Krist, ēras 2368. gada lielā zemestrīce sašķēla vienu pakalnu un aizbēra alu, kurā bija mituši Everhardi. Kopš Evas Everhardas manuskripta atrašanas uzsākti izrakumu darbi un atrakta māja, kurā abi bēgļi tik ilgi dzīvojuši, un visi mājas piederumi. Atrasts daudz vērtīgu priekšmetu, starp citu, stāstā minētā Bīdenbaha ierīkotais dūmu novadītājs. Kas par šādiem jautājumiem interesējas, lai izlasa Arnolda Bentema brošūru, ko drīzumā publicēs.
Jūdzi uz ziemeļrietumiem no mežiem apaugušajiem pakalniem pie Veikrobinlodžas Meža strauts savienojas ar Sonomas strautu. Te jāpiezīmē, ka Meža strauts senāk saucies Grehema strauts un tā ari atzīmēts senajās kartēs. Palicis tomēr vēlākais nosaukums. Veikro- hinlodžā Eva Everharda vēlāk šad un tad uzturējusies, lai, pārģērbusies par Dzelzs papēža provokatori, netraucēti realizētu savus plānus. Oficiālā atļauja apmesties Veikrobinlodžā atrodas atrastajos tālaika materiālos, un to parakstījis neviens cits kā Viksons, viņas slāstā minētais sīkais oligarhs.
1 Sīs īslaicīgās izmisuma ēras hronika sniedz asiņainu mācību. Atriebe bija valdošais motīvs, un teroristi, necerot neko nākotnē, nerēķinājās ar savu dzīvību un vēl mazāk ar kopējās lietas nākotni. Daniti, kas bija aizņēmušies savu nosaukumu no atriebējiem eņģeļiem mormoņu mitoloģijā, nāca no Rietumu kalniem un izplatījās pa visu Klusā okeāna piekrasti no Panamas līdz Aļaskai. Valkirijas bija sievietes, un tās bija visbriesmīgākās. Neviena sieviete nevarēja kļūt par biedru, ja nebija zaudējusi tuvu radinieku, ko oligarhi no
1 Seit beidzas Evas Everhardas manuskripts. Tas pārtrūkst pēkšņi teikuma vidū. Jādomā, viņa saņēmusi vēsti par algotņu tuvošanos, jo viņai atlicis laika noglabāt manuskriptu, iekāms viņa aizbēgusi vai sagūstīta. Jānožēlo, ka viņa nav dzīvojusi ilgāk un pabeigusi savu stāstījumu, jo tad droši vien mēs zinātu, kā Ernests Everhards notiesāts, jau septiņi simti gadu tas mums ir neatrisināms noslēpums.
[1] ripīters (asv) — cilvēks, kas nelikumīgi balso vairākas reizes.
[2] otrā sacelšanās bija galvenokārt ernesta Everliarda roku darbs, Kaut gan viņš, protams, bija sadarbojies ar Eiropas revolūcijas vadoņiem. Everhardu notvēra un slepus sodīja ar nāvi 1932. gada pavasari. Tomēr viņš bija tik labi veicis sacelšanās priekšdarbus, ka viņa biedriem bija iespejams realizēt viņa plānus bez sevišķa samulsuma vai vilcināšanās. Pēc Everharda nāves viņa sieva devās uz Veikrobinlodžu, nelielu lauku īpašumu Sonomas kalnos, Kalifornijā.
[3] te viņa, bez šaubām, domā Čikāgas Komūnu.
[4] ar visu cieņu pret evu everhardu tomēr jānorāda, ka Everhards bija tikai viens no tiem daudzajiem spējīgajiem cilvēkiem, kas izstrādāja Otrās sacelšanās plānu. Un, kad mēs tagad atskatāmies pāri gadsimtiem, tad varam droši sacīt, ka Otrā sacelšanās būtu beigusies tikpat nelaimīgi, pat ja Everhards būtu palicis dzīvs.
[5] otrā sacelšanās patiešām bija internacionāla. Tas bija kolosāls plāns — pārāk kolosāls, lai to varētu piedēvēt viena cilvēka ģēnijam. Strādnieki visās pasaules oligarhijās gaidīja sacelšanās signālu. Vācija, Itālija, Francija un Austrālāzija bija strādnieku zemes — sociālistiskas valstis. Tās bija gatavas atbalstīt revolūciju. To tās arī drosmīgi darīja; un tas bija iemesls, kāpēc, Otrai revolūcijai sabrūkot, pasaules apvienotās oligarhijas sagrāva ari šīs sociālistiskās valstis un sociālistisko valdību vietā atjaunoja tajās oligarhiskās.
[6] džons kaninghems, evas everhardas tēvs, bija valsts universitātes profesors Berklijā, Kalifornijā. Viņa specialitāte bija fizika, tanī viņš bija izdarījis daudzus oriģinālus atklājumus un k|uvis slavens kā zinātnieks. Viņa galvenais darbs bija elektronu pētīšana un viņa monumentāla grāmata «Matērijas un enerģijas identitāte», kurā viņš, necenzdamies spīdēt vārdos, pierādīja uz laiku laikiem, ka matērijas un spēka galīgas vienības ir identiskas.
Sers Olivers Lodžs un citi radioaktivitātes pētnieki bija jau agrāk izvirzījuši šo ideju, bet nebija pierādījuši to.
[7] tolaik cilvēkiem bija paradums cīkstēties par naudu. Viņi cīnījās dūrēm. Kad viens bija sasists līdz nemaņai vai nonāvēts, otrs saņēma naudu.
[8] sis neskaidrais mājiens attiecināms uz kādu aklu nēģeru mūziķi, kas iekaroja pasaules slavu krist, ēras XIX gadsimta otrā pusē.
[9] fridrihs Nīče, bezprātīgais filozofs krist, ēras XIX gadsimtā. Viņš gan bija uztvēris nesakarīgus patiesības atspulgus, bet prātodams nonāca līdz ārprātam.
[10] pazīstams pedagogs krist, ēras XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sakumā. Viņš bija Stenfordas universitātes rektors. SI universitāte dibināta par privātiem līdzekļiem.
[11] ideālistiskā monisma pārstāvis, kas ilgi mulsināja tālaika filozofus, noliegdams matērijas eksistenci. Tomēr viņa izveicīgos argumentus beidzot satrieca, kad filozofiski vispārināja zinātnes jaunos empīriskos faktus.
[12] domāta 1906. gada lielā zemestrīce, kas izpostīja Sanfrancisko.
