• Pēc konsultācijas ar ārstu var lietot tādus augu un minerālu kompleksus kā shilajatvaadi vati, vasant kusumakar rasa, gokshuraadi guggulu.
Vairogdziedzeris darbojas kā ķermeņa termoregulators, kas nosaka pamata vielmaiņas ātrumu. Nediagnosticētas vairogdziedzera problēmas var būt pamatā daudzām atkārtotām slimībām un tādām slimībām, kas nepakļaujas ārstēšanai. Hipotireozes gadījumā vairogdziedzeris pietiekami nefunkcionē, tāpēc ķermenī izdalās pārāk maz tiroīdhormonu. Bērnībā hipotireoze var būt augšanas atpalicības cēlonis. Hipotireozei ir daudz iemeslu. Indijā galvenais iemesls ir joda deficīts. Hipotireozi var izraisīt arī vairogdziedzera ķirurģiska operācija vai apstarošana, kā arī daži medikamenti, piemēram, litijs un fenilbutazons.
Ja hipofīze vai hipotalāms pietiekami nestimulē vairogdziedzeri, var rasties sekundārā hipotireoze. Dažiem cilvēkiem, kam ir kākslis (palielināts vairogdziedzeris), ir arī hipotireoze. Kāksli var izraisīt joda deficīts, pārtika, kas satur kāksli veidojošas vielas, vai citi veselības traucējumi, kas kavē tiroīdhormonu veidošanos.
simptomi
Diagnosticēt iespējams ķermeņa funkciju palēnināšanos. Slimības simptomi ir pazemināta muskuļu aktivitāte, lēns pulss, zems asinsspiediens, aizsmakums, vāja imunitāte, atkārtotas infekcijas slimības, aizcietējums, uzbudināmība, ju tīgums pret aukstumu, depresija, nespēks, aizpampušas acis un seja, alerģisko reakciju pastiprināšanās, nogurums, ķermeņa masas pieaugums, galvassāpes, matu izkrišana, matu spīduma zudums, ādas sausumus sviedru neizdalīšanās: dēļ, stipras un sāpīgas menstruācijas un premenstruālā spriedze.
PAŠPALĪDZĪBA
Jālieto pārtikas produkti, kas bagātīgi satur jodu, piemēram, zivis, vēži, baltie sīpoli, dārzeņi - kartupeļi, sparģeļi u. c. Joda saturs dārzeņos, augļos un graudos lielā mērā ir atkarīgs no joda satura augsnē. Jāatsakās no produktiem, kas pavājina vairogdziedzera funkcijas, piemēram, kāpostiem, sinepju lapām, ziedkāpostiem, kukurūzas, batātēm un spinātiem. Stāvokli pasliktina sulfon- amīdu un antihistamīnu saturoši medikamenti, tādēļ jāizvairās no to lietošanas. Vairāk jāēd produkti, kuri ir bagāti ar B grupas vitamīniem, - veselu graudu produkti, neapstrādāti rieksti un sēklas, kā ari tumši zaļie un dzeltenie dārzeņi, kuros ir daudz A vitamīna priekšteču.
ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI
Vieglos gadījumos palīdz ārstniecības augi, piemēram, raibā bauhīnija [ka- anehanaara, Bauhinia variegata) un skrajā burhāvija (punarnava, Boerhavia diffusa). Bauhīnijas mizas vai visa burhāvijas auga novārījums jālieto pa 30 ml divreiz dienā tukšā dūšā. Populāri līdzekļi pret šo slimību ir kaanchanaara gug- gulu un punarnawaadi guggulu, kuru sastāvā ir iepriekš minētie augi. Lieto pa divām tabletēm divreiz dienā. Ja rodas aizcietējums, pret to var palīdzēt triphala choorna, ko lieto pirms gulētiešanas pa vienai tējkarotei kopā ar siltu ūdeni.
Pret ķermeņa masas palielināšanos lieto shilaajit, bet kalcija deficītu koriģē ar muktapishti vai pravaala-panchaamrit. Hipotireoze nav ātri izārstējama, jo bieži simptomi atkārtojas, tomēr ar pareizu uzturu un atbilstošām zālēm tie pakāpeniski samazinās. Lai pilnīgi atveseļotos, svarīgi ir atbilstoši vingrinājumi, atpūta, stingra diētas un zāļu lietošanas ievērošana.
Reimatiskās slimības - akūts reimatisms, reimatisms un reimatoīdais artrīts - ir gan akūta, gan hroniska organisma saslimšana, kuras laikā ķermeni pilda reuma, kas ir aama forma (atkritumvielas, kas šūnās uzkrājas nepareizas gremošanas rezultātā).
Reimatisms ir autoimūna slimība (traucēta ķermeņa pašaizsardzības mehānismu darbība), un tam ir raksturīgs muskuļu iekaisums, sāpīgums, stīvums un Niļpes locītavās un ar tām saistītās struktūrās. Bieži vien var palīdzēt ājurvēdā.
Reimatoīdo artrītu sanskritā sauc par Aama-vaata. Tas nozīmē, ka slimība lodās, kad vāta (viena no trim došām, kas pārzina ķermeņa fizikāli ķīmiskās nu fizioloģiskās norises) izplata aama pa ķermeni. Lai gan nepareizs uzturs ir svarīgākais reimatoīdā artrīta cēlonis, tomēr nozīme slimības attīstībā ir arī spēku izsīkumam, biežām seksuālajām attiecībām, pārmērīgām rūpēm un emocionālajiem traucējumiem.
Nepareizas tauku vielmaiņas dēļ gremošanas sistēmā rodas tāda aama, kas i|>aši tiecas uz kauliem un locītavām. Tā kā resnās zarnas sienai ir liela nozīme skrimšļu un kaulu barošanā, šī aama ātri nonāk tajos un tur uzkrājas. Pret to vēršas imūnsistēma, tāpēc rodas slimība. Ja ļauj slimībai nekontrolēti attīstīties, iekaisums kļūst hronisks un bojā locītavas. Saraujas blakus esošie muskuļi. Tas viss notiek resnajā zarnā nesagremotās barības dēļ.
Muskuļu un locītavu sāpes un stīvums palielinās pakāpeniski nedēļu vai mēnešu laikā. Tās pavada nepierasts nogurums un neveikluma izjūtas. Tomēr vienam no desmit pacientiem slimība sākas pēkšņi, ar drudzi, satraukumu, ķermeņa sāpēm, gremošanas traucējumiem un garšas uztveres spēju zudumu.
