- Tas nozīmē, ka tu esi drošībā, prom no briesmām. Tu esi centrā kaut kam tādam, ko neizprotu pat es. Ir tāda sajūta, it kā viss notiktu tevis dēļ. Kamēr tu gulēji, tika nogalināts Sarapuks un viņa garu noķēra dēmons ar zilu seju. Tagad viņi ir devušies no šejienes prom.
- Denbijs! Ageta noelsās, sapratusi, ka lielceļa laupītāja rēgs ir atradis viņu slēptuvi. Viņš bija mana tēva draugs, krāpnieks un slepkava, un tagad, pat būdams miris, mani vajā.
- Nebaidies, bērns! Starp debesīm un zemi ir bezdibenis, kuram neviens gars nespēj tikt pāri, un es zinu tā vārdu, kurš spēj iemest šo radījumu uz visiem laikiem bedrē.
- Denbijs sacīja, ka nogalinās mani, lai sodītu manu tēvu, un viņš to izdarīs! meitene izmisumā iesaucās.
Viņa piecēlās kājās un skrēja ārā no slēptuves.
- Nē! Pirms tu izej laukā, man vēl kaut kas jāpaveic. Tegatuss saķēra Agetu aiz rokas un ievilka atpakaļ telpā. Es iešu pirmais un izdarīšu ar Sarapuku, kas darāms. Kaut arī viņš bija nelietis, viņu nevar pamest te sapūt.
Tegatuss atstāja kambari un iegāja veikalā, kur rēgu meitene bija izstiepusies uz Sarapuka muguras kā uz moderna franču dīvāna.
- Viņam tas vairs nav vajadzīgs, tā noteica, ieraudzījusi eņģeli. Es gribēju iekļūt tajā iekšā, lai paskatītos, kā ir atkal dzīvot ķermenī, bet visa dzīvība ir pazudusi. To mums visiem nodarījis mūsu kungs. Viņš notver mūsu garu un tad izsviež ķermeni pa lūku un iemet Temzā.
- Tas grāmatnieks zina vairāk nekā viņa grāmatas, Tegatuss atteica.
- Tadeušs ir meistars daudzās lietās, un viņam ir daudz draugu. Viņš zināja, ka meitene atnāks šurp. Es noklausījos, kā grāmatnieks runāja ar sievieti karietē. Viņi gribēja dabūt grāmatu, kuru jūs atnesāt, un kopā ar to iegūt arī meiteni, turklāt tieši šonakt. Galu galā varbūt tu nemaz neesi tik gudrs radījums. Runājot gars gandrīz izgaisa, bija redzamas tikai vieglas kontūras.
- Viņi pārmeklēs visu Londonu. Sī ir labākā vieta, kur atrasties, jo te viņi mūs nemeklēs.
- Meitene miegā bija pacēlusies gaisā. Es atrados uz jumta un visu redzēju. Pasaki man, eņģeli, viņa nav mācījusies lidot, tātad viņi droši vien bija izbūruši to ārā no ķermeņa. Ja viņi to izdarīja, tad zina, kur meitene atrodas…
- Tad mēs dosimies prom, un tu vari pateikt savam kungam, ka esam aizgājuši. Tegatuss piegāja pie gara un pastūma to nost no Sarapuka stingstošā ķermeņa. Tagad pasaki man, kur ir paslēpta izeja uz upi!
Rēgs parādīja uz resnu misiņa stīpu, kas bija akurāti iestiprināta koka grīdā pie kamīna. Tegatuss pacēla gredzenu un atvilka trīs dēļus, kas veidoja lūkas durvis. Apakšā starp šaurajām tilta velvēm mutuļoja biezs, brūns ūdens.
- Tas atsauc atmiņas, rēgu meitene noteica, ielūkodamās caurumā. Es atceros nakti, kad tas notika ar mani. Vēroju, kā mans ķermenis krita te lejā. Tas bija labākais, kas ar mani noticis. Nožēlojama dzīve vai nožēlojama nāve kāda starpība?
Tegatuss ar vienu roku atrāva Sarapuku no grīdas un vilka pa istabu. Viņš bez ceremonijām vai mierinošiem vārdiem izmeta ķermeni pa lūku un noklausījās, kā tas ieplunkšķ straumē. Nekas nebija dzirdams, tikai ūdens burbuļošana un vēja čalas virs ūdens.
Rēgs pazuda grīdā, bet jau pēc mirkļa materializējās blakus Tegatusam, kurš raudzījās pa lūku lejā.
- Viņš ir prom, rēgs noteica spalgā balsī. Iesprūdis karājas pie vecas sijas. Tur tas paliks līdz Ziemassvētkiem vai arī tik ilgi, līdz viņu nograuzīs žurkas un ūdens plēsoņas.
- Tad viņš karāsies līdz Ziemassvētkiem, un lai mirušie liek mieru dzīvajiem! Tegatuss stingri piebilda.
Eņģelis pacēla lūkas durvis un aizcirta tās ciet. Atkal uzvirmoja biezu putekļu mākonis. Tālu lejā Sarapuka ķermenis straujajā vējā zvārojās uz priekšu un atpakaļ kā aizmirsta lelle.
Tegatuss pagriezās un uzsauca Agetai:
- Tas ir padarīts! Nāc, mums jādodas prom, pirms mūs te atrod. Rēgs redzēja tevi lidojam un baidās, ka tev ir sekojuši tie, kuri mūs meklē.
Ageta parādījās no kamīna aizmugures. Viņas seja bija mainījusies, un eņģelis nodomāja, cik daudz vecāka meitene izskatās. Likstas viņu padarījušas pieaugušu, un tagad viņa ir sieviete.
- Man sekoja… sapnī… meitene… un viņas suns. Es gribēju, lai viņi mani sameklē, tie nedarīja man neko ļaunu. Gribu uzzināt ko vairāk par viņas maģiju.
- Kur tie ir tagad? rēgu meitene noprasīja.
- Es tos redzēju pie baznīcas ar smaili uz Blekfraiersas pusi.
Tegatuss pieskrēja pie loga un paskatījās ārā. Ziemeļu pusē debesis bija pilnas ar uguns mirdzumu, kas izgaismoja tumšās mājas. Neviens nebija redzams.
Pie tilta vārtiem mazs šunelis, ērti iekārtojies pamestā mētelī, vairākas reizes nogrozījās, iekārtodams sev guļvietu. Ar vienu aizvērtu aci tas miegaini glūnēja pāri bruģim uz grāmatveikala ieeju, kuru sargāja.
Mājā Kondjūtas laukos Hezrīna Flemberga skatījās uz meitenes ēnu, kura modās no miega. Sieviete noklikšķināja pirkstus, un viņas priekšā kā suns izlīda Morbuss.
