Labas zīmes полностью

Dzeja bija bez atskaņām un parasti bezjēdzīga, turklāt Mārvins nebija īpaši muzikāls un zaga melodijas no vecām kantrimūzikas dziesmām, tomēr bija pārdevis jau vairāk nekā četrus miljonus ierakstu.

Karjeru Mārvins bija uzsācis kā kantri dziedātājs, izpildot vecas Konveja Tviti un Džonija Keša dziesmas. Viņš regulāri koncertēja Sankventina cietumā, līdz beigās cilvēktiesību aizstāvji viņu no turienes atbrīvoja, balstoties uz likumu par cietsirdīgu un neatbilstošu soda izciešanu.

Tieši tad Mārvins pievērsās reliģijai. Ne jau klusi, personīgi, darot labus darbus vai dzīvojot krietnu dzīvi, nedz arī uzsienot kaklasaiti un zvanot pie kaimiņu durvīm, bet izveidojot personīgās televīzijas kanālu un liekot skatītājiem sūtīt sev naudu.

Viņš izveidoja ideālu televīzijas programmu Mārvina vārda stunda (fundamentālistu prieks!). Četras trīsminūšu dziesmiņas no skaņuplates, divdesmit minūtes par elles ugunīm, piecas - cilvēku dziedināšanai. (Pārējās divdesmit trīs pārmaiņus tika veltītas glaimiem, diedelēšanai, draudīgiem lūgumiem un dažkārt tiešai naudas izspiešanai.) Sākumā Mārvins tiešām aicināja ļaudis uz studiju, lai tos dziedinātu, taču saprata, ka tas ir pārāk sarežģīti, tāpēc tagad vienkārši ziņoja par vīzijām un skatītājiem no visas Amerikas, kas pēc raidījumiem bija brīnumaini atlabuši. Tas bija daudz vieglāk: nevajadzēja vairs algot aktierus, turklāt neviens nevarēja pārbaudīt izdziedināšanas gadījumu skaitu.⁸

Pasaule ir daudz sarežģītāka, nekā uzskata vairums cilvēku. Daudzi, piemēram, uzskatīja, ka Mārvins nav īsts ticīgais, jo ar to nopelna daudz naudas. Viņi kļūdījās. Mārvins ticēja no visas sirds un nešaubīdamies, turklāt liela peļņas daļa aizplūda uz, viņaprāt, Dieva darbiem.

Telefonlīnijā ar Glābēju nekad nav traucējumu

Viņš ir uz vietas jebkurā stundā, dienā un naktī

Zvani J-Ē-Z-U-M vienmēr ir bez maksas

Viņš ir tavas dzīves pults telefona montieris

Pirmā dziesma beidzās, un Mārvins, iznācis kameru priekšā, pieticīgi pacēla rokas, lūgdams apklust. Vadības kabīnes operatori izslēdza aplausu ierakstu.

- Brāļi un māsas, paldies jums, paldies, vai nebija skaisti? Un neaizmirstiet, ka šo pacilājošo dziesmu un ari citas varat noklausīties kasetē Jēzus ir savs čalis, jums tikai jāpiezvana 1-800-NAUDA un jāpiesaka ziedojums.

Viņš kļuva nopietnāks.

- Brāļi un māsas, man ir vēsts jums visiem, svarīga vēsts no mūsu Kunga jums visiem - vīriem, sievām un bērniem. Draugi, ļaujiet man pastāstīt jums par Apokalipsi. Tas viss ir rakstīts jūsu Bībelēs: mūsu Kungs deva Atklāsmi Svētajam Jānim Patmas salā, tāpat arī Daniēla grāmatā. Draugi, mūsu Kungs vienmēr runā tieši par jūsu nākotni. Un kas jūs sagaida?

Karš. Piesārņojums. Bads. Nāve. Asins upes. Lielas zemestrīces. Kodolraķetes. Tuvojas baisi laiki, brāļi un māsas. Ir tikai viens ceļš, kā no tā izvairīties.

Pirms iznīcība nāk - pirms četri Apokalipses jātnieki ierodas - pirms kodolraķešu lietus gāzīs uz neticīgajiem, -notiks uzņemšana debesīs.

Es jau dzirdu jūsu jautājumu: bet kas tas ir?

Uzņemšana debesīs, brāļi un māsas, notiks tā: ikviens patiesi ticīgais tiks pacelts gaisā, lai ko tobrīd darīs -sēdēs vannā, strādās, brauks ar automašīnu vai mājās lasīs Bībeli. Un tad pēkšņi jūs būsiet gaisā - ideālos, pilnīgi veselos ķermeņos. Un jūs no augšas noskatīsieties uz pasauli, kurai lemti iznīcības gadi. Izglābsies tikai ticīgie, tikai tie, kas atdzimuši no jauna, un tie vairs nepazīs sāpes, nāvi, šausmas un mokas. Pēc tam sāksies lielais karš starp Debesīm un Elli, un Debesis iznīdēs Elles spēkus, un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nebūs vairs nāves, bēdu, asaru, tāpat ari sāpju, un Viņš valdīs godībā mūžu mūžos...

Mārvins pēkšņi apklusa.

- Jā, labs mēģinājums, - viņš atsāka pavisam citā balsī, - tomēr tā nemaz nebūs. Patiesībā jau ne.

Gribu teikt, ka jums taisnība par uguni, karu un visu pārējo. Bet uzņemšana debesīs - nu, ja jūs varētu redzēt viņus visus debesīs, visus tos leģionus, kuru ir milzums, ciktāl var izsekot prāts un tālāk, jūdzi pēc jūdzes, ar liesmojošiem zobeniem -jā, ko es gribēju teikt -, kuram tad ir laiks staigāt apkārt un vākt cilvēkus un celt šos gaisā, un ķiķināt par tiem, kas mirst no staru slimības uz saplosītas, degošas zemes? Un vēl gribu piebilst - vai tiešām jums ir pieņemama tāda morāle?