• Ingvers (parastais ingvers - Zingiber officinale). Odenses Universitātes Vides medicīnas nodaļā (Dānijā) veikti klīniski pētījumi ar pacientiem, kuriem bija artrīts. Viņiem deva sausu ingvera pulveri un svaigu ingveru un novēroja locītavu kustību uzlabošanos. Izdevumā Chemical and Pharmaceutical Bulletin (1992) publicēts ziņojums, ka ingvers spēj aizkavēt prostaglandīnu sintēzi, kas ir atbildīgi par iekaisuma procesu. Kuņģa sāpju gadījumā jādzer tikai sausa ingvera uzlējums kopā ar ēdamkaroti rīcineļļas. Populārs līdzeklis ir arī sauss ingvers ar sarjakshaara (salakoks - Shorea robusta) un šķipsniņu asafoetīdas (hing). Hroniska reimatisma gadījumā jādzer sausa ingvera uzlējums tieši pirms gulētiešanas un silti jāsasedzas, lai stipri svīstu. Lai atvieglotu artrīta sāpes, ingveru var arī izmantot ārīgi. Saberž ingvera sakneni nelielā ūdens daudzumā un ieziež ar to sāpošo vietu.
• Lakricas sakne (yashtimadhu, Glycyrrhiza glabra). Gurjals ar līdzstrādniekiem (1956) ir izteicis domu, ka lakrica ir labākais ārstniecības augu līdzeklis pret iekaisumiem. Pēc tam Malhotra un Ahuja paziņoja savu pētījumu rezultātus, ka lakricas iedarbību nosaka glicirizīnskābe, kam piemīt steroīda īpašības. Lakrica mūsdienās ir tikpat populāra kā pirms 3000 gadiem. To var iegādāties aptiekās. Ieteicams pakošļāt lakricas gabaliņu vai lietot lakricas ekstraktu, kas ir vēl efektīvāks. Lakricas novārījuma dzeršana
pēc ēšanas sekmē gremošanu un ir līdzeklis pret kuņģa čūlu un podagras izraisīto artrītu.
• Asafoetida (hing, milzu ferula - Ferula assafoetida). Ja 2 g asafoetīdas sa jauc ar vienu ēdamkaroti kokosriekstu eļļas un izmanto kā sāpes remdinošu ziedi iekaisuma vietā, tūdaļ kļūst labāk. Asafoetīdas pastu, sajauktu ar laini.i sulu, var lietot pret lapseņu, bišu un skorpionu dzēlieniem.
• Kurkuma (Curcuma lotiga). Ir konstatēts, ka gaistošai eļļai, kas izolēta no svai giem kurkumas sakneņiem, piemīt pretiekaisuma aktivitāte. Tādēļ profilak sei pret deģeneratīva rakstura slimībām katru dienu ieteicams lietot šķipsnu kurkumas pulvera. Ārīgi var izmantot viegli sautējošu kompresi, sajaucot kur kūmas pulveri ar nedaudz atšķaidītu laima sulu un olas baltumu. Tā maziņas sāpes sastiepuma, muskuļu sāpju, izmežģījuma, augoņu un brūču gadījumā.
• Ķiploki (Allium sativum). Nesenos pētījumos ir pierādīts, ka ķiploki efek tīvi palīdz pret artrītu. Katru dienu lietojot ķiplokus, iespējams stiprināl imūnsistēmu, atbrīvoties no sāpēm un uzlabot vispārējo stāvokli artrītu gadījumā.
• Nirgundi (nirgundi, Vitex negundo). Ājurvēdā iesaka lietot nirgundi lapas galvenokārt pret pietūkumu iekaisuma un reimatisma gadījumos, kā arī pietūkušu dziedzeru ārstēšanai.
• Bhallataka (austrumu anakardija jeb anakardiju semekarps - Semecar- pus anacardium). Indijā pret locītavu sāpēm vēl arvien galvenokārt izmanto šo augu. Nesen dažos pētījumos pierādīts, ka tā noder reimatoīdā artrīta ārstēšanai, jo pazemina eritrocītu grimšanas ātrumu un uzlabo D-ksilozes absorbciju. Šis līdzeklis tomēr ir kairinošs, tādēļ ar to jārīkojas ļoti uzmanīgi.
• Naktsjasmīns (paarijaata, Nyctanthes arbor-tristis). Šī auga lapu spirta ekstraktam ir nomierinoša iedarbība. Tas mazina drudzi un veicina vēdera izeju. Šis augs ir histamīna antagonists. Statistiski ticami pozitīvi rezultāti iegūti klīniskajā pētījumā ar 24 pacientiem, kam bija išiass.
t
Muskuļu krampji ir nekontrolētas muskuļa kontrakcijas, kas izraisa intensīvas sāpes. Visbiežāk krampji sarauj liela vai pēdas muskuļus, bet var būt arī citās
ķermeņa vietās. Parasti muskuļu krampji sākas, guļot gultā vai nodarbojoties ar
sportu un vingrojot. No sporta veidiem kāju krampjus visbiežāk izraisa peldēšana.
Krampji rodas tad, ja vienu un to pašu kustību atkārto daudzas reizes. Muskuli
atslābinot, krampji pāriet. Kopuma krampju cēlonis ir muskuļa nogurums. Krampjus var izraisīt pārpūle, ievainojums, sastiepums vai ilgstoša stāvēšana nemainīgā pozā. Pēkšņa nostāšanās uz pirkstgaliem arī var radīt krampjus.
Naktī guļot gultā, visbiežāk iemetas krampji lielos. Iespējams, ka tos izraisījis smags, nogurdinošs darbs, augstpapēžu apavu nēsāšana vai dažu diurētiķu lietošana. Cukura diabēts, alkoholisms, hroniska nieru saslimšana, Birgera slimība - tas viss var bojāt perifēros nervus un izraisīt muskuļu krampjus.
Krampjus vingrošanas laikā var veicināt vairāki faktori. Ja ķermenis zaudē ūdeni, stipri svīstot, var mainīties elektrolītu (kālija un nātrija) līdzsvars asinīs. Nepietiekama iesildīšanās pirms intensīvas fiziskās aktivitātes, pārpūle un muskuļu nogurums ir parasti krampju cēloņi.
Ājurvēdā muskuļu krampjus sauc par khalli vaata. To gadījumā ir bojāts i>yaana vaata - bioloģiskais spēks, kas regulē skeleta muskuļu funkcijas. Ja sāpes ir liela muskuļos, krampjus sauc par pindikodveshtana. Ja kādi vielmaiņas atkritumprodukti, kam parasti būtu jāpamet ķermenis, tajā saglābājas un riņķo pa to, iespējams, krampju gadījumā tie ieņem vietu starp nervu galiem un muskuļaudiem.
