Romāns «Buenosa robinsoni» jau kopš paša sākuma atšķīrās no visa, ko es biju rakstījis agrāk. Iepriekšējos romānos un stāstos galvenais bija SIŽETS – kādās situācijās nonāk varoņi, kādi viņiem gadās piedzīvojumi (atbilstoši tam, kas man attiecīgajā vecumā likās interesanti). «Buenosa robinsonos», turpretim, jau no pirmā brīža galvenais bija IDEJA. Ģenerators man pēc Staņislava Lema fragmenta izlasīšanas tik nevaldāmi ieslēdzās tieši tāpēc, ka es uzreiz sapratu: Lems absolūti nav izmantojis tās iespējas, ko sniedz viņa izdomātais sižets!
Materializētie iedomu tēli kā briesmoņi – tas ir neinteresanti, banāli un vispār: saistīts ar tradicionālajiem aizspriedumiem. Bet materializētie iedomu tēli kā ĪSTI CILVĒKI – lūk, Ideja, – ideja ar lielo burtu, lūk, pozīcija, kas atbilst manam pasaules uzskatam un viedoklim par cilvēka būtību!
«Buenosa robinsoni» tika rakstīti kā pretstats, pirmkārt, protams, Staņislavam Lemam [15] , bet, otrkārt un galvenokārt, kā pretstats vispār visiem tradicionālajiem uzskatiem un aizspriedumiem par cilvēka, domāšanas un «gara» būtību [16] .
Tas bija pirmais manā dzīvē šāda veida pretstats; vēlāk no tās pašas uzskatu sistēmas, no kuras skolas laikā radās «Buenosa robinsoni», nāca arī mana Filosofija (studenta gados) un pēc tam Vēras teorija. (Tā ka šim romānam ar visu manis vēlāk zinātnē darīto ir visciešākais idejiskais sakars).
«Buenosa robinsonu» manuskripta pirmā lappuse ar 1963.gada novembra labojumiem.
«Buenosa robinsonu» teksta pirmais variants tika pabeigts laikam tā paša gada novembra sākumā (varbūt jau oktobrī: atceros, ka «Oktobra svētku» brīvdienās, kad es biju jau sācis romānu rediģējot pārrakstīt, mūsu mājā ienāca Vilis Dārznieks, skolnieks no vecākās, 11.klases; es nepaspēju papīrus noslēpt, kā būtu to gribējis; viņš patvaļīgi sāka manas klades lasīt un bija ļoti pārsteigts gan par to, ka es vispār kaut ko rakstu, gan par pašu uzrakstīto. tas bija svētku dienā, 7.novembrī pēc demonstrācijas, un tad romāns bija jau pilnībā uzrakstīts).
Tātad apmēram 1963.gada novembra sākumā romāna pirmais teksts bija pabeigts, un es tūdaļ pat sāku to rediģēt, manuskriptā šo to svītrojot, šo to papildinot, šo to pārceļot uz citu vietu, bet pēc tam pārrakstot tīrrakstā. Taču tīrraksts aizgāja tikai līdz trešās nodaļas vidum; pēc tam romāns tika pamests (pārāk garlaicīgi bija vienkārši pārrakstīt ar roku desmitiem lappušu teksta).
Vēl viena redakcija tika uzsākta 1967.gadā, kad es biju jau students un mani vairs neapmierināja gan oriģinālā romāna daudzās vietās skolnieciskā leksika un pat skolnieku žargons, gan arī acīmredzamā nezināšana, piemēram, par Einšteina relativitātes teorijas efektiem. Šī rediģēšana skāra 1963.gada tīrrakstu, bet jauns tīrraksts tā arī netika veidots, un romāns atkal tika pamests.
Šajā publikācijā augstāk ir dots 1963.gada novembra teksts: ar pirmās rediģēšanas labojumiem, bet bez 1967.gada labojumiem. Dažās vietās šajā publikācijā 1963.gada teksts ir viegli nogludināts stilistiskā ziņā, neskarot tomēr neko būtisku, tajā skaitā saglabājot arī mana skolas laika zēnu leksiku un izteicienus (tādus kā: «…spiežu tavu spalvaino roku…», «…jautā kā bērns…» utml.).
2002.gada novembrī viss mans skolas gadu romāns «Buenosa robinsoni» tika iekļauts tagadējā romānā «Miranda» L-MINDA1 (it kā viena «Mirandas» personāža agras jaunības sacerējums), un tur iekļautajā variantā tika nomainīti personāžu vārdi un daži citi atribūti tā, lai pieskaņotu tos «Mirandas» iecerei un dispozīcijai. Šeit, turpretī, ir publicēts oriģinālais «Buenosa robinsonu» teksts tā, ka lasītājs, kura rīcībā ir abi teksti, var, ja vēlas, tos salīdzināt un redzēt, kas tieši ir ticis mainīts priekš «Mirandas».
