Buenosa robinsoni полностью

VEcordia ir Valda Egles elektroniska literāra dienasgrāmata, kurā viņš ir citējis arī daudzus citu autoru tekstus. Vekordija dibināta 2006.gada 30.jūlijā un sākotnēji sastāvēja no lineāri numurētiem sējumiem, katrs apmēram 250 lappušu apjomā A4 formātā, taču vēlāk par galveno izdevuma eksistences formu kļuva «izvilkumi». Vekordijas izvilkums ir fails, kurā atkārtots viena vai vairāku Vekordijas iecirkņu teksts bez lineāras numerācijas un bez iepriekš uzdota apjoma. Izvilkums parasti reproducē kādu Valda Egles vai cita autora grāmatu vai brošūru. Izvilkuma faila nosaukumā pirmais burts «L» nozīmē, ka grāmatas pamatteksts ir dots latviski, burts «E», ka angliski, burts «R», ka krieviski, un burts «M», ka jaukts. Burts «S» nozīmē, ka fails ir sagatave, kura vēl tiks stipri modificēta, bet burts «X» apzīmē faksimilus. Dienasgrāmatas VEcordia oriģinālos un izvilkumu failus Jums ir tiesības kopēt, pārsūtīt pa e-pastu, ievietot WWW serveros, izdrukāt un nodot citām personām bez maksas informatīvos, estētiskos vai diskusiju nolūkos. Bet, pamatojoties uz LR un starptautiskajām autortiesībām, ir aizliegta šī faila jebkura veida komerciāla izmantošana bez Dienasgrāmatas autora rakstiskas atļaujas, un ir aizliegts šos failus jebkurā veidā modificēt. Ja attiecībā uz šeit doto tekstu bez Dienasgrāmatas autora tiesībām darbojas vēl citas autortiesības, Jums jārespektē arī tās.

Šī sējuma izdošanas brīdī (kurš titullapā apzīmēts ar vārdu «Versija:») Vekordijas galvenā pārstāvniecība Internetā bija vietne http://vekordija.narod.ru/INDEX.HTM , kur 4 reizes gadā, katra kvartāla sākumā, tiek izlikts lejuplādēšanai visu Vekordijas izvilkumu jauns pilns arhīvs.

[1] valda egles skolas laiku romāns «buenosa robinsoni» tiek šeit publicēts sakarā ar šī sacerējuma uzrakstīšanas 40.gadadienu – red.piez. –. Romāns tika pabeigts 1963.gada novembra sākumā. (P.S. 2007.04.14: Šī ir piezīme no elektroniskā izdevuma VERI – tur «Buenosa robinsoni» tika pirmoreiz publicēti 2003.gada novembrī; visas zemsvītras piezīmes tālāk, ja nav atrunāts citādi, ir no VERI 2003.gada izdevuma).

[2] vasaras brīvlaikā pēc skolas 9.klases, 16 gadu 7 mēnešu un 0 dienu vecumā – red.piez.

[3] autors ir padarījis savus varoņus par spāniešiem –red.piez –, gribēdams izvairīties no 1960.gadu pasaules galvenās konfrontācijas pretspēkiem: krieviskās PSRS un angloamerikāniskās NATO (un, protams, neuzdrošinādamies apgalvot, ka 2376.gadā latvieši dominēs uz kādas planētas). Romāns «Buenosa robinsoni» tika iesākts 7 mēnešus pēc «Karību krīzes» (kuras laikā Pasaule pilnīgi reāli atradās uz kodolkara sliekšņa un kuras centrā bija Kubas sala); varoņu vārdu izvēli ir ietekmējuši Kubas toreizējo darboņu vārdi, kas tajā laikā bieži skanēja pa radio un vīdēja presē.

[4] no romāna teksta ir redzams – red.piez –, ka autoram 1963.gadā, starp 9. un 10. skolas klasi, nav bijis īstas skaidrības par Einšteina relativitātes teoriju un par «dvīņu paradoksu». Neilgi pirms tam viņš bija izlasījis kādu «zinātniskās fantastikas» grāmatu, kur varoņi lidoja Kosmosā «ar gaismas ātrumu» un tādēļ viņiem laiks palēninājās 14 reizes. Principā autors toreiz zināja, ka gaismas ātrumam var tikai tuvoties, bet ne to sasniegt, un viņam nebija skaidrs, kādēļ laikam būtu jāpalēninās tieši 14 reizes. Kaut gan tas viss tajā fantastikas grāmatā likās dīvains un izsauca šaubas, tomēr mūsu autors tad vēl nejutās pietiekoši stiprs, lai apstrīdētu «nodrukātu grāmatu», un nolēma visas šīs nostādnes par gaismas ātrumu un par tieši 14 reizes palēninātu laiku vienkārši pārņemt savā stāstā, jo vairāk tādēļ, ka šīm lietām nebija būtiskas nozīmes priekš viņa ieceres.

[5] izgudrotājs dans – red.piez. – ir vairāku citu mūsu autora sacerējumu varonis; viņš, piemēram, izgudroja mašīnu, kura no grafīta ražoja dimantus; Dans radīja arī citas ierīces.

[6] «buenosa robinsonu» rakstīšanas laikā – red.piez. – uz planētas Zeme bija 3 miljardi iedzīvotāju, un seši miljardi likās ārkārtīgi daudz. Faktiski Zemes apdzīvotāju skaits sasniedza 6 miljardus ap 2000.gadu.