Ārā bija tumšs, lija lietus, laterna, kas atradās divdesmit soļu attālumā miglainu pilienu oreolā, neizkliedēja tumsu pagalma dziļumā, bet kapteinis uzreiz sajauta vīrieti aiz elektriskā transformatora būdas. Satvēra pistoles rokturi, devās uz būdu, domādams noskaidrot attiecības ar vēl vienu apsardzes aģentūras "Betmens" pārstāvi, bet vīrietis caurspīdīgajā apmetnī pats izgāja pie viņa un izrādījās Markina operatīvais darbinieks.
- Mēs jūs visur meklējam, biedri kaptein, - viņš nočukstēja, paslēpdams mobilo tālruni zem jakas stūra. - Jūs neatbildat ...
Ruslans atcerējās, ka nav paņēmis līdzi mobilo tālruni.
- Kas noticis?
- Pulkvedis Varrava jūs gaida pārvaldē. Nogalināts pulkvedis Poltorackis.
- Ko?! - Ruslans šokēts palūkojās puiša slapjā sejā. - Kā nogalināts? Kad?!
- Pulksten vienpadsmitos vakarā tieši Pārvaldē. Pulkvedis Varrava izsauca viņu pie sevis, nesagaidīja, izgāja koridorā, bet viņš guļ ... ar lodi pakausī.
Dažas sekundes Ruslans elsdams ķēra pēc blīva kļuvušā gaisa un ātri devās uz garāžām.
- Braucam!
- Es esmu ar mašīnu, biedri kaptein, varu aizvest.
- Labi. - Ruslans pagriezās pret savu māju. - Pagaidi mazliet, es pārģērbšos.
Pēc dažām minūtēm viņš izskrēja pagalmā parastajā darba apģērbā un ierausās "Volgas" salonā.
* * *
Nakts neatnesa nekādus rezultātus vai atklājumus.
FSB Pretterorisma Pārvaldes galvenais eksperts pulkvedis Poltorackis tika nogalināts ar deviņu milimetru pistoli "Pernač", kas bija gandrīz visu pārvaldes operatīvo darbinieku ierocis, un, protams, slepkavu atrast nebija iespējams. Ne ēkas apsargi, ne darbinieki, kas kavējās savos kabinetos, ieskaitot Varravu, nedzirdēja šāvienu. Slepkava paveica savu darbu un mierīgi aizgāja tīrīt pistoli un izlikties, ka arī dziļi noskumis par notikušo nelaimi. No kā varēja secināt: Poltorackis pazina šo cilvēku. Pretējā gadījumā viņš nebūtu tik bezrūpīgs.
Kopumā slepkavības laikā Pārvaldē bija vienpadsmit darbinieki: majori, apakšpulkveži, pulkveži un ģenerālis, pārvaldes vadītājs, taču nebija iespējams pateikt, kurš no viņiem nolēma likvidēt Poltoratski. Visiem no pirmā acu uzmetiena nebija pamata nogalināt visu cienīto kriminālistu.
Neizdevās atrast arī "stobru", no kura tika šauts. Visas darbiniekiem konfiscētās pistoles izrādījās tīras, bez pulvera apdeguma pēdām. Astoņiem tās vispār bija apputējušas un glabājās seifos, trīs - dzirkstīja pirmatnējā tīrībā, it kā nesen iztīrītas. Tomēr šie trīs vispār bija ārpus aizdomām, jo vadīja veselus departamentus un nodaļas: pulkvedis Buriga, apakšpulkveži Einiķis un Molčanovs.
Noguris no negulētās un nervozās nakts, Ruslans devās mājās tikai vienpadsmitās rīta stundas sākumā, lai savestu sevi kārtībā un ieturētu brokastis. Protams, par atpūtu nebija ne runas, Poltoracka slepkavība šokēja un lika darboties intuīcijai un fantāzijai. Ruslans bija gandrīz pārliecināts, ka ekspertu novākuši Spēlētāja emisāri, jo viņš bija vistuvāk tam, lai saprastu notikumu cēloņus. Par to, ka viņam pašam, kurš ar Poltoratski bija ticies vairākas reizes, tagad draud briesmas, Ruslans nedomāja,.
Līdz vakaram beidzot kļuva skaidrs, ka sprādziena izmeklēšana restorānā "Bohema" ir nonākusi strupceļā un tā būs jāpārtrauc "noziedzīga nodarījuma trūkuma" dēļ.
No vienas puses, tas atviegloja Kostrova grupas dzīvi, no otras puses, tas izraisīja aizdomas par steigu, ar kādu augstākā vadība, kuru pārstāvēja ģenerālis Kirsanovs, atsauca Pārvaldes labāko grupu, lai tā "saņemtu jaunu uzdevumu".
Sākumā Ruslans bija pārliecināts, ka viņu iesaistīs Poltoracka slepkavības izmeklēšanā, taču tā nenotika. Izmeklēšanu uzsāka īpašās FSB apsardzes brigādes vilkkāvji, nopratināja kapteini, interesējoties par viņa kontaktiem ar Poltoracki, pēc kura pulkvedis Varrava ieteica Ruslanam nerēgoties priekšniekiem acīs un turpināt audzināt sev padoto personālu. Kas ar to domāts, uzminēt bija grūti. Tad Ruslans nospļāvās par visām intrigām Pārvaldes iekšienē un nolēma uzzināt, kas ir apsardzes firma "Betmens" un ko tā dara.
Drīz atklājās interesanti fakti.
Apsardzes aģentūra "Betmens" tikusi izveidota apmēram pirms diviem gadiem un nodarbojās galvenokārt ar privātpersonu apsardzību. Bet tās klientu vidū bija arī dažas organizācijas, piemēram, privātais fonds "Interpresskon" un instrumentu izgatavošanas institūts "Jaunā mehānika". Iepazīstoties ar šo organizāciju datu bāzēm, Ruslans ieraudzīja pazīstamu uzvārdu un nosvilpās: "Jaunās mehānikas" institūta direktors bija enerģētikas un informācijas zinātņu doktors profesors N.N. Dokučajevs. Kapteiņa pārsteigumu izraisīja uzvārdu sakritība: arī Nadeždai uzvārds bija Dokučajeva. Tagad kļuva skaidrs, kāpēc viņai ir miesassargi: tika apsargāts ne tikai pats Dokučajevs, bet arī viņa ģimenes locekļi, tāpat kļuva saprotama, arī viņu pārāk neatlaidīgā klātbūtne. "Betmens" vadītājam bija nepārprotami plāni attiecībā uz aizsargājama objekta meitu, un viņa klevrēti viņai nedeva ne mazākās iespējas justies brīvai.
