- Par šo traģēdiju no mums vēl prasīs atbildību. Ir jāaprēķina nākamās grupas izejas punkts tā, lai garantētu simtprocentīgus panākumus. Zlatkovs saka, ka atradis labu ideju ...
- Tai vajadzētu nostrādāt. Tas nav tiešs uzbrukums Stumbram, tā ir dziļa hronopunkcija. Izmantojot šo iespēju, principā ir iespējams nogādāt pasažieri jebkurā Stumbra pagātnes nodalījuma pagaidu izejas mezglā. Tiesa, iepakojuma masa ir ļoti ierobežota; mēs nevaram nosūtīt divus cilvēkus. Toties ne "sanitāri", ne paši "ķirurgi" nespēs bloķēt visus horizontus.
- Pārejiet uz šī varianta izstrādi.
- Programma jau darbojas. Ar "četrām nullēm". Diez vai "sanitāri" spēs uzminēt, kas notiek ... ja vien viņiem nav aģenta Drošības Padomes augstākajā ešelonā. Vienu no viņiem, starp citu, Zlatkova miesassargu, jābloķē stingrāk.
- Tās ir jūsu rūpes. Īstajā laikā notveriet viņu un neitralizējiet programmu "hipno". Un viņš pastrādās pie mums.
- Kas galu galā ies Stumbrā? Ždanovs?
- Vai jums ir šaubas?
- Nē, bet ... viņam vienam būs grūti. Varbūt es iešu viņam līdzi? Sliktākā gadījumā pēc viņa?
- Gatavojiet vēl vienu uzmanības novēršanas grupu, viņam jāiekļūst tīri. Un piesedziet, kad viņš ies uz laboratoriju.
- Uz laboratoriju varēja doties kāds cits. Kāpēc riskēt ar galveno izpildītāju?
- Ārēji viņam nevajadzētu izskatīties galvenajam, un, dodoties uz laboratoriju, kādu laiku no viņa personas tiks novērstas "sanitāru" aizdomas. Turklāt Tie, Kas Sargā, viņu nodrošina.
- "Hronobruņinieki"?
- Jūs taču saprotat, ka nē. "Hronobruņinieki" ir izpildītāji, tāpat kā mūsu puiši no drošības vienībām. Bet komandē melnos jātniekus augstākas klases saprāts. Vai jums vēl ir kas sakāms?
Polujanovs papurināja galvu, komisārs aizgāja, neteicis ne vārda. Un tūlīt izmainījās boksa aprīkojuma fiksētās uzmanības plūsmas izsmalcinātie psiho-invertētie potenciāli: drošības brigāde pavadīja savu aizbilstamo.
Saņēmis transporta pārbaudes dispečera atļauju startam, Pāvels ierasti pārbaudīja tā darbību un pacēla koggu gaisā. Pēc piecām minūtēm viņš jau bija virs Stumbra. Minūti uzkāries desmit kilometru augstumā, Pāvels paziņoja Centram par savu rīcību un lūdza iekļaut savu koggu grupas "Roud Asker" meklēšanas un identifikācijas tīklā.
Pārslēdzot sakaru staciju uz interkoma vilni, viņš sāka klausīties sarunas starp pilotiem un Zemes dienestiem. Balsis bija klusas, ikdienišķi mierīgas, un Pāvelam atkal uz īsu brīdi šķita veltīgas viņa rūpes un bailes. Zemes dzīve turpinājās ierastajā ritmā, un pat šeit, katastrofas zonā, kur UASS bija ieviesis katastrofu režīmu, nebija drudžainas un nežēlīgas steigas, spriedzes un satraukuma, kas atbilst reālai katastrofai, kas saistīta ar dabas vides iznīcināšanu, sagraušanu un cilvēku upuriem.
Koggs lēnām līda augšup. Zaļais kalnainais līdzenums ap Stumbru atkāpās, ainavas detaļas un sīkumi izkusa sulīgi zaļajā masā. Stumbrs kļuva par ar aso galu zemē iestrēgušu, baltu zīmuli.
Garām paslīdēja režģota kaste ar pilota kabīnes lodi galā - spēka lauka izstarotājs. Kilometra attālumā karājās otrais, kam sekoja vēl viens. Droši vien spēka lauka žoga josta. Četrdesmit kilometru augstumā Pāvelu izsauca:
- Hei, kas tur lien taisnā ceļā? - Nezināmā "Korakla" pilot, atbildiet aizsprosta patruļai, jūs traucējat darba režīmu.
Pāvels palēnināja kāpumu.
- inspektors Ždanovs, Drošības departaments, "Roud Asker".
Patruļnieka tonis nemainījās.
- Esiet uzmanīgāks. Izejiet no riska zonas.
Drīz Pāvels atradās tiešā tuvumā pirmajam no dīvainajiem apgabaliem - gaismas slāņa divu desmitu kvadrātkilometru platībā. Uz stratosfēras debess violetā kupola fona tas izskatījās kā skaists, zaļgani mirdzošs tīkls, līdzīgs gaismas viļņu interferences ainai. Zirnekļtīkla raksts lēnām un nepārtraukti mainījās, tāpēc šķita, ka tas te attālinās, te tuvojas, it kā dejojot.
Pāvels virzīja koggu tieši uz tā centru, gatavs mainīt kursu pēc pirmajām briesmu pazīmēm, taču viņam tas nebija jādara: aparāts pats no sevis, bez komandas, vienmērīgi mainīja kustības virzienu un novērsās no plīvura. Stūres kabīnē skanēja tā pati balss:
- Inspektor, jūs atrodaties bīstamā zonā. Lūdzu, netraucēt pētnieku darbu. Kā dzirdat?
- Es dzirdu lieliski, - Pāvels dusmīgi nomurmināja. - Kāpēc izstarojuma rajons ir bīstams?
- Tā starojumā ir cieta komponente.
- Mašīnai ir lauka aizsardzība pret visu veidu izstarojumiem.
- Un tomēr es lūdzu jūs neriskēt. Mirdzēšanas izpēte ir sākta nesen, un var būt daži nepatīkami pārsteigumi.
- Labi, es sapratu.
Koggs palielināja ātrumu un izgāja no kvēlojošā plīvura. Acu priekšā Zeme pārvērtās par uzbriedušu zilganzaļu bumbu.
Desmit tūkstošus kilometru līdz nākamajam noslēpumainajam telpas rajonam - "atgrūšanas burbulim" - koggs pārvarēja divu minūšu laikā. Šeit atkārtojās tāda pati situācija kā kvēlošanas zonā: koggs izmainīja trajektoriju un nodzēsa ātrumu gandrīz līdz nullei.
- Jūs esat pie zonas divi," sacīja pazīstamais patruļnieks. - zonas diametrs ir tūkstoš kilometru, ieslēdziet atrašanās vietas lokāciju infrasarkanajā diapazonā.
