- Divdesmitā gadsimta beigās un divdesmit pirmā gadsimta sākumā Krievija gandrīz pazuda kā valsts un etniska grupa. Starp citu, šis process bija vienas no Spēlēm rezultāts, kas, kā jūs zināt, turpinās mūžīgi, pēc Sākotnēji Otrā gribas. Neskatoties uz to, manai dzimtenei izdevās atgūties un izdzīvot, saglabājot ne tikai sevi, bet arī dabu un visu Zemi. Bet tas ir starp citu.
- Tas ir fakts arī no mūsu vēstures, es to vienkārši nesaistīju ar Spēlēm. Tas nozīmē, ka jūs man piedāvājat pievienoties jūsu grupai un atrast operatoru. Bet pēc tam?
- Reida mērķis ir izglābt no slazdiem visus Pāvelus Ždanovus, ieskaitot operatora tēvu, kurš arī ir potenciāls operators, bet lineārs. Ja viņš spēs apvienot savus kvankus, viņš pildīs tiesu izpildītāja lomu.
- Skaidrs. - Šķita, ka Železovskis attapās, uzsita milzīgās plaukstas uz krēsla mīkstajiem roku balstiem un piecēlās. - Jūs nevarat šeit palikt un jūs nevarat nekur rādīties. FAGa aģenti nedrīkst jūs redzēt. Es uz brīdi jūs iekārtošu savā pazemes bunkurā ar personīgo metro kabīni. Tur ir visas ērtības.
Viesi arī piecēlās.
- Ilgi? - Ignats paskatījās uz cilvēku-kalnu.
- Man jāatrisina vairākas problēmas un ar kādu jāpakonsultējas. Bet es vēl neko neapsolu. Pagaidiet pāris minūtes.
Železovskis izgāja.
- Diez vai viņš piekritīs, - nomurmināja skeptiskais Garanins. - Viņiem pašiem šeit ir drausmīgs stāvoklis.
- Dzīvosim - redzēsim, - Romašins nepiekrita. - Aristarhs ir ārkārtīgi atbildīgs cilvēks, un viņam nav vienaldzīgs ne tikai pasaules liktenis, bet arī ikviena cilvēka liktenis. Kā viņš jums?
- Varens vīrs! - Paša-pilots ar cieņu sacīja. - Man labāk ar tādiem patīk draudzēties.
Ruslans un Romašins saskatījās ar smaidiem acīs.
Železovskis ienāca, ģērbies specapģērbā, kuru šeit sauca par "bumerangu".
- Ejam.
Pēc dažām minūtēm grupa izkāpa Železovska sfēriskajā bunkurā, kas atradās viena kilometra dziļumā Aling-Gangri grēdas klinšu masīvā, Tibetas sirdī.
* * *
Grehovu atrast neizdevās.
Neapmierināts ar šo apstākli, Železovskis Drošības Pārvaldē tikās ar Paulu Hercogu un piesardzīgi pajautāja, ko viņš teiktu, ja uzzinātu par alternatīvu Visumu esamību, kas ir gandrīz identiskas Metagalaktiku kopijas.
- Uz ko jūs dodat mājienu, patriarh? - izklaidīgi pajautāja vērīgais Hercogs, kurš ar kabineta inku veica dažus aprēķinus.
- Ne uz ko, - atbildēja Aristarhs, saprotot, ka viņam nav tiesību dalīties ar informāciju, kas saņemta no "kaimiņu" zemiešiem. - Es nosapņoju, ka bez mūsu Visuma ir vesels šādu Visumu Koks, kas atšķiras dažās detaļās, un ka tajos notiek arī tāda paša līmeņa kari.
- Nu, nu, - Hercogs paskatījās uz sinklīta vecāko ar pamodušos ziņkāri. - Tomēr dīvaini sapņi jūs satrauc, Aristarh. Globālas nozīmes. Man lūk, vairāk sapņos rādās dažādi briesmīgi prusaki un zirnekļi.
- Kam kāda fantāzija, - Železovskis skopi pasmaidīja, pilnīgi izlēmis nestāstīt komisāram par Romašina grupas vizīti.
- Un ar ko mūsu dubultnieki cīnās šajos Visumos?
- Ar FAGu, protams, tikai tur to sauc citādi - par Bendi.
Železovskis atvadījās no neizpratnē esošā Hercoga, atstājot viņu pārdomāt patriarha mājienus, un atgriezās mājās Sofijā, neaizmirstot kontrolēt enerģijas un informācijas plūsmas ap viņu Spēku laukā. Sekošanu neatklāja, taču nebija vērts sevi mānīt. Pēc cīņas ar emisāra operatīvajiem bolīdu patruļas stacijā, kas beidzās ar teroristu nāvi, bija gaidāmi jauni uzbrukumi, un Aristarhs ar aizkaitinājumu nodomāja, ka Romašins, ar savu priekšlikumu pievienoties nezināmā operatora Ivora Ždanova grupai, ir parādījies ļoti nelaikā. Aiziet no Zemes cīņas laikā ar FAGu nebija labākā izeja no situācijas.
Zabavas mājās nebija. Robots-apkalpotājs pateica, ka viņa kaut kur aizlidojusi, lai tiktos ar mazmeitu Vidanu, taču koordinātes neatstāja. Pēc smagu pārdomu pilnas pastaigas pa klusajām un tukšajām telpām: bija jāpieņem zināms lēmums, Ignatam atteikt negribējās, taču arī citas izejas nebija, Aristarhs gatavojās apmeklēt bunkuru Tibetā, un šajā brīdī robots paziņoja par viesa vizīti.
Aristarhs mentāli ieslēdza vioma kontroli.
Viņa dzīvojamā moduļa durvju priekšā stāvēja pārsteidzoša jauna sieviete ar mirdzoši sarkaniem matiem un spilgti dzeltenām acīm. Viņas slaido figūru ieskāva sudrabots kombinezons, izgatavots no īpaša materiāla, kas kļuva gan caurspīdīgs, gan dzirkstošs. Rokā svešiniece turēja no "zivju zvīņām" izgatavotu somiņu.
"Ielaid", - pavēlēja Aristarhs.
Robots atvēra durvis, sieviete iegāja. Viņu sagaidīja hallē, paklanījās, atzīmējot viešņas spēcīgo biolauku.
- Jūs nekļūdījāties, kundze?
Sievietes smaids kļuva žilbinoši skaists.
- Ja jūs esat Aristarhs Železovskis, VKS vecāko sinklīta patriarhs, tad nekļūdījos.
Aristarhs atkal paklanījās, atkāpās, ielaižot svešo viesistabā, un piedāvāja apsēsties krēslā. Apsēdās arī pats.
- Klausos jūs. Kafija, tēja, toniks, vīns?
- Neuztraucieties, patriarh, - viešņa burvīgi pasmaidīja. - Tas jums nepiestāv. Iztiksim bez sentimentālām tējas dzeršanām.
