Pēc neilga laika no orbitālās stacijas uz dzimto planētu sāka startēt noslēpumaini lidaparāti. Uz planētas kļuva nemierīgi. Tūkstošiem kristālu, ko turēja tūkstošiem plaukstu un tādā veidā tos baroja ar savām biostrāvām, dziedāja brīnišķīgās, tālās Zemes balsīs.
Tad, kad tie, kam bija vara, beidzot saprata, kas vainojams notiekošajā, rīkojās tā, kā bija pieradusi rīkoties visur un vienmēr. Lāzera stars, virzīts no Zemes, iznīcināja orbitālo staciju un zvaigžņu kuģi.
Tomēr bija jau par vēlu. Dziesma bija sākusi uzvaras gājienu pa dzimto planētu.
Pirmā glezna atainoja degošu baznīcu. Ieskatoties rūpīgāk, baznīcas liesmu apņemtais tornis atgādināja ērģeļu stābules, bet liesmu mēles veidoja veca vīra seju ar plīvojošiem matiem un bārdu. Mulsināja gleznas apakšējā kreisajā stūrī iezīmētie divu bēgošu bērnu silueti. Muzeja pavadonis skaidroja, ka te varbūt atainoti notikumi, kas saistīti ar daudziem tā sauktajiem dziesmu nemieriem, un sirreālistiski gleznotajam vecajam vīram ir bijis pavisam reāls prototips, kurš sadedzināts, spēlējot ērģeles; varenās skaņas nogalinājušas daudzus zilādainos apaļgalvjus.
Otra glezna aizņēma gandrīz pusi sienas un tik tiešām bija dīvaina: gandrīz pilnīgi melna. Tikai ieskatoties varēja redzēt, ko slēpj šis tumšais fons. Drīzāk tā šķita tumša, bieza, sakrokota drēbe, kas gleznas augšpusē caurdurta ar milzīgu adatu. Gleznas apakšējā malā… bija balts gaismas stars, tāds kā gaismas apspīdēts tunelis, kurā atkal bija iezīmētas divu bēgošu bērnu figūras. Atkal bērni! Ko gan tas nozīmē?
Mēs visi stāvējām un vērojām gleznu pilnīgā klusumā. Pirmais to pārtrauca Enerģētiķis.
- Glezna ir radīta 21. gadsimtā…
- Pilnīgi pareizi, piekrita mūsu pavadonis.
- Arī notikumi, kas šeit attēloti, un simboli attiecas uz šo pašu gadsimtu. Zemes zinātnieki tad nopietni izstrādāja teoriju par deformēto Visumu: Visums pēc Lielā Sprādziena kādu brīdi, tas nozīmē pāris simtu miljonu gadu nebija vienlaidu sfēra, bet bija deformēts, līdzīgs sakrokotai matērijai. Tas attēlots šajā gleznā. Te redzams, ka sakrokotās malas saskaras. Un, ja ņem vērā laika faktoru… Manuprāt, gleznas lejasdaļā tas attēlots kā gaismas tunelis…
- Neiedomājami, Komandors nenocietās, ka 21. gadsimta zinātnieki nodarbojās ar šādām fantāzijām!
- Kā beidzās pētījumi? ievaicājās Navigators, kurš līdz šim bija klusējis.
- Nekā, jo pētījumus pārtrauca.
Labi vien ir, ka pārtrauca, es nodomāju. Tā tik vēl trūka, ja atklātu laika tuneļus vai, kā tos dēvēja žurku tfu! kurmju alas!
Man ir lieliski ceļabiedri. Un visi kopā mēs esam komanda. Tā, lūk!
Vecās baznīcas noslēpums………………………………………………… 5
Laika sargi……………………………………………………………………… 41
Rūķu kalna noslēpums……………………………………………………. 58
Tuksneša piramīdas noslēpums……………………………………… 93
Veco dzirnavu noslēpums……………………………………………… 126
Dziesmas ceļš……………………………………………………………….. 163
Aivars Bērtulis VECĀS BAZNĪCAS NOSLĒPUMS
Redaktore Lolija Soma Mākslinieciskā redaktore Inguna Kļava Svanka
Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. L-2995. Ajs "Poligrāfists", K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010.
[1] Pilnvarots komunistiskās partijas darbinieks, partijas darba organizators. Šeit un turpmāk red. piezīmes.
[2] 20. gadsimta pirmajā pusē Krievijā ražota automašīna ar brezenta jumtu.
[3] Tā tika dēvēta nacistiska Vācija 1943.-1945. gadā.
[4] sena Dienvidamerikas tauta ar augsti attīstītu, īpatnēju kultūru.
[5] īpaša piegriezuma bikses: apspīlētas apakšdaļā un ļoti platas gurnos.
[6] Šeit: zemas kārtas cilvēki, pamuļķīši.
[7] Uzkrāsoti uzraksti un zīmējumi.
[8] Vārds aizgūts no krievu valodas. Tā Padomju Savienībā dēvēja valsts drošības orgānu darbiniekus.
[9] Ļoti skaļi. (Latiņu vai.)
[9] Dziļš bezsamaņas stāvoklis.
[10] Šeit: lidaparāta kabīne, kas paredzēta aprīkojuma glabāšanai.
