Svešā seja полностью

Vai cilvēce galu galā spēs izturēt tādu krasu dimensiju maiņu un, būdama bezsvara stāvoklī, atrast pieņemamas jaunas savstarpējas attiecības, radīt jaunas paražas? Pro­tams, es netaisos apgalvot, ka nespēs. Cilvēku ārkārtējās spējas piemēroties, viņu kolosālās pārvēršanās spējas jau pierādījusi vēsture, kas pārpilna kariem un revolūcijām. Bet līdz tam … Līdz tam, kad maskai būs atļauta tāda neapvaldīta izplatīšanās… Vai cilvēki būs pietiekami iecietīgi, lai neizlietotu pašaizsardzības instinktu, — ra­dītu nodaļas cīņai ar epidēmiju, — tāds, lūk, ir jautājums, kā man šķiet. Lai maska būtu cik pievilcīga būdama, pau­žot indivīda vajadzību, sabiedrībā pastāvošās paražas uz­cels tās ceļā nepieejamas barikādes un nodemonstrēs ap­ņēmību pretoties. Piemēram, iestādēs, kompānijās, policijā, zinātniski pētnieciskos institūtos, veicot dienesta pienāku­mus, būs aizliegts lietot masku. Var arī iedomāties, ka vēl aktīvāk par autora tiesību saglabāšanu uz seju uzstāsies populāri aktieri un sāks protesta kustību pret brīvu masku izgatavošanu. Ņemsim parastāku piemēru: vīram un sie­vai, lai zvērētu mūžīgu mīlestību, būs jāsolās, ka viņiem nebūs slepenu masku. Tirdznieciskos darījumos var pat rasties jauna ceremonija: pirms sarunu sākuma aptaustīt vienam otra seju. Pārrunās, kuras notiek, pieņemot darbā.

varēs novērot pat tādu dīvainu paradumu: iedurt sejā adatu un demonstrēt, ka tek asinis. Nu, un pēc tam pilnīgi ticams, ka tiesā izskatīs jautājumu, vai policists rīkojies likumīgi jeb arī pārkāpis savas varas robežas, pieskarda- mies izmeklēšanas laikā nopratināmā sejai, un zinātnieks publicēs šajā sakarā plašu rakstu.

Un tad jau laikrakstā «Sarunas par jūsu likteni» no­daļā katru dienu tiek publicētas raudulīgas meiču vēstules. Masku pieviltas, viņas apprecējušās. (Par savām maskām viņas nepiemin.) Bet arī atbildes visas7 kā viens būs ne­pārliecinošas un neuzliks nekādus pienākumus: «Stingri nopeļams nepatiesīgums, ko pauž tas, ka saderināšanās periodā viņš ne reizi nav parādījis savu īsto seju. Bet tajā pašā laikā no jūsu vārdiem redzams, ka jūs vēl pilnīgi neesat atbrīvojusies no dzīves uzskata, kas radies no īstās sejas pozīcijām. Maska nevar pievilt un nevar tikt pie­vilta. Kā būtu, ja jūs tagad uzliktu jaunu masku, pārvēr­stos citā cilvēkā un sāktu jaunu dzīvi? Neturieties tik cieši pie vakardienas un neprātojiet par rītdienu — tikai tā jūs gūsiet panākumus dzīvē mūsu masku gadsimtā …» Galu galā, lai cik būtu tādas krāpšanas, lai cik būtu sarunu par tām, lai kādā problēmā tās izpaustos, — tas viss nekad ne­gūs pārsvaru pār baudu piekrāpt. Šajā posmā, kaut ari tajā būs pretrunas, maskas pievilcība netiks sašķobīta.

Protams, būs arī šis tas negatīvs. Detektīvromānu po­pularitāte pamazām izzudīs; ģimenes romāns, kas aprak­sta divējādus un trejādus raksturus, tiks pārveidots, un pēc tam, kad nopirkto dažādo masku skaits pārsniegs pie­cas gabalas uz cilvēka, sižeta juceklīgums ies pāri lasītāju pacietības robežām; nav izslēgts, ka romāns vispār zau­dēs tiesības eksistēt, varbūt tas vienīgi apmierinās vēstu­risku romānu cienītāju prasības. Lieta neaprobežosies ar romāniem vien: filmas un lugas, kas pēc ieceres ir masku demonstrācija, nespēdamas radīt noteiktu galvenā varoņa tēlu, pārvērtīsies kaut kādā abstraktā kodā un nespēs sais­tīt publikas intereses. Lielākā daļa kosmētikas fabrikantu izputēs, cits pēc cita tiks slēgti kosmētiskie kabineti, neiz­bēgami pazemināsies vairāk nekā par divdesmit procen­tiem reklāmu aģentūru ienākumi. Visas rakstnieku asoci­ācijas vaimanās, ka maska sagrāvusi personību; kos­metologi un daži dermatologi, bez šaubām, ar milzīgu neatlaidību pierādīs, ka maska kaitīgi iedarbojas uz ādu.

Protams, ir diezgan apšaubāmi, ka šādām parādībām varēs būt lielāks efekts nekā pretalkohola biedrības brošū­rām. Masku ražošanas akciju sabiedrība tajā laikā jau pārvērtīsies par milzīgu monopolistisku koncernu, kuram visā valstī būs pasūtījumu pieņemšanas punktu tikls, ražo­šanas uzņēmumi, veikali, un aizspiest muti neapmierināto saujiņai tam būs vieglāk nekā satīt autiņos zīdaini.