Cilvēks pasmaidīja, aizlika rokas aiz muguras. Tas bija Atanass Zlatkovs, bet ar ūsām un bārdu.
- Negaidījāt?
Viņa klusā, neizteiksmīgā balss ar pazīstamajām ironiskajām intonācijām zem "kokosu" ķiverēm atskanēja tik skaidri, it kā viņš runātu rācijas mikrofonā.
- Atanas? - ar nedrošu piekaņu ierunājās Ždanovs vecākais.
- Vai tiešām esmu tik ļoti izmainījies?
- Es nekad neesmu jūs redzējis ar ūsām un bārdu. Kāds vējš jūs šeit atnesa?
- Nu lūk, pēc Floriāņu lūguma man nācās pamest mājīgo apmetni un meklēt jūs pa visu pasauli.
- Tas ir viņš! - Mirjama skaļi paziņoja. - Mēs ar Ivoru bijām viņa viesi. Viņš dzīvo otrā Spēlētāja Lēnprāša dzimtenē.
- Pilnīgi pareizi, meitiņ, - Zlatkovs pamāja ar galvu. - Priecājos jūs atkal redzēt sveikus un veselus.
- Tagad mēs esam trīs, - nomurmināja viens no komandas Zlatkoviem. - Varbūt apsēdīsimies un parunāsimies? Es ceru, ka mūsu kvankam, kurš sazinās ar pašu Lēnprāti, ir kaut kas sakāms saviem dubultniekiem?
- Mēs esam četri, - sacīja Zlatkovs.
"Hronobruņinieks" atkal aizlika roku aiz muguras un blakus Zlatkovam novietoja figūru spīdīgā skafandrā.
- Sveiciens godīgajai kompānijai, - rācija atnesa vēl viena Zlatkova balsi.
- Traks var palikt! - nomurmināja Oļegs Borisovičs. - Mēs taču jūs atstājām pie Železovska!
- Šis tipiņš mani savāca. - Skafandra figūra norādīja uz Zlatkovu. - Mums jābūt kopā.
- Kāpēc?
- Ar prieku parunāšu ar jums, kolēģi, bet citreiz. Mums tagad tam nav laika.
- Kas noticis? - sekojošajā klusumā jautāja Ždanovs.
- Transgress kļūst par neuzticamu transporta veidu Koka sistēmā, - sacīja Zlatkovs bez skafandra. - Bende to "aizdedzinājis", pa vienam uzspridzinot Stumbrus, un tagad tas "sadeg" kā bigforda aukla. Tāpēc man bija jāizmanto mana drauga Taisni Ejošā, bijušā Tiesu Izpildītāja pakalpojumi. Jums nevajadzētu tērēt laiku un pūles, lai atbrīvotu cienījamā Ždanova spektra kvankus. Un arī Zlatkovus. Vākt tādu armiju kā pagājušajā reizē ir bezjēdzīgi. Šis ir vēl viens Bendes paņēmiens, ar kuru viņš cerēja izkliedēt mūsu spēkus un novērst uzmanību no galvenā mērķa.
- Galvenais mērķis ir diskvalificēt Spēlētāju, tas ir, Bendi. Vai ne tā?
- O, dabiski, tas vispār ir visu Koka pozitīvo struktūru globālais uzdevums. Bet cilvēkiem kā zemākā līmeņa sistēmām ir savs galvenais mērķis. Pašreizējā Spēlē galveno regulējošo funkciju veic nevis saprātīgas saimes vai spieti, nevis cilvēku spektri, kuru liela daļa nonākuši Bendes kontrolē, bet gan indivīdi! Saprotat? Tikai viņiem pa spēkam ieņemt Spēles regulatoru lomu un uzrunāt to, kurš spēj apturēt Koka sakļaušanas procesu.
- Jūs domājat ...
- Es domāju jūs visus. Un, protams, operatoru. Viņš joprojām ir vājš un nepieredzējis, bet, ja mēs visi viņam palīdzēsim, viņš ar to tiks galā.
"Hronodesantnieki" sarosījās, atskatīdamies uz Ivoru, sāka kurnēt un apklusa.
- Kas mums jādara? -Jautāja Ivora tēvs.
- Pirmkārt, atbloķēsim vienu no Spēles Tiesnešiem, kuram ir piekļuve Matricas Zara informācijai, tas ir, Koka Saknei. Tikai nokāpjot Laiku Pirmsākumā, mums būs iespēja tikties ar šīs pasaules varenajiem - ar Skatītājiem, ar Spēļu Pasūtītāju, Sākotnēji Otro vai pat ... - Zlatkovs pasmīnēja, - Ar Sākotnēji Pirmo. Lai viņi novērtē mūsu vēlmi saglabāt Koku. Varbūt ne viss ir tik bēdīgi, kā mēs domājam?
- Tātad jūs neesat pārliecināts, ka mēs rīkojamies pareizi? - Oļegs Borisovičs nomurmināja.
- Mēs darbojamies ortodoksālās loģikas un ētikas ietvaros, - Zlatkovs flegmātiski paraustīja plecus, - ko radījis cilvēka prāts. Bet ir universālāku līmeņu metaloģika un metaētika, ko mēs tikai sākam nojaust. Kas zina, vai ir labi Visumam, kad mums ir labi? Vai slikti?
Šoreiz klusums bija ilgāks.
- Nu, pieņemsim, ka mēs sapratām, - teica Belijs. - Patiešām, neviens nezina, kas ir slikts, kas ir labs visam Kokam. Kā tajā vecajā sakāmvārdā: kas krievam ir labs, tas vācietim ir nāve. Varbūt mēs nevajadzīgi uztraucamies par visu Visumu, varbūt tas pats spēj aizstāvēt sevi. Bet tiek iznīcināts mūsu Zars, mūsu metauniverss, mūsu dzimtene! Lūk par to gan mēs cīnīsimies! Starp citu, kāpēc neiejaucas Lēnprātis, otrais spēlētājs? Kāpēc viņš mums nepalīdz?
- Pirmkārt, viņš, protams, pēc savas labākās izpratnes palīdzēja un palīdz. Otrkārt, viņš vairāk cīnās citos līmeņos, kuriem cilvēks nevar piekļūt. Diemžēl viņš zaudē ...
- Mēs to zinām. Ko jūs mums iesakāt?
- Es jūs aizvedīšu pie ganglija...
- Kur?!
- Uz Zaru tenzoro krustojuma mezglu, no kura mēs varēsim iekļūt "melnā cauruma" notikumu horizonta bloķētajā Spēles komisāra Tiesneša mājvietā. Pārējais būs atkarīgs no jums, no jūsu saliedētības, no operatora spēka, no Tiesneša vēlmes iejaukties Spēlē.
- Kā mēs varam sasniegt šo ... gangliju?
- Taisni Ejošais visus aizvedīs. Lūdzu sēsties zirgā.
Zlatkovs pamāja "hronobruņiniekam". Pilnīgi nekustīgi "kentaura" seglos sēdošais bruņinieks noliecās un nolika zemē savu trīsmetrīgo plaukstu.
- Lūdzu, kolēģi.
