1. Apatarpana (regulējot barošanos) un samshodhana (ar attīrīšanu). Šo plānu paredz tukliem un masīvas miesas būves cilvēkiem. Jālieto zāles pret diabētu, jāatbrīvojas no taukiem un jāizvada no ķermeņa endotoksīni, izmantojot dažādus vingrinājumus, badošanos un attīrīšanos - panchakarma (piecas metodes - vemšanas ierosināšana, caurejas izraisīšana, klizmas, asins nolaišana un deguna izdalījumu izvadīšanas veicināšana).
2. Santarpana (papildināšana) un brumhana (ķermeņa apjoma palielināšana). Šo plānu izmanto, ja pacients ir hroniski slims, ar vāju imunitāti, ari samazinātu ķermeņa masu būtisku barības vielu aizplūšanas dēļ. Šī terapija' palīdz uzņemt viegli izmantojamas barības vielas, lai atjaunotu ķermeņa audus un stiprinātu tā aizsargmehānismus, nepalielinot asinīs cirkulējošā cukura, tauku un citu metabolītu daudzumu. Metode kavē turpmāku ķermeņa sabrukšanu un veicina atveseļošanos. Ir tādi pārtikas produkti un ārstniecības augi, kuriem ir īpaša loma diabēta ļ
ārstēšanā. Turpmāk minēti daži no tiem.
1. Grieķu sierāboliņa (methi, Trigonellafoenum-graecum) sēklas. Ājurvēdas literatūrā ir raksturotas šī auga sēklu medicīniskās īpašības. Nesen veiktajos pētījumos ir noskaidrots, ka grieķu sierāboliņa sēklu novārījums pazemina cukura izdalīšanos ar urinu un atvieglo diabēta simptomus. Tas satur tri- gonelīnu un kādu alkaloīdu, kurš pazemina cukura līmeni asinīs. Var lietot
2. Rūgtā melone (karela, momordika - Momordica charantia). Šo augu pārtikā un medicīnā izmanto jau sen. Rūgtās melones augļi un sēklas satur ļoti iedarbīgas sastāvdaļas, kas pazemina cukura līmeni asinīs. To aktīvā viela ir harantīns, ko dažreiz sauc par augu insulīnu, jo tas ir ļoti līdzīgs liellopu insulīnam. Lai gūtu labu terapeitisku efektu, katru ritu jāizspiež sula no 4 vai 5 augļiem un jāizdzer tukšā dūšā. Sēklu pulveri var lietot tīrā veidā, kā arī pagatavot no tā novārījumu. Pulveri var izmantot arī kā piedevu mērcei. Jāņem vērā, ka to nevajag apcept eļļā vai auglim pievienot cukuru, lai nomāktu rūgto garšu, jo tad var izzust ārstnieciskās īpašības.
3. Jamūns (jamutt, janbul, Javassalas plūmes - Syzygium cumini). Tradicionālajā ājurvēdas medicīnā šim auglim ir īpaša vieta, jo tas iedarbojas uz aizkuņģa dziedzeri. Diabēta ārstēšanai ir noderīgi augļi, sēklas, kā arī sula, ] kas izspiesta no visa augļa. Sēklas satur jambolīnu, kas ierobežo cietes pārvēršanos cukurā. Iekšķīgai lietošanai sēklas izžāvē, saberž pulverī un lieto pa 3 gramiem divreiz dienā kopā ar ūdeni vai paniņām.
4. Medus. Medus sastāv no glikozes - līdz 35 %, fruktozes - 35-38 % , saharozes - līdz 7 % un saliktajiem cukuriem -10 %. Medus iedarbojas uz mikroorganismiem, jo fermentu darbības rezultātā atbrīvojas ūdeņraža peroksīds. Daži diabēta slimnieki ir secinājuši, ka viņiem, lai kontrolētu diabētu, nepieciešams tikai pārtraukt cukura un medus lietošanu. Vislabāk ir, ja pacients zina, kādai jābūt cukura vai medus dienas devai. Šo devu nevajag uzņemt vienā reizē, bet saprātīgi sadalīt pa daļām. Viena tējkarote medus atbrīvo 20 kilokaloriju enerģijas. Drīkst apēst vienu tējkaroti medus dienā, ja vien slimnieks spēj atteikties no cita veida pārtikas, kas satur 20 kilokalorijas. Pēc mielasta, kurā ir vairāki produkti, kuņģis iztukšojas lēni. Tādēļ medus pēc maltītes mazāk palielina cukura daudzumu asinīs nekā tad, ja to apēd tukšā dūšā.
>. Marmelādes aigle (bael> bilva - Aegle marmelos). Lai gan ir populāri šā auga augļi, tomēr šajā gadījumā izmanto tā lapas, kuru antidiabētiskā iedarbība ir zinātniski pierādīta. Katru dienu jādzer svaiga augu lapu sula kopā ar šķipsniņu melno piparu. Tad nebūs jāraizējas par cukura līmeņa regulēšanu.
Sīpoli (Allium cepa). Pētnieki uzskata, ka sīpoliem ir nozīme diabēta ārstēšanā, jo ir pierādīta sakarība starp difenilamīna saturu sīpolu ētera izvilkumā un to hipoglikēmisko aktivitāti. Ājurvēdas klasiskajā tekstā Bhaavaprakasa pieminēts, ka sīpoli atjaunina organismu un palielina tā fizisko un seksuālo spēku.
