Sigurds RusmanisNeiepazītā LatvijaGrāmata "Neiepazītā Latvija" tapusi gan autora izpētes braucienu rezultātā, gan arī apkopojot savākto kultūrvēsturisko maВteriālu. Tā nozīmīga ar to, ka pievērš uzmanību parasti nepamanītiem faktiem, tautas celtniecības un citiem objektiem Grāmata dod lasītājam vērtējuma pieredzi un iespēju saskatīt ko ievērības cienīgu arīВ ikdienā tuvumā esošajā un pierastajā un tāpēc pienācīgi nenovērtētajā,В šāda izpratne veicinātu Latvijas kultūrvides saglabāšanu un sakopšanuSigurds RusmanisGrāmata sarakstīta un izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstuGrāmata izmantoti fotoattēli no autora personīga arhīva, Jānis Zīvarts (Iecava), Dāvids Spunde (Strenču kapliča)Redaktors: ļŪId is Placensļ Datormaketētāja: Ilze Stikāne Vāka mākslinieks: GateensВ© Sigurds Rjusmanis, 2006 В© SIA "Apgāds Mantojums", 2006Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Sigurds Rusmanis
Neiepazītā Latvija
Pēc taviem mežu kaktiem nepazītiem,
Ai Latvija, arvien es jūtu ilgas,
Kur dienvidpļavās vējā viļņo smilgas,
Kur rasa ilgi netraukta gul rītiem.
Šo sudrabrītu atjaunotnes aka
Kad jūsmu smaidā noreibstu kā vīnā
Un simtreiz redzētais plaukst jaunā brīnā,
Kad pērļains dzidrums dves'li skaidru slaka.
Kad svešie eeļi izzuda zem kājām,
Kā sacēlās tad sirds! Pār latvju jumtiem,
Ar sarkanvīlēm zaļos dārzosgumtiem,
Kad jautu raidīju: "Kas tās par mājām! "
Kad dzirdēju tad vārdu neparastu,
Ko neglabā nekādi leksikoni,
Tas piepeši man izcēla ar joni
Sentāla, aizgrimuša laika krastu.
Ik nosaukums ir runa, vaļā vāzta,
Par kuru zaigo latvju gara liesma,
Vai mājas, upe, kalns - cits skan kā dziesma,
Cits joku pauž, cits drūmu stāstu stāsta.
Kā noslēpums guļ tumšās Dunudangās.
Ir Abava kā skāviens mīļu roku,
Bet Nīce, Bārta vēsta ļaužu moku,
Rūc Rucava kā jūra zaļās bangās.
Arvien, ai Latvija, es ilgas jūtu,
Kā skatīt tavas neredzētās vietas,
Ka pētīt sejas, maigas, stipras, cietas,
Lai pilīs tās vai zemās būdās būtu.
Es tavā klēpī kā no mūžiem slēpos,
Lai tavā pavasarī līdzi augtu,
Un tu ap mani dažādībā plauktu
Kā brīnum dziļš un neizdziedams eposs.
Daugavas Gada grāmata, 1926. Rīga
Ievadvārdi …………………………………………………………………………………………. 6
Priekšvārds………………………………………………………………………………………… 9
Vidzemes ziemeļos…………………………………………………………………………
Teiksmota vieta pie Staiceles………………………………………………………….. 11
Matīšu baznīca……………………………………………………………………………… 14
No Matīšiem uz Bauņiem, bez steigas…………………………………………….. 19
Uz Burtniekiem, bet garām tiem…………………………………………………….. 40
Burtnieku ezers folklorā un literatūrā……………………………………………… 61
Ko nepasaka piemiņas plāksne………………………………………………………. 77
Dēliņkalns…………………………………………………………………………………….. 81
Vidzemes vidienē……………………………………………………………………………. 85
Apkārt Lādes ezeram ……………………………………………………………… 85
Bu||iem ir savi krogi un tilti…………………………………………………. 98
Ko parasti nepamana Lielstraupē……………………………………….. 102
Drustos daudz neparasta……………………………………………………… 110
Velēna………………………………………………………………………………………… 119
Biksērč, kur naudu skaita mucām……………………………………….. 123
Blaumaņa kalnā …………………………………………………………………………. 127
Pa senu ceļu pēdām……………………………………………………………………… 132
Ceļš starp ezeru un upi……………………………………………………………….. 132
Kājām pa veco Jelgavas ceļu………………………………………………………… 144
Gar Lielupi Tetelē………………………………………………………………………… 161
Par skursteņiem un Skursteņmuižu ……………………………………………… 165
Vecais Bauskas ceļš…………………………………………………………………….. 170
Grienvaldcs puse…………………………………………………………………………. 200
Par Lindes liepām……………………………………………………………………….. 206
Kur blakus šalc jūra……………………………………………………………………… 211
Kuģis … baznīcā …………………………………………………………………………. 211
Jūrmalciems……………………………………………………………………………. 214
Nelaid skursteni mežā…………………………. ……………………………………. 219
Užava………………………………………………………………………………………… 223
Par Kaziņmežu un čirkstošo pavadoni līdz upītei………………………….. 228
Kaltene……………………………………………………………………………………….. 234
Kāpēc jūras ciemam apšu vārds? ………………………………………………… 245
Kas palicis no Carnikavas muižas………………………………………………… 252
Uz Skultes muižu……………………………………………………………………….. 256
Kur pulcējas kadiķi……………………………………………………………………… 265
