No viņas izplūta tik valdonīgas pārliecības vējš, ka Aristarhs neviļus noveda sevi kaujas stāvoklī, pēc izskata paliekot flegmatisks, bezkaislīgs un uzmanīgs.
- Klausos, - viņš pacietīgi atkārtoja.
- Mēs pārstāvam ļoti spēcīgu struktūru, kas ir ieinteresēta tādu cilvēku kā jūs piesaistīšanā savā pusē. Mums ir piedāvājums.
- Mums? - Železovskis pacēla uzaci. - Kas ir tie "mēs"? Es redzu sev priekšā tikai vienu cilvēku. Vai arī pie manas mājas durvīm jūs gaida vēl kāds šīs ... hm ... struktūras pārstāvis?
- Mēs - tie esam mēs, - sieviete pasmīnēja.
Viņas kostīms pēkšņi pārvērtās par šķidra metāla plēvi, kas izplūda uz augšu un savienojās īstā čūskā ar plakanu galvu un kobras kapuci, kas izauga virs viešņas rudajiem matiem. Aristarham pret galvu triecās smaga psi-sitiena "boze", kuru viņš atvairīja tikai tāpēc, ka gaidīja uzbrukumu.
Sieviete iesmējās, divas reizes sasita plaukstas. Čūska virs viņas ievilkās apģērba apkaklē, izplūstot kā iepriekšējā metāla plēve, izraisot klejojošu puscaurspīdīgo logu iedarbību.
- Izcili, patriarh! Es vēlreiz pārliecinājos ka jūs esat tieši tas cilvēks, kurš mums vajadzīgs.
- Skaidrāk un īsāk, - sacīja Železovskis, atturot vēlmi izmest skaistuli aiz sliekšņa; viņas tērpa metamorfozes uz viņu lielu iespaidu neatstāja, lai gan šķita, ka tas nav parasts "uniks" un pat ne "bumerangs", bet, visticamāk, gandrīz dzīvs organisms. - Kas jūs esat?
- Mani sauc Tiruvilejadala. Es esmu Spēlētāja kurjers ...
- Nejauši ne Bendes? - Železovskis viņu pārtrauca.
Viešņas seja sastinga. Viņa izlieca uzacis, ar šaubām aplūkojot saimnieka cieto seju, un Aristarhs nožēloja, ka nenoturējās.
- Izskatās, ka mūs apsteiguši. Vai tiešām šeit ir bijis operators?
- Kundze, man ir maz laika. Vai nu izklāstiet savu priekšlikumu vai ...
- Paldies par labajiem vārdiem, patriarh. Šķiet, ka mēs zēnu esam novērtējuši par zemu, lai gan viņu jau vajadzēja ... Tomēr parunāsim par lietu. Priekšlikums ir šāda veida. Manam saimniekam nepieciešami aģenti īpašiem uzdevumiem, profesionāļi, kas sabiedrības līmenī spēj regulēt enerģijas un informācijas plūsmas. Jūs mums derat. Mēs piedāvājam neierobežotas pilnvaras, ķermeņa strukturālu pārveidošanu ar piekļuvi nemirstībai un pats galvenais - varu tādās pasaulēs kā šī.
- Skaidrs, - Železovskis ironiski pamāja. - Vara - kā jau parasti, un nemirstība - arī labs arguments. Vai dvēsele nav jāpārdod?
- Novērtēju jūsu humoru, - Tiruvilejadala pasmīnēja. - Pietiks ar jūsu vārdu.
Ahā, tātad velna vervēšanas metodes kopš Fausta laikiem ir nedaudz mainījušās. Iepriekš šādi līgumi tika apzīmogoti ar asinīm.
- Nu, ka jūs, patriarh, tie laiki ir pagātne, lai gan brīvprātības jautājums palicis prioritārs.
- Kā saka: velns ir džentlmenis, viņš nekad neienāk bez uzaicinājuma. Tomēr fakts ir tāds, ka visu mūžu pieturos pie principa: izvairies no priekiem, kas var izraisīt skumjas.
- Tātad tas jāsaprot kā atteikums?
- Un kā jūs domājat?
- Jums uz Zemes ir teiciens: apstiprinošai atbildei pietiek tikai ar vienu vārdu "jā", visi pārējie vārdi ir izdomāti, lai pateiktu "nē". Vai es jūs pareizi sapratu?
Bendes sūtne piecēlās. Arī Železovskis piecēlās, skatīdamies uz viņu. Acīmredzot viņa figūra un patiesā dziļā pašapziņa ietekmēja viešņu, jo viņa pašūpoja galvu un nopūtās.
- Žēl, ka jūs neesat ar mums, patriarh. Jūs esat tik interesants vīrietis ... bet atcerieties, ka tas, kurš nav ar mums, ir pret mums.
- Esmu inteliģents cilvēks, - Železovskis pasmaidīja, izdarot aicinošu žestu uz izeju, - bet vienkāršs, varu arī nogalināt. Uz redzēšanos.
Tiruvilejadala samiedza acis, ieskatoties Aristarha sejā. Viņas kostīms savērpās strūklakās, iešņācās kā čūska. Železovskis sajuta vēl vienu psi sitienu, atbildēja ar pretsitienu, līdzīgu pļaukai, tā ka viņa atstreipuļoja, saņēma viešņu aiz elkoņa, izvadīja pa durvīm. Viņa izgāja, atskatījās, bet viņš negaidīja bezjēdzīgās "pieklājības frāžu" apmaiņas turpinājumu un aizvēra durvis. Atgriezies viesistabā, pārskatīja sarunas ierakstu ar Bendes vervētāju, noskaitās, ka nebija viņai pajautājis, kādas ir viņas attiecības ar FAGa emisāru, kurš kontrolē Saules sistēmu. Likās, ka Bendes sūtņa un emisāra rīcība nesakrita, un šī neatbilstība iepriecināja. Likās, ka viņi risināja dažādas problēmas un piederēja dažādiem Bendes-FĀGa "administrācijas" departamentiem.
Izgatavojis divas sarunas kopijas, Železovskis nosūtīja vienu "Kontr-2" priekšniekam, otro paņēma sev līdzi un devās uz metro. Bunkurā netālu no Tibetas viņš parādījās brīdī, kad viņa viesi vakariņoja. Savā laikā Aristarhs šeit bija uzstādījis virtuves kombainu "Sam", kas spēja pagatavot ēdienus pēc simt desmit receptēm, kas izrādījās ļoti noderīgi. Spriežot pēc smaržām un sarvējuma, viesi izvēlējās slāvu virtuvi.
Ēdamistabā, kas bija arī viesistaba iestājās klusums. Vīrieši pārtrauca košļāt un klusēdami raudzījās saimniekā, kamēr viņš tos bezkaislīgi aplūkoja. Tad Aristarhs ievietoja video ierakstīšanas adatu inka viriāla ligzdā, un visi noskatījās Železovska tikšanos ar Bendes sarkanmataino kurjeru.
