- Nār Garžvog, man ir teikts, ka jūs, visi četri, esat piekrituši ielaist mani savos prātos.
- Tas tiesa, Ugunszoben. Nakts Mednieces kundze mums izstāstīja, kas būšot vajadzīgs. Mums ir liels gods cīnīties līdzās tādam varenam karavīram, kurš turklāt tik daudz ir paveicis mūsu labā.
- Ko tu ar to gribi teikt? Es esmu nogalinājis neskaitāmus tavus ciltsbrāļus. Taču tad Eragonam atmiņā nelūgts atausa fragments no kāda Oromisa vīstokļa. Viņš atcerējās lasījis, ka gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma urgļu vietu sabiedrībā nosaka kaujā, un tieši šis ieradums, krietni biežāk nekā citi iemesli, bija pamatā vairumam sadursmju starp urgļiem un citām rasēm. Tātad, viņš aptvēra, ja urgļi apbrīnoja viņa varoņdarbus kaujā, tad bija gluži iespējams, ka tie pielīdzina viņu kādam no saviem kara virsaišiem.
- Nogalinot Durzu, tu atbrīvoji mūs no viņa varas. Mēs esam tavi parādnieki, Ugunszoben. Neviens no mūsu teķiem nekad neizaicinātu tevi, un, ja tu apciemotu mūsu namus, gan tevi, gan tavu pūķi, Liesmmēli, uzņemtu tā, kā neviens svešinieks nekad nav uzņemts.
Lai nu ko, bet pateicību Eragons nebija gaidījis, tāpēc pirmajā mirklī viņam to bija grūti aptvert. Nespēdams izdomāt neko citu, viņš noteica: Es to neaizmirsīšu. Tad jauneklis mirkli vēroja pārējos urgļus, līdz atkal pievērsās Garžvogam un tā dzeltenajām acīm. Vai esi gatavs?
Jā, Jātniek.
Kad Eragons iegāja Garžvoga apziņā, tas viņam atgādināja, kā viņa paša prātā ielauzās Dvīņi, kad viņš pirmo reizi ieradās Farthendurā. Iegrimdams urgļa būtībā, viņš drīz vien piemirsa toreizējās izjūtas. Meklējamās informācijas daba iespējama ļauna nodoma atrašana kaut kur Garžvoga pagātnē lika Eragonam pārsijāt kuiļa atmiņas vairāku gadu garumā. Atšķirībā no Dvīņiem jauneklis centās nenodarīt tīšas sāpes, tomēr arī pārlieku saudzīgs viņš nebija. Eragons manīja, kā, izjuzdams svešos pieskārienus, Garžvogs brīžam saraujas. Arī urgļa prāts, līdzīgi rūķu un elfu prātiem, atšķīrās no cilvēka prāta. Urgļa prāta uzbūves galvenās iezīmes bija nelokāmība un hierarhija to laikam noteica urgļu dalīšanās ciltīs -, bet kopumā prāts likās vienkāršs un raupjš, vardarbīgs un viltīgs, visnotaļ kā savvaļas dzīvnieka prāts.
Lai gan Eragons nemēģināja uzzināt vairāk par Garžvogu kā īpatni, jauneklis nespēja izvairīties no dažādiem urgļa dzīves notikumiem. Garžvogs nepretojās. Gluži pretēji likās, viņš labprāt atsauc atmiņā piedzīvoto, lai pārliecinātu Jātnieku, ka urgļi nav viņa asinsnaidnieki. Mēs nevaram atļauties vēl vienu Jātnieku, kurš dzivo ar domu, ka mūsu rase ir jāiznicina, Garžvogs sacīja. Skaties rūpīgāk, Ugunszoben, un pārliecinies, vai mēs patiesi esam tādi briesmoņi, par kādiem tu mūs uzskati…
Eragonam gar acīm zibēja tik daudz tēlu un sajūtu, ka vienā mirklī viņš teju apjuka: Garžvoga bērnība kopā ar citiem viņa saimes bērniem pussagruvušā ciematiņā kaut kur dziļi Kores sirdī; māte, kas ķemmē viņam matus ar briežraga ķemmi un klusiņām dzied; Garžvogs mācās medīt briežus un citus meža zvērus ar kailām rokām; viņš izaug lielāks un lielāks, līdz kļūst skaidrs, ka viņa dzīslās plūst senā asins un viņa augums pārsniegs astoņas pēdas, tā padarot viņu par kuili; daudzi duči izaicinājumu gan paša mestie, gan pieņemtie, bet visi uzvarēti; tad došanās projām no dzimtā ciemata, lai meklētu slavu, kas ļautu viņam kopoties; tas, kā viņš pamazām iemācās ienīst pasauli, neuzticēties tai un baidīties -jā, baidīties no likteņa, kas bija nolēmis viņa rasi iznīcībai; tad sekoja kauja pie Farthenduras; atklājums, ka Durza viņus ir pievīlis un izmantojis; un atklāsme, ka viņu vienīgā cerība uz labāku dzīvi liek aizmirst par pretrunām, atrast kopīgu valodu ar vārdeniem un gāzt Galbatoriksu. Nekas neliecināja, ka Garžvogs varētu melot.
Eragons nespēja aptvert tikko redzēto. Atrāvies no Garžvoga prāta, viņš iegāja pārējo triju urgļu apziņā. To atmiņas apstiprināja Garžvoga prātā redzēto. Viņi nemēģināja slēpt reizes, kad bija nogalinājuši cilvēkus, taču tas bija noticis pēc Durzas pavēles laikā, kad burvis valdīja pār urgļu apziņu, vai arī reizēs, kad notika sadursmes ar cilvēkiem, cīnoties par pārtiku vai zemi. Mēs darījām to, ko mums vajadzēja darīt, lai mūsu saimes izdzīvotu, viņi paskaidroja.
