Netenjels nemierīgi sagrozījās sēdeklī, atceroties pārsteidzīgo solījumu vecajam burvim. Cehu spiegi, vecā Kafkas bērni, acīmredzot bija dzīvi un joprojām atradās kādā no Londonas cietumiem. Ja tā bija, Netenjelam būs ļoti grūti panākt viņu atbrīvošanu. Bet kāda tam nozīme? Kafka bija miris! Vecajam taču tagad bija pilnīgi vienalga… to varēja mierīgi aizmirst. Par spīti aukstajai loģikai, zēns juta, ka nespēj izmest solījumu no galvas. Viņš nikni pakratīja galvu un pievērsās nopietnākām lietām.
Nodevēja personība bija miglā tīta, bet algotnis bija devis Netenjelam vienu nozīmīgu norādi. Viņa darba devējs esot zinājis, ka jaunais burvis dodas uz Prāgu, un bija licis padotajam rīkoties. Bet Netenjela brauciens uz Prāgu tika sarīkots ļoti pēkšņi un slepeni. To zināja tikai daži cilvēki.
Kas tad bija to zinājis? Netenjels varēja viņus saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Viņš pats un Vaitvela viņa taču bija norīkojusi zēnu šim uzdevumam. Jūlijs Tallovs viņš piedalījās sapulcē. Un otrais sekretārs Ārlietu ministrijā, kas bija instruējis Netenjelu pirms brauciena, Vaitvela bija lūgusi viņam sagatavot kartes un dokumentus. Tas arī viss. Bet… pag… Netenjelam ienāca prātā vēl kaut kas. Saskriešanās ar Džeinu Ferēru ministrijas priekšnamā un pret viņu raidītā maģija… Vai viņš nebija izrunājies? Bija grūti atcerēties, burvestība bija aizmiglojusi prātu. Nē. Nevarēja atminēties.
Tik un tā aizdomās turamo saraksts bija īss. Netenjels košļāja rādītājpirksta nagu. Tagad viņam jābūt ļoti piesardzīgam. Algotnis bija pateicis vēl ko viņa darba devējam bija daudz kalpu. Ja nodevējs bija tik tuvu, kā Netenjelam likās, viņam bija jāuzmana katrs solis. Kāds no ietekmīgākajiem burvjiem klusībā izrīkoja golemu, vadot to ar vērojamās acs palīdzību. Un šis kāds noteikti nevēlējās, lai Netenjels šo lietu pētītu tālāk. Arī viņa dzīvība ir briesmās. Vajag, lai Bartimajs turas viņam blakus.
Par spīti raizēm, Netenjels jutās diezgan apmierināts ar sevi brīdī, kad viadukti pazuda un viņi iebrauca Londonā. Galu galā viņš bija atturējis ļaundari no vēl viena golema palaišanas Londonas ielās, un tas bija uzslavas vērts. Varēs uzsākt izmeklēšanu un atrast nodevēju. Vispirms būs jāziņo Vaitvelai un Devro. Viņi nešaubīgi metīs pārējos darbus pie malas, lai uzklausītu Netenjelu.
Šī pārliecība sāka nedaudz šķobīties, pirms vēl viņi bija iebraukuši Vestminsteras ielā. Tuvojoties Temzai, Netenjels pamanīja dīvainas lietas uz ielas pulcējās vienkāršo ļaužu bariņi, dziļi iegrimuši sarunās, šur tur bija manāmas nekārtības sadragāti skursteņi, ķieģeļu gabali un izsisti logi. Uz Vestminsteras tilta stāvēja Nakts policijas vienība, kas pārbaudīja vadītāju pases, pirms ļāva braukt tālāk. Pārbraucis pāri tiltam, Netenjels pamanīja no kādas biroja ēkas ceļamies biezus dūmus pulkstenis uz tās sienas bija sadragāts, ciparu rādītāji izrauti un ietriekti sienā. Par spīti aizliegumam, krastmalā jau pulcējās ziņkārīgo bariņš.
Automašīna pabrauca garām Parlamenta ēkai un devās uz Vestminsteras abatiju, kur sabruka pēdējās Netenjela pašpārliecinātības druskas. Abatijas rietumu puses zālājs bija pilns ar automašīnām tur bija ātrās palīdzības auto, Nakts policijas autobusiņi, mirdzošu limuzīnu rinda. Starp tām varēja redzēt Devro limuzīnu ar zelta zīmi. Tātad arī premjerministrs bija ieradies.
Netenjels izkāpa un, uzrādījis savu identifikācijas karti sargiem pie durvīm, iegāja baznīcā. Te ritēja saspringta darbība. Iekšlietu ministrijas burvji ar velnēniem blakus šaudījās pa galveno jomu, mērīdami, rēķinādami un pierakstīdami iegūto informāciju. Te bija arī dučiem drošības dienesta darbinieku un pelēkos uzvalkos tērptu Nakts policijas vīru. Gaiss trīcēja no sarunām.
Kāda sieviete no Iekšlietu ministrijas pamanīja Netenjelu un pamāja. Viņi ir ziemeļu daļā pie kapenēm. Vaitvela jūs gaida.
Netenjels izbrīnā sarauca uzacis. Pie kurām kapenēm?
Viņas acīs pazibēja nicinājums. Tad jau redzēsiet.
Netenjels soļoja pa baznīcas galveno jomu, mētelim plandot. Viņu sāka pārņemt bailes. Divi Nakts policijas darbinieki stāvēja pie salauzta spieķa, kas mētājās uz grīdas. Abi atklāti smējās zēnam sejā.
Jaunais burvis-beidzot nonāca baznīcas ziemeļu daļā, kur stāvēja burvju statujas no marmora un alabastra. Viņš le bija bijis daudzas reizes, ar sajūsmu noskatījies burvju gudrajās sejās, bet tagad viņš šokēts atklāja, ka lielākā daļa statuju bija izķēmotas tām bija norautas galvas un pagrieztas ar pakaušiem seju vietā, un kāds burvis ar ļoti platu cepuri bija nostādīts uz galvas. Neredzēts vandalisma akts.
