Kad viņi beidzot sasniedza bibliotēku, saule jau mirdzēja visā spožumā un tālumā virs ūdenskrituma viskošākajās krāsās laistījās varavīksne. Alas durvis bija vaļā. Pūķis gulēja savā midzenī, zeltainas gaismas apstarots. No plauktiem bija noslaucīti putekļi, senie rokraksti tajos rindojās tīri un kārtīgi.
Mazais elfs sēdēja kādā no dziļākajām telpām. Visapkārt bija neskaitāmas pergamenta lapas, ko klāja neizprotamās un sudrabainās elfu rakstu zīmes. Uz lapām bija redzami ari savādi bumbu un gredzenu zīmējumi. Mazais elfs izskatījās laimīgs kā ērglēns, kurš tikko iemācījies lidot. Gaisā ap viņu griezās un riņķoja lodes: pašā vidū bija viena lielāka, kas griezās ap savu asi, bet tai apkārt nevienādos, apaļos un iegarenos lokos riņķoja citas bumbas.
— To man uzrakstīja tētis, — priecīgi teica elfs, norādot uz lapām un zīmējumiem. — Bet šīs uztaisīju es pats! — viņš sajūsmināti piebilda, rādot uz gaisā riņķojošajām bumbām. — Es izmantoju vecas pūķa ādas. Vai jūs zinājāt, ka pūķi met ādu tāpat kā čūskas? No ādas es uztaisīju lodes, kas tagad attēlo planētu kustību. Ja priekšmets ir pietiekami mazs un rotē ap savu asi, tad tas spēj noturēties gaisā un pārvarēt smaguma spēku.
Sekoja gari un piņķerīgi skaidrojumi.
Atklājies, ka dziļākajās kalna sāntelpās glabājas milzums pergamentu, kuros aprakstīta zvaigžņu kustība. Taču pūķis tos nekad nebija lasījis. Ailas starp kambariem bija pārāk mazas, lai milzenis varētu tām izspraukties cauri. Tā nu pūķim bija pieejama tikai tā gudrība, kas glabājās centrālajā zālē. Pūķis zvaigžņu kustību nebija varējis izstudēt, bet elfa tēvs gan to bija darījis. Viņš, Tis, kurš atrod ceļu un parāda to citiem, Gornonbenmaijergulds, bija visu izlasījis un sapratis. Un bija uzrakstījis tik kodolīgus paskaidrojumus, ka Joršs visu bija varējis apjēgt vienas nakts laikā!
Secinājums bija vienkāršs un bezgala svarīgs: neviens nav vainojams klimata izmaiņās. Tās bija notikušas pašas no sevis. Un tieši tāpat tagad viss atkal vēršas uz labu, un arī tas nav neviena nopelns. Vienkārši atkal ir pienācis laiks pārmaiņām. Vulkānam ar to visu nav nekāda sakara. Tas nav pietiekami spēcīgs, lai ar savu tvaiku mākuļiem varētu pārvērst dubļu jūrās plašas zemienes! Mazais elfs runājot lietoja daudz nesaprotamu un bezjēdzīgu vārdu, piemēram, meteorīti un zemes ass nobīde, atkal piesauca smaguma spēku, lai gan šoreiz nekas lejup nekrita un nevienam nedraudēja pakāršana.
Vēl no garajiem skaidrojumiem izrietēja, ka ilgie lietus un dubļu gadi sākušies nejauši — tāpēc, ka pa debesīm garām zemei lidojis milzīgs akmens, kuru neviens gan neesot varējis saskatīt. Bet tagad lietus un dubļi atkāpjas, jo arī lielais debesu akmens lidojot prom, un tāpēc zemes ass iegriežoties leņķī, kas nodrošinot lieliskus laika apstākļus. Vai vismaz ne pārāk riebīgus laika apstākļus. Tādus kā parasti, kā agrāk. Mazliet saules, mazliet lietus un reizēm kādu jauku dienu, kad pūš viegls vējiņš un var laist pūķus vai sēt labību.
Neko daudz mednieks un sieviete no tā visa nesaprata. Taču viņi nepārtrauca elfu, pat lai pajautātu, ko nozīmē planētas vai gravitācija. Mazais elfs arī apgalvoja, ka zeme esot apaļa un nevis saule riņķojot tai apkārt, bet tieši otrādi, un no visām blēņām, ko viņš sarunāja, šis apgalvojums bija vissmieklīgākais: pietiek taču paskatīties debesīs, lai saprastu, ka kustas saule, nevis zeme, tomēr, lai arī cik lielas muļķības elfs runātu, abi cilvēki bija pieklājīgi un neko neiebilda.
Tomēr viņi nevarēja noliegt, ka kopš aizpagājušajiem mēness griežiem laiks bija sācis uzlaboties. Un nekas tāds nebija novērots jau daudzus gadus. Palaikam bija parādījušās zilas plaisas mākoņos, saule, zvaigznes. Saulrieta atspīdumi. Un pirmo reizi pēc daudziem gadiem cauri lietiem un mākoņiem paretam izlauzās arī rītausmas sārtums.
Daudz saprotamāks par astronomiskajiem skaidrojumiem cilvēkiem izklausījās tas, ko elfs teica par seno pareģojumu. Otrās rūnu dinastijas valoda bija skaidra un precīza, tomēr vienu vārdu elfs bija pārpratis. Pareģojums vēstīja:
Kad pēdējais pūķis un pēdējais elfs pārlauzīs loku, pagātne un nākotne satiksies, un jaunas vasaras saule iemirdzēsies debesīs.
