Vaitholas apkārtne bija pilna ar vienkāršajiem ļaudīm, kuri sajūsmināti steidzās uz upmalu, lai vērotu jahtu parādi un uguņošanu. Netenjels saviebās. Visu pēcpusdienu, strādājot kabinetā pie galda, viņš dzirdēja aiz loga pūtēju orķestrus un pūļa priecīgos izsaucienus, kas traucēja koncentrēties. Bet tas bija oficiāli organizēts un atzīts tracis, ko viņš nekādi nevarēja izjaukt. Dibinātāja dienā vienkāršie ļaudis tika mudināti svinēt; burvji, no kuriem neviens negaidīja tik aklu uzķeršanos uz propagandas āķa, strādāja kā parasti.
Visapkārt varēja redzēt piesārtušas sejas ar laimīgiem smaidiem. Tauta jau bija paviesojusies pie bezmaksas mielasta galdiem galvaspilsētas centrā un noskatījusies Izklaides ministrijas rīkotos pasākumus. Katrā Londonas parkā bija skatāmi brīnumi akrobāti, ugunsrijēji un būri, kuros bija iesprostoti mežonīgi zvēri vai Ziemeļamerikas kampaņā sagūstītie dumpinieki. Citur bija izstādīti impērijas dārgumi, notika militārās parādes, spēlēja mūzika un griezās karuseļi.
Uz ielas varēja redzēt burvjus no Nakts policijas, kas darīja visu, lai iekļautos frivolajā pūlī. Vairāki bija bruņojušies ar rozā cukurvati, un viens, savilcis seju nedabiskā smaidā, pozēja kopā ar pavecāku kundzīti, kamēr viņas vīrs uzņēma foto. Šķita, ka pūli valda atbrīvota gaisotne nelikās, ka notikumi Pikadilī viņus ir ietekmējuši.
Kad Netenjels šķērsoja Vestminsteras tiltu, saule joprojām spoži spīdēja pār dzirkstošajiem Temzas ūdeņiem. Zēns piemiedza acis caur kontaktlēcām viņš redzēja, kā dēmoni lidinās pūlī, vērodami, vai kaut kur netiek perināts kāds uzbrukums. Viņš iekoda lūpā, nikni pasperot malā ietinamo papīru. Tieši šāda diena būtu ideāli piemērota Pretošanās kustības uzbrukumiem: pietiekami liela publicitāte, milzīgs apkaunojums valdībai… Vai tiešām iespējams, ka Pikadilī grautiņš bija viņu roku darbs?
Nē, viņš nespēja tam noticēt. Tas tik ļoti atšķīrās no viņu parastajiem uzbrukumiem, bija daudz bīstamāks un graujošāks. Turklāt tas neizskatījās pēc cilvēku roku darba, lai arī ko tas muļķis Tallovs teiktu.
Zēns nonāca dienvidu krastā un pagriezās pa kreisi, prom no pūļa, savrupnamu rajonā. Upes krastā mierīgi šūpojās burvju jahtas, Vaitvelas jaunkundzes Ugunsvētra bija pati lielākā un modernākā no visām.
Tuvojoties mājām, autotaures skaņa lika apstāties. Vaitvelas jaunkundzes melnais limuzīns jau stāvēja mājas priekšā, motors rūca. Šoferis vērās uz ceļu. Pa logu parādījās meistares galva. Viņa pamāja Netenjelam.
- Nu tad beidzot! Es aizsūtīju tev pakaļ velnēnu, bet tu jau biji aizgājis. Kāp iekšā. Mēs braucam uz Ričmondu.
- Premjerministrs vēlas mūs satikt?
- Tūlīt pat. Pasteidzies!
Netenjels ielēca automašīnā, sirdij skaļi dauzoties. Šāda pēkšņa tikšanās neliecināja ne par ko labu.
Viņš tikko bija aizvēris durvis, kad Vaitvelas jaunkundze deva šoferim mājienu. Mašīna aiztraucās gar Temzas krastu, Netenjelam iegāžoties sēdeklī. Viņš mierīgi iekārtojās, apzinoties, ka meistare viņu vēro.
- Tu jau zini, kāpēc viņš vēlas mūs redzēt, vai ne?
- Jā. Sakarā ar rīta notikumiem Pikadilī.
- Protams. Devro kungs vēlas zināt, ko mēs darām lietas labā. Ievēro, ka es teicu "mēs", Džon. Kā aizsardzības ministre esmu atbildīga par iekšlietām, un arī uz mani tiek izdarīts zināms spiediens. Ienaidnieki mēģinās mani pārspēt. Ko lai es saku viņiem par šo nelaimi? Vai esi kādu arestējis?
Netenjels noklepojās. Nē.
- Kas ir vainīgie?
- Mēs… mēs vēl nezinām.
- Ak tā. Es pēcpusdienā runāju ar Tallova kungu. Viņš ir .pilnīgi pārliecināts, ka vainīga Pretošanās kustība.
- Hmm, tas ir… vai Tallova kungs arī būs Ričmondā?
- Nē. Es vedu tevi līdzi tāpēc, ka Devro kungam tu patīc un tas var nospēlēt mums par labu. Tallova kungs nav tik ietekmīgs. Viņš ir pārāk iedomīgs un nekompetents. Ha, viņam nevar pat uzticēt vienkāršu buramvārdu izrunāšanu, kā jau var redzēt pēc viņa sejas krāsas. Viņa nicīgi nošņaukājās. Tu jau saproti ja premjerministrs pret mani izturēsies nejauki, es izturēšos nejauki pret saviem padotajiem. Tallova kungs raizējas par savu stāvokli ministrijā. Naktīs viņš trīc savā gultā. Viņš zina, ka miegā cilvēku var piemeklēt kas ļaunāks nekā tikai murgi. Pašlaik viņš pasargā tevi no manas neapmierinātības, bet netiecies gulēt uz lauriem. Lai gan tu esi jauns, arī tevi var vainot visā notikušajā. Un Tallova kungs vēlētos tā darīt.
Netenjels neko neteica. Vaitvelas jaunkundze viņu mirkli vēroja, tad sāka lūkoties uz upi, kur, fanfarām skanot, parādi uzsāka flote. Tur bija bruņukuģi, kas paredzēti braucieniem uz tālām kolonijām, to koka korpusi bija apšūti ar metāla plāksnēm; tur bija patruļas laivas, piemērotas kuģošanai pa Eiropas upēm. Visiem kuģiem un burulaivām bija atritinātas buras, mastā plīvoja karodziņi. Upes krastos uzgavilēja pūlis. Kuģu karogi tika pacelti augstu gaisā.
