- Tas radījums ir galīgi sajucis, piekrita informācijas ministre Malbindi. Kā jau Mortensens teica, tas padara situāciju vēl apkaunojošāku. Impērijas dibinātāja mirstīgās atliekas rāpjas pa namu jumtiem, šūpojas karoga kātos, dejo Vaitholā un, ja var ticēt mūsu ziņu avotiem, uz divriteņa brauc pa zivju tirgu. Turklāt tas nepārtraukti un gandrīz bezjēdzīgi nogalina cilvēkus. Galvenokārt jaunus puišus un meitenes, vienkāršos ļaudis, bet ne tikai. Turklāt tas radījums apgalvo, ka meklējot "pēdējos divus", lai ko arī tas nozīmētu.
- Pēdējos divus, kas izbēga pēc kapeņu aplaupīšanas, Freja kungs paskaidroja. Tas ir acīmredzami. Un pie viena no viņiem ir Gledstona zizlis. Bet mūsu lielākā problēma pašlaik ir tā, ka vienkāršie ļaudis zina, kas ir šis trakojošais briesmonis.
No ministru grupas tālākās malas atskanēja Džesikas Vaitvelas ledainā balss: Vai es tiešām sapratu pareizi tie ir Gledstona kauli, nevis kaut kāds karnevāla tērps?
Malbindi jaunkundze sarauca uzacis. Jā, tie ir viņa kauli. Mēs iegājām pārbaudīt kapenes un atklājām, ka sarkofāgs ir tukšs. Tur lejā ir ļoti daudz citu līķu, bet Dibinātājs ir pazudis.
- Dīvaini, vai ne? pirmo reizi ierunājās arī Mierdaris. Ifrīta būtība ir ieslodzīta tā saimnieka kaulos. Kāpēc? Kas zina?
- Nav svarīgi, kāpēc, Devro kungs ierunājās, sizdams ar dūri pa plaukstu. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk tikt no tā vaļā. Kamēr šis radījums nav iznīcināts, valsts tēlam tiek nodarīti neatgriezeniski zaudējumi. Es gribu, lai ifrīts tiek nogalināts un Gledstona kauli guldīti atpakaļ kapenēs. Katram valdības loceklim šopēcpusdien jāizsauc dēmons un jāsūta tas ifrītam pa pēdām. Tas nozīmē katram no jums. Pārējie ministrijas darbinieki nav spējuši tikt ar to galā. Tas ifrīts galu galā piederēja
Gledstonam tātad tam piemīt zināms spēks. Turklāt mums ir jāatceras arī par nozagto zizli.
- Jā, Freja kungs piekrita. Ilgtermiņā tas ir vēl svarīgāk. Kad karš ar Ameriku ir uz sliekšņa…
- …tas nedrīkst nonākt ienaidnieka rokās. Ja to savā īpašumā iegūtu čehi…
- …tieši tā. Iestājās klusums.
- Atvainojiet, Netenjels visu laiku bija pacietīgi klausījies, bet tagad vairs nespēja nostāvēt klusu. Vai jūs runājat par Gledstona zizli? Ar kura palīdzību viņš sagrāva Prāgu?
Devro kungs vēsi palūkojās uz jauno burvi. Priecājos, ka beidzot esat atradis laiku mums pievienoties, Mandrāk. Jā, runa ir par to pašu zizli.
- Tātad, ja varētu uzzināt pavēles vārdus, mēs to varētu izmantot nākamajās kaujās?
- Mēs vai mūsu ienaidnieki. Tā atrašanās vieta šobrīd nav zināma.
- Vai mēs esam par to pārliecināti? Helēna Malbindi vaicāja. Tas skelets..» ifrīts vai kas arī tas būtu vai zizlis nevarētu atrasties pie viņa?
- Nē. Skeletam uz muguras ir soma, kurā, visticamāk, atrodas lielākā daļa Gledstona dārgumu. Bet zizlis ir pazudis. Tam jābūt pie viena no kapa izlaupītājiem.
- Mēs esam slēguši lidostas un ostas, Mortensena kungs ziņoja. Visur ir Izlūklodes.
- Atvainojiet, Netenjels atkal iejaucās, ja zizlis vienmēr ir bijis abatijā, tad kāpēc mēs to nekad iepriekš netikām izmantojuši?
Vairāki burvji nemierīgi sagrozījās krēslos, Divāla kunga acis iedzalkstījās. Šī ir vecāko ministru sanāksme, nevis bērnudārza pikniks! Rupert, es ierosinu šo bērnu raidīt prom!
- Pagaidi mirkli, Henrij, lai gan Devro likās tikpat aizkaitināts kā pārējie, viņš spēja savaldīties un runāt mierīgi. Zēns runā saprātīgi. Iemesls ir ļoti vienkāršs bailes no nelaimes, tādas kā šī. Gledstons uz nāves gultas zvērēja atriebību katram, kas traucēs viņa mūžīgo mieru, un mēs zinām, ka viņa spēks bija milzīgs. Kādas burvestības un dēmonus viņš izmantoja, nav zināms, bet…
- Esmu veicis nelielu izpēti, iejaucās Kventins Mierdaris ar smaidu uz lūpām. Gledstons mani vienmēr ir interesējis. Pēc bērēm kapenes tika noslēgtas, uzliekot tām buboņa mēra burvestību diezgan spēcīgu, bet ne tādu, no kuras nevarētu izvairīties. Gledstons pat bija sagatavojis savu sarkofāgu leģenda stāsta: viņa aura bijusi tik spēcīga, ka nogalinājusi vairākus velnēnus, kam bija jātur sveces. Bet ar šo brīdinājumu nebija pietiekami. Neilgi pēc Gledstona nāves vairāki valdības darbinieki izlēma ignorēt aizliegumu un ielauzties kapenēs, lai paņemtu zizli. Viņi sasaldēja buboņu mēri, nokāpa kapenēs un kopš tā brīža neviens viņus vairs netika redzējis. Sabiedrotie, kas viņus gaidīja ārpusē, liecināja, ka dzirdējuši, kā kāds no iekšpuses aizslēdz durvis. Kopš tā laika neviens nebija tik neprātīgs, lai ielauztos kapenēs… līdz vakardienai.
- Un jūs domājat, ka to izdarīja Pretošanās kustība? Netenjels vaicāja. Ja tur ir palikušas viņu mirstīgās atliekas, varbūt tās var dot kādas norādes. Es vēlētos…
