Kā jau norunāts, ik pirmdienu fermā ieradās misters Vimpers. Tas bija viltīga izskata vīrelis ar vaigubārdu, advokāts, kurš tikpat kā nenodarbojās ar tirdzniecības lietām, taču pietiekami attapīgs, lai drīzāk par visiem aptvertu, ka Dzīvnieku fermai ievajadzēsies starpnieka un ka atalgojums būs pūļu vērts. Dzīvnieki ar zināmām izbailēm vēroja viņu nākam un ejam un vairījās no viņa, cik vien iespējams. Tomēr, noskatīdamies Napoleonā, kurš, stāvēdams uz visām četrām, deva rīkojumus Vimperam, kas stāvēja uz divām kājām, dzīvnieki juta lepnumu un pa daļai samierinājās ar jauno kārtību. Viņu attiecības ar cilvēku dzimumu šobrīd vairs nebija gluži tādas pašas kā iepriekš. Tagad, kad Dzīvnieku ferma uzplauka, cilvēki nebūt nenīda to mazāk; patiesībā viņi nīda to vairāk nekā jebkad. Ikviena cilvēciska būtne gluži kā ticības apliecinājumu daudzināja to, ka ferma agrāk vai vēlāk izputēs un, galvenais, ka vējdzirnavas būs viena vienīga izgāšanās. Viņi salasījās krogos un ar diagrammām pierādīja cits citam, ka vējdzirnavām visādā ziņā jāsabrūk, vai arī - ja tās tomēr noturētos, tad nemūžam nedarbotos. Un tomēr - pret pašu gribu viņiem bija radusies zināma cieņa pret to, cik prasmīgi dzīvnieki tiek galā ar visu, ko pasāk. To apliecināja kaut vai tas, ka cilvēki bija sākuši dēvēt Dzīvnieku fermu tās īstajā vārdā un beiguši izlikties, ka tās nosaukums ir Muižas ferma. Viņi arī mitējās aizstāvēt Džonsu, kurš bija zaudējis cerības atgūt savu fermu un pārcēlies uz dzīvi citā apvidū. Ja neņem vērā Vimperu, starp Dzīvnieku fermu un ārpasauli joprojām nepastāvēja nekāda saskare, taču sāka klīst nepārprotamas baumas, ka Napoleons gatavojoties slēgt noteiktu lietišķu vienošanos vai nu ar misteru Pilkingtonu no Foksvudas, vai ar misteru Frederiku no Pinčfīldas - bet, kā tika atzīmēts, nekādi ne ar abiem vienlaikus.
Tieši ap šo laiku cūkas pēkšņi pārvācās uz saimniekmāju un apmetās uz dzīvi tur. Dzīvnieki atkal šķitās atceramies, ka senajās dienās pret to bijusi pieņemta rezolūcija, un Kviecējam atkal izdevās viņus pārliecināt, ka tā nu vis neesot. Absolūti nepieciešams, viņš teica, lai cūkām, kas esot fermas smadzenes, būtu mierīga vietiņa, kur strādāt. Vadoņa cieņai (pēdējā laikā, runājot par Napoleonu, viņš bija sācis lietot titulu "Vadonis") arī vairāk atbilstot dzīve mājā, nevis vienkāršā cūkkūtī. Tomēr daži dzīvnieki uztraucās, padzirdējuši, ka cūkas ne vien ietur maltītes virtuvē un izmanto viesistabu par atpūtas telpu, bet arī guļ gultās. Bokseris, kā parasti, tika tam pāri ar savu "Napoleonam vienmēr ir taisnība!", bet Dābolīte, kura domājās atceramies īpašu rezolūciju pret gultām, aizgāja šķūņgalā un centās saburtot Septiņus Baušļus, kas tur bija uzrakstīti. Redzēdama, ka nespēj salasīt vairāk par atsevišķiem burtiem, viņa atveda Mjūrielu.
- Mjūriel, - viņa teica, - nolasi man Ceturto Bausli. Vai tur nekas nav teikts par to, ka nedrīkst gulēt gultā?
Mjūriela ar pūlēm ņēmās burtot.
- Tur teikts: "Neviens dzīvnieks nedrīkst gulēt gultā ar palagiem," - viņa pēdīgi paziņoja.
Dābolīte savādā kārtā neatcerējās, ka Ceturtajā Bauslī būtu minēti palagi; taču, ja jau tā rakstīts uz sienas, tad būs gan minēti. Un Kviecējs, kam tieši tobrīd gadījās iet garām divu triju suņu pavadībā, prasmīgi parādīja visu īstajā gaismā.
- Tātad jūs, biedri, būsiet dzirdējuši, - viņš sacīja, - ka mēs, cūkas, tagad guļam saimniekmājas gultās? Un kādēļ gan ne? Jūs taču neiedomāsieties, ka ir bijusi kāda rezolūcija pret gultām? Gulta vienkārši nozīmē vietu, kur gulēt. Stingri ņemot, salmu kaudze aizgaldā arī ir gulta. Noteikums bija pret palagiem, kas ir cilvēku izgudrojums. Mēs noņēmām palagus no saimniekmājas gultām un guļam starp segām. Un tās patiesi ir ļoti ērtas guļvietas! Taču varu jums teikt, biedri, ka tās nav ērtākas, nekā mums nepieciešams, jo mums tagad jāveic tik daudz garīga darba. Jūs taču negribētu laupīt mums atpūtu, vai ne, biedri? Jūs negribētu, lai mēs piekūstam tiktāl, ka nespējam veikt savus pienākumus? Neviens no jums tak nevēlēsies, lai atgriežas Džonss?
Šai ziņā dzīvnieki tūliņ apliecināja viņam savu piekrišanu, un ne vārda vairs netika runāts par to, ka cūkas guļ saimniekmājas gultās. Un, kad pēc dažām dienām tika paziņots, ka turpmāk cūkas rītos celsies stundu vēlāk nekā pārējie dzīvnieki, arī pret to neviens neiebilda.
