Gluži vienkārši: jāpārslēdz galvenais slēdzis, kas atrodas zem grīdas aiz krēsla. Tas izslēgs galvenās ķēdes un iedarbinās avārijas ķēdes. Un viss būs kārtībā. Raķete nav nemaz tik slikti konstruēta, viss ir paredzēts nepieciešamās drošības garantēšanai.
Interesanti, vai Berstam tas būtu tā uzreiz ienācis prātā? Jādomā, ka būtu. Varbūt pat… Taču bija atlikušas tikai divas minūtes!!! Viņš nepagūs izdarīt manevru! Pirkss palēcās krēslā. Viņš bija pilnīgi piemirsis tos divus! Pievēris acis, viņš mirkli domāja.
— AMU-27, vadošais, Zeme—Mēness izsauc JO-2, JO-2 bis. Man vadības kabīnē noticis īssavienojums. Manevru ieiešanai pagaidu pastāvīgajā orbītā virs Mēness ekvatoriālās zonas izpildīšu ar nokavēšanos .. . nenoteiktā laikā. Izpildiet manevru patstāvīgi norādītajā laikā. Uztveru.
— JO-2 bis izsauc vadošo AMU-27 Zeme—Mēness. Izpildu manevru vienlaicīgi ar JO-2, ieeju pagaidu pastāvīgajā orbītā virs ekvatoriālās zonas. Līdz nosēšanās brīdim tev paliek deviņpadsmit minūtes. Vēlu sekmes. Vēlu sekmes. Beidzu.
Noklausījies ziņojumu, Pirkss tūdaļ atskrūvēja radiofona kabeli, skābekļa šļūteni, otru kabeli — siksnas viņš bija atsprādzējis jau iepriekš. Kad viņš piecēlās no krēsla, reduktora automāts iekvēlojās rubīnsārtā gaismā — visa kabīne brīžiem iznira no tum
sas, brīžiem iegrima blāvi oranžā pusgaismā. Dzinējs neizslēdzās. Kā prasīdama padomu, no pustumsas uz Pirksu raudzījās sarkanā uguntiņa. Atskanēja vienmērīga dūkoņa — brīdinājuma signāls. Reduktors nespēja automātiski izslēgt dzinējus. Pūlēdamies noturēties līdzsvarā, Pirkss metās aiz krēsla.
Slēdzis atradās grīdā iemontētā kasetē. Kasete bija aizslēgta. Nu, protams, aizslēgta. Pirkss paraustīja vāku — nepadodas! Kur gan ir atslēga?
Atslēgas nebija. Viņš paraustīja vēlreiz — tas pats.
Pirkss pielēca kājās. Viņš skatījās ar neko neredzošu skatienu: uz priekšējiem ekrāniem kvēloja gigantisks Mēness, tas vairs nebija sudrabots, bet balts kā kalnu sniegs. Krāteru robotās ēnas pārvietojās pa Mēness disku.
Pirkss pēkšņi saklausīja radara altimetru — diez vai tas jau sen sācis darboties? Altimetrs rāmi tikšķēja, no pustumsas izlēca mazi zaļi cipariņi. Attālums — divdesmit viens tūkstotis kilometru.
Gaisma mirgoja bez apstājas, drošinātājs regulāri izslēdza strāvu. Taču, gaismai nodziestot, kabīnē vairs nekļuva tumšs: spokainā Mēness gaisma iespīdēja kabīnē un tikai nedaudz pavājinājās, kad iedegās blāvās spuldzes.
Kuģis lidoja taisni uz priekšu, visu laiku uz priekšu un aizvien palielināja ātrumu, turklāt saglabādams pastāvīgo paātrinājumu
0,2 g. Mēness pievilka kuģi arvien spēcīgāk. Ko darīt? Ko darīt? Pirkss vēlreiz metās pie kasetes, iespēra ar kāju pa vāku — tērauds pat nenodrebēja.
Tūlīt! Ak dievs! Kā viņš varēja būt tik stulbs! Vajag . .. vajag tikai nokļūt tur, apvalka otrā pusē! Tas taču ir iespējams! Pie pašas izejas, kur stikla kupols sašaurinoties pāriet piltuvē, pie aizslēga atrodas speciāla sarkani lakota svira ar uzrakstu «Vienīgi vadības sistēmas avārijas gadījumā». Vajag tikai to pabīdīt, un stikla kupols pacelsies gandrīz par metru — varēs palīst zem tā apakšējās malas un nokļūt otrā pusē! Ar kādu izolācijas lentes gabaliņu jānotīra vadi un …
Ar vienu lēcienu Pirkss atradās pie sarkanās sviras.
«Idiots!» Pirkss domās sevi nolamāja, satvēra tērauda rokturi un parāva tā, ka pleca locītava noknikšķēja. Rokturis izlēca visa eļļainā tērauda stieņa garumā, bet kupols pat nenodrebēja. Apstulbis Pirkss skatījās uz kupolu — un dziļumā redzēja ekrānus, kurus aizpildīja kvēlojošais Mēness. Gaisma nepārtraukti mirgoja virs viņa galvas — viņš vēlreiz paraustīja rokturi, lai gan tas jau bija izvilkts līdz galam … Nekā.
Atslēga! Slēdža kasetes atslēga! Viņš nometās guļus uz grīdas, paskatījās zem krēsla. Tur gulēja vienīgi briks …
Gaisma joprojām mirgoja, drošinātājs regulāri izslēdza strāvu. Kad gaisma nodzisa.
apkārt viss kļuva balts, kā no skeleta kauliem izgriezts.
«Beigas»! Pirkss nodomāja. «Katapultēties krēslā ar visu kupolu? Nevar — izpletnis nenobremzēs, uz Mēness taču nav atmosfēras. «Palīgā!!!» Pirksam gribējās kliegt, bet nebija neviena, kas viņu uzklausītu — viņš bija viens. Ko darīt?! Kādam glābiņam taču jābūt!!
Pirkss vēlreiz metās pie roktura, parāva — roka gandrīz izlēca no locītavas. Pirkss bija gatavs vai raudāt aiz izmisuma. Tik muļķīgi, tik muļķīgi .. . Kur ir atslēga? Kādēļ mehānisms nedarbojas? Altimetrs . .. Viņš ātri pārskatīja ciparnīcas: deviņi ar pusi tūkstoši kilometru. Uz kvēlojošā fona skaidri iezīmējās Timoharisa robotās malas. Pirksam likās, ka viņš jau skaidri redz vietu, kur viņš ietrieksies ar pumeku klātajā klintī. Grāviens, uguns un . ..
