[7] nespēja pareizi paredzēt tehnikas progresu – red.piez. – ir gandrīz visu «futuristisko romānu» nelaime; arī mūsu autors gan šajā vietā, gan citur tālāk, absolūti nav paredzējis kompjūteru pielietošanu (lai gan ESM tad jau pastāvēja, tikai tik lielas kā skapji). Tomēr jāievēro, ka tehnikas progress nebija nedz autora mērķis, nedz romāna tēma; faktiski ar to problēmu, ar kuru viņa varoņi vēlāk sadursies, autors gribēja konfrontēt tieši SAVA LAIKA, nevis nākotnes cilvēkus, un, tikai romāna tapšanas apstākļi lika viņam novietot darbību uz tālām planētām un tālā nākotnē. Autors labi apzinājās, ka faktiski darbības norise Kosmosā un tālā nākotnē romānam ne tikai nav vajadzīga, bet pat traucē; drīz pēc romāna pabeigšanas viņš sāka prātot, kā romānu varētu pārstrādāt tā, lai viss notiktu mūsdienās un tepat uz Zemes; bija vairāki konkrēti projekti, tomēr romāna pārrakstīšana prasītu tik daudz laika un pūļu, ka autors tā arī nespēja pie tā pieķerties. Bet vēlāk romāns kļuva par «neaizskaramu vēsturisku dokumentu» un tad jau tas bija jāpatur tāds, kāds nu tas 1963.gadā bija ticis uzrakstīts.
[8] es vairs neatceros, kādēļ iedevu šim varonim vārdu «Harvejs» – aut.piez. –. «Osvaldo» tika paņemts no toreizējā Kubas darboņa (laikam ārlietu ministra?) Osvaldo Dortikosa vārda ar «slepenu domu», ka «Osvaldo» nozīmē: «Es, Valdis». Vārds «Harvejs» noskanēja plaši pāri pasaulei, kad Lī Harvejs Osvalds (!) tika apvainots ASV prezidenta Džona Kenedija nošaušanā. Taču tas notika 1963.gada 22.novembrī, kad romāns «Buenosa robinsoni» bija jau (novembra sākumā) pilnīgi pabeigts ar visiem tā varoņu vārdiem.
[9] romāns «buenosa robinsoni» tika iesākts – red.piez. – apmēram 2 gadus un 2 mēnešus pēc Jurija Gagarina lidojuma; atmiņas par šo notikumu bija vēl svaigas, un amerikāņi tad vēl nebija izkāpuši uz Mēness.
[10] interesanti, ka autors šeit lieto vārdu «astronauts», nevis «kosmonauts» – red.piez. –. Tas parāda viņa pretpadomju orientāciju, kas viņam tad jau bija pilnīgi noformējusies. Tajā laikā «Amerikas Balss» konsekventi lietoja tikai vārdu «astronauts», bet padomju prese tikpat konsekventi – vienīgi vārdu «kosmonauts».
[11] argentīnas galvaspilsētas buenosairesas vārds spāņu valodā nozīmē «Labais Gaiss» – red. – Tādu nosaukumu (īstenībā mazliet garāku, kur šie divi vārdi bija pēdējie) šai vietai deva konkistadors Pedro Mendosa (sal. ar «Buenosa robinsonu» galvenā varoņa Osvaldo Mandosa uzvārdu).
[12] mājiens uz «buenosa robinsonu» sacerēšanas laiku – red.piez.
[13] kapteinis nemo – red. piez. – vairāku Žila Verna romānu personāžs, zemūdenes kapteinis; romānā «Noslēpumu sala» viņš slepeni no citiem romāna varoņiem izglābj un iznes krastā no gaisa balona okeānā iekritušo un noslīkušo inženieri Sairusu Smitu.
[14] nav precīzi zināms, kad tieši ir uzņemta šī fotogrāfija: varbūt tā ir 1963.gada vasara (kad rakstīju «Buenosa robinsonus»), bet varbūt iepriekšējā, 1962.gada vasara (taču ne agrāk, jo 1961.gada vasarā man vēl nebija briļļu – tās sāku nēsāt tajā rudenī) – V.E.
[15] tieši šis apstāklis, kā arī tas, ka starp pirmo domu par romānu un tā faktisko uzsākšanu (jau pie pilnīgi gatava sižeta) pagāja tik īss laika sprīdis (apmēram diennakts), – šie apstākļi bija par iemeslu tam, ka «Buenosa robinsonu» sižets, tāpat kā Staņislavam Lemam, tika izvērsts Kosmosā, nākotnē un ap kādas planētas Okeānu – V.E. – Man vienkārši nebija laika apdomāt citus variantus.
[16] tajā laikā presē notika diskusija par tēmu «vai skaitļojamā mašīna var domāt?», bet es (vismaz daļēji – cik ļāva Balvu mazpilsētas vidusskolnieka stāvoklis) biju šīs diskusijas lietas kursā un man bija savs pilnīgi skaidrs viedoklis par šo jautājumu – V.E.
