— Jūsu laupījumu? Un kā jūs nokļuvāt šeit? Katastrofa?
— Katastrofu pirms desmit vai divpadsmit gadiem cieta Salzars. Tomēr viņš tika sveikā cauri un kopā ar pārējiem dzīviem palikušajiem sāka sirot pa planētu. Viņi atrada Priekšteču mašīnu un izpētīja to, līdz daudzmaz iemācījās ar to rīkoties. Tagad viņi to pēc vēlēšanās var ieslēgt vai izslēgt. Kad te vazājās Inspicēšanas dienesta darboņi, tā bija izslēgta, jo Salzars bija atstājis planētu, un mēs baidījāmies viņu notriekt, kad viņš atgriezīsies.
— 2ēl gan, ka nenotriecāt, — piebilda Vilkokss. — Un kur šī mašīna atrodas?
Snolls pakratīja galvu.
— Es nezinu.
Kosti paspēra soli tuvāk, un viņš steigšus atkārtoja:
Es runāju patiesību! Tikai Salzara puiši zina, kur tā ir un kā ta darbojas.
— Cik viņu ir? — noprasīja Kosti.
— Salzars un vēl kādi trīs vai četri. Mašīna atrodas kaut kur kalnos… — viņš ar trīsošu pirkstu nenoteikti norādīja uz grēdu.
— Man šķiet, tu zini vairāk… — iesāka Kosti, bet te iejaucās Deins:
— Un ko Snolls darīja uz apvidus mašīnas? Varbūt to viņš arī nezina pateikt?
Mura, sakārtodams ķiveres siksnu, nolaida acis.
Man šķiet, ka mēs esam mazliet nepiesardzīgi. Kādam vajadzētu stāvēt sardzē. Var taču ierasties Snolla draugi.
Snolls klusēdams vērās savu zabaku purngalos. Deins devās klints virzienā.
— Es palūkošos, — viņš piedāvājās.
Pirmajā bridi šķita, ka līdzenumā nekas nav mainījies. «Karaliene» ar aizvērtām lūkām joprojām stāvēja turpat, kur iepriekš. Deins talskati varēja saskatīt nelielās gangsteru grupiņas. Bet turpat netālu viņš pamanīja vēl kaut ko. No tuvākā posteņa šurp virzījās viena no dīvainajām apvidus mašīnām. Aiz vadītāja sēdēja vel divi un starp viņiem ceturtais brūnajā Tirdzniecības flotes formas tērpā, kuru nevarēja sajaukt ne ar ko citu.
Rips! Lai gan Deins nevarēja saredzēt gūstekņa seju, viņš bija pārliecināts, ka tas ir Šenons. Un mašīna virzījās tieši uz to ieleju, kurā savādie radījumi bija uzbrukuši pirmajai!
Tagad bija radusies izdevība ne vien atbrīvot Ripu, bet arī izraut lielāku robu aplencēju rindās. Deins aizlīda līdz klints malai un, neuzdrošinādamies saukt, sāka enerģiski māt ar rokām, lai pievērstu lejā stāvošo uzmanību. Mura un Vilkokss saprotoši pamāja, un Kosti ievilka gūstekni dziļāk ala. Deins izvēlējās novērošanas punktu un ar augošu satraukumu gaidīja ienaidnieka mašīnu iebraucam ielejā.
— Šķiet, ir pienācis laiks, — ieteicas Mura, — pārņemt mūsu cīņas biedru — šo lodveidīgo būtņu — taktiku. Vai jūs labi metat akmeņus, Torson?
Viņš noliecās, pārmekleja zemi un brīdi vēlāk pacēla kādu akmeni apmēram savas dūres lielumā. Pec tam, noskatījis mērķi, meta. Akmens aprakstīja slaidu loku un iekrita ieleja. Viņi redzēja un dzirdēja, kā tas atsitas pret klinti. Deins saprata, kādas priekšrocības ir tieši šadam uzbrukumam. Blastera uguns nešķiro ienaidniekus no savējiem. Tā tikpat labi var nogalināt vai sakropļot Ripu. Toties no augšas prasmīgi mesti akmeņi ne vien izsitīs no ierindas gangsterus, bet arī liks viņiem domāt, ka vainīgi limbieši, un nenodos patiesos uzbrucējus.
Kosti apmeta līkumu klints piekājei un ieņēma slēpni zem dzegas, uz kuras sēdēja Mura, bet Deins ātri šķērsoja ieleju un uzrāpās uz šaura klints izciļņa nedaudz augstak par cilvēka augumu, kur viņam ar steigā salasīto munīciju tikko pietika vietas.
Ilgi gatavoties viņiem nebija laika — drīz vien visi trīs īstajā brīdī paguva paslēpties, kad nelīdzenajā laukumā parādījās apvidus mašīna. Tā, zariem lūstot, izbrauca cauri krūmiem, un vadītājs nobremzēja. Acīmredzot viņa radiotelefons bija ieslēgts, jo balss šādā attālumā izklausītos tikai pēc neskaidras murmināšanas, taču viņu ausīs skaidri atskanēja vārdi: Tā taču ir Snolla mašīna, turklāt kāda izskata! Kas, pie velna!..
Viens no Ripa sargiem izrāpās no mašīnas, it kā lai dotos uz priekšu un noskaidrotu, kas par lietu. Un šajā bridi Mura deva zīmi uzbrukumam. Pret šķietama izlūka ķiveri ar dobju troksni triecās akmens; gangsteris zaudēja līdzsvaru un pieķērās pie mašīnas kāpurķēdes, lai nepakristu. Deins tūlīt pat svieda viņam vēlreiz, un nākamais akmens aizlidoja uz vadītāju.
Visi reizē sāka kliegt, un tūlīt atdzīvojās ari Rips. Lai gan viņa rokas bija sasietas uz muguras, viņš ar visu ķermeni metās virsū otram sargam un kopā ar to izkrita no mašīnas. Vadītājs ieslēdza motoru, un mašīna rāvās uz priekšu cauri akmeņu krusai.
Viens no gangsteriem bija atkal ierausies mašīnā, bet otrs pašlaik atbrīvojās no Ripa. Svešiniekam roka pazibēja blasters, un viņš ar velnišķīgu smīnu noliecās pār Senonu. Pēkšņi gangstera seja pārvērtās asiņainā masā, un viņš, mežonīgi iekaucies, atslīga atpakaļ. Pirmais, kuram bija izdevies ierāpties mašīnā, tajā pašā brīdī atskatījās.
— Kraners! Sie lopi nogalinājuši Kraneru! Nē, neapstājies! Pie velna šo tirgoni! Citādi mēs nokļūsim viņu nagos!
