiem bāreņu nama bērniem, kuri bija aizbraukuši uz kursiem.
Gordons Boilss un Sintija Redmona apmeklēja ekstravertas uzvedības kursus, uz kuriem Gordons, lai izskatītos iespaidīgāks, bija noskuvis kailu galvu. Mollija bija iegādājusies skūšanās putas un asmenīšus viņam un šokolādi Sintijai.
Heizla Hakerslija un Sintijas dvīņubrālis Kreigs Redmons bija sarīkojumu deju kursos, tāpēc Mollija sūtīs viņiem lūpu spīdumu un zobu balinātāju.
Abi piecgadīgie, Džinkss un Rūbija, uzturējās Trinklberijas kundzes laipnās māsas cūku fermā. Mollija pa pastu sūtīs viņiem kukurūzas paciņu un košļājamo gumiju.
Mollija pakasīja galvu un cerēja, ka atkal nav saķērusi utis. Tagad atlicis nopirkt vienīgi kaut ko tiem, kuri gaida mājās. Rodžeram vajag gnīdu… es gribēju teikt, riekstu* sviestu.
- Nabaga Rodžers, viņš pats ir sagājis galīgā sviestā, teica Rokijs, iemetot ratiņos dažas riekstu sviesta paciņas. Rodžers Fibins tiešām juka prātā. Kopš Ziemsvētkiem apkārtējā pasaule viņu mulsināja arvien vairāk. Vairumu laika viņš pavadīja, uzrāpies bāreņu nama ozolā.
- Mhm, piekrita Mollija. Man ir kečups un Nokmana kungam putnu barība… Džemmai ir šerbets, un Gerijam siera cepumi. Vēl tikai vajag saldumus mums un žurnālus Trinklberijas kundzei.
Mollija pa pēdējo eju stūma smagi piekrautos ratiņus uz veikala priekšdaļu un pa ceļam paķēra īrisu kārbiņu, konfekšu nūjiņas un milzīgu Mūna mīksto karameļu paku.
Rokijs no žurnālu stenda izvilka Slavenību Globusu un Laipni Lūdzu Manā Pasaulē mājās pie zvaigznēm.
Braiersvilas Vakara Hronikas pirmo lapu rotāja trekns virsraksts Nolaupīta mazā Natela, taču Rokijs nepievērsa uzmanību laikrakstiem. Viņš un Mollija izkrāva pirkumus uz kases transportiera lentes. Jauna sieviete, skaista,
kupliem matiem un maigām rokām, sāka izsist cenas ar kases aparātu. Mollija uzlūkoja viņas svaigo, lauciniecisko seju un neilona virsvalku. Uz priekšā guļošo spīdīgo žurnālu fona viņa izskatījās gandrīz kā citas cilvēku sugas pārstāve.
Speciālais Oskara balvas izlaidums bija rakstīts uz vāka Slavenību Globusam blakus tuvplāna fotogrāfijai, kurā attēlota sieviete ar viļņainiem zelta matiem un tik platu smaidu, ka Mollija nodomāja viņa droši vien pielikusi klāt vēl papildu zobus. Sievietes lūpas bija kā mirdzošas, sārtas gliemenes, bet acis kā leopardam. Mollija labi pazina viņas seju. To pazina visi.
Akadēmijas balvai nominētā Sukija Šampaniete demonstrē savas kurpes.
Trinklberijas kundze priecāsies. Viņas mīļākais laiks gadā bija tas, kad tika piešķirtas Akadēmijas balvas laiks, kad Holivudā talantīgākajiem kinoindustrijas cilvēkiem tika piešķirta lielākā un svarīgākā balva Oskars. Tad viņa parasti vairākas nedēļas nerunāja ne par ko citu.
Žurnālā Laipni Lūdzu Manā Pasaulē bija attēlots kāds vīrs, kas vairāk līdzinājās dievam, nevis cilvēkam. Viņa āda bija melna kā ogle, pats ietērpts sarongā, kādu būtu varējis nēsāt Tarzāns. Garie, sīkās bizītēs sapītie mati nevainojami plīvoja vējā, vīrietim stāvot saulē klints virsotnē jūras krastā.
-Ja mani ieģērbtu tādā togā, es izskatītos gluži kā viņš, Rokijs ar greizu smīnu teica. Man tikai jāuzaudzē garāki mati.
Un nedaudz muskuļu, piebilda Mollija.
Blakus zvaigznes spīdīgajam vēderam bija rindiņa: "Herkuless Stouns [3] ielūdz mūs savā Malibu villā."
