Pagaja vel viena nedela, mes ar berniem dzivojam talak, vins dzera, raudaja un prasija piedosanu. Baroja mani ar solijumiem, ka izmainisies utt, bet es neticeju un man vienalga, jo pec pedeja vina izgajiena man jau vairs nebija jutu. Beidzot es sapratu, ka man vislabak dzivot kopa ar berniem, bez vina. Vinam ari piezvanija no policijas par administrativo lietu sakara ar miesas bojajumiem, kas nodariti manam nabaga kermenim. Uzaicinaja ierasties iecirkni. Kad piezvanija, vins partrauca dzert, lai atgutu normalu izskatu, lai maldinatu policistus. Pec tiksanas ar policijas parstavi vins ieradas pie manis darba un vislabakaja oma pazobojas:
“Salamaja un atlaida!”
Nepamanot manu reakciju, turpinaja priecaties:
“Policists man iedeva padomu, ka izdevigak butu pakauties ara, tad sods butu mazaks – tikai simtnieks. Ta iedeva 300 latu lielu sodu.”
Pec tam uz mirkli paskatijas uz mani un, pamanot manu reakciju, pabeidza:
“Nu, protams, mani pabridinaja, ka nakosreiz policijas izsaukums var novest lidz 20 minimalo algu lielam sodam vai piespiedu darbiem, vai lidz pat brivibas atnemsanai – arestam lidz vienam gadam.”
Es vinam piebildu:
“Kaut valstij palidzesi, ja saviem berniem nevari.”
“Vai tad soda nauda ne tev aizies? Es domaju, ka tev naksies sodu izmaksat par moralo kaitejumu, nevis valstij.”
Sakuma es biju soketa par policistu attieksmi, bet stasta beigas sapratu, ka likums ir mana puse. Un secinaju, ka tagad zinu, ka rikoties, vins baidisies man nodarit pari, jo uz cietumu diez vai gribas. Atliks vinam tikai iedomaties, es uzreiz izsauksu policiju, un tad viss… Ardievu bezrupiga dzersana. Si doma mani nomierinaja. Vins, savukart, akurati taja pasa diena pec policijas iecirkna apmeklejuma atsaka dzert tapat ka ieprieks, bet ar jaunu speku. Jo atkal paveicas, tika gala ar niecigu sodu.
Zirneklim es, protams, izstastiju par znaugsanu, lai vins zinatu savas perspektivas par manu greksudzi. Ko vins? Skaidra lieta, nobijas sakuma loti, bet pakapeniski atguva mieru un labu omu. Pat iesaka uzmakties, kamer atkal no manis nesanema asu vardu. Protams, ka niecigs cilvecins uzreiz iekoda man:
“Ja es butu vina vieta un mana sieva mani kraptu un pec tam man visu izplapatu, es ar vinu izdaritu to pasu. Prieks kam visu stastit, kur ir logika, es nesaprotu?”
Es atcirtu:
“Man tad pec siem vardiem nav ko ar jums vispar runat.”
Un pabeidzu:
“Pirmkart, es stastiju ar noluku tikt no jums vai ar jums abiem gala. Un man izdevas. Ar jums atrak un vieglak, ar vinu drusku velak. Bet galvenais, ka mani nodomi piepildijas. Man izdevas. Otrkart, jums zarna parak tieva, lai izdaritu kaut ko tadu.”
Ja, abi divi izradas bija moralie kropli, nekadas starpibas nav, lidzigi ka dvini… Abiem diviem tikai viena velme – izmantot seksuali bez jebkadas, pat niecigas atbildibas. Viss, milie draudzini, nekas jums vairak nesanaks, jo es jus jau pati gan izmantoju, gan izlietoju. Vairs nav, ko panemt nedz no viena, nedz no otra. Bernu man pietiek, spermas banku man nevajag, bagatibas nedabusu, jo naudas banka nav nevienam. Tas nozime, jadodas talaka cela citu merku sasniegsanai. Laba morale sim dzives stastam…
…Vel tris menesi, un beigsies vel viens gads, kad es meginaju izlabot visas savas kludas, kuras sastradaju. Otraja gada pec skirsanas es emocionali jutos labak, stabilak, man jau ne tik stipri sapeja, tikai dazreiz, kad uznaca nostalgija par sapniem, kuriem ta ari neizdevas istenoties. “Nekad muza, nekad ar vinu, jo vins nekad nebija tads, kadu es vinu sev izdomaju.”
