— Pirmām kārtām pa urbumu mēs varēsim viņiem padot pārtiku un skābekli. Tā tas turpināsies tik ilgi, kamēr urbumu paplašinās līdz vajadzīgajam apjomam. Es runāju par urbi ar plašu rādiusu, kura urbums ir pūsotra metra diametrā .. . Ja tikai varētu precizēt atrašanās vietu! Atrašanās vietu! — viņš nobeidza, uzsvērdams pēdējo vārdu.
Novērojumi ar radiolokācijas ekrānu liecināja, ka laivas priekšā atrodas telpa, kurā nav cieto iežu. Tātad laivai vajadzēja izlauzties uz priekšu. Neviens arī nedomāja griezties atpakaļ pa šauro spraugu, kas pirmajiem pazemes ceļotajiem gandrīz bija kļuvusi par kapu.
—Manuprāt, laiva ir izturējusi vissmagāko pārbaudi,— jautri runāja Koreļins, kad viņi jau virzījās pa mīkstu māla slāni. — Izturīga mašina …
— Pagaidi vēl . . . — drūmi iebilda Bogdichanovs. — Spriedīsim tad, kad iziesim virszemē. Kaut gan jāsaka, ka es tev piekrītu. Tādu pārbaudi domādams neizdomāsi.
Koreļins atkal sāka darboties ap radiouztvērēju. Viņš ilgi ieskaņojās, cītīgi ieklausīdamies radioaustiņās.
— Nekas nav dzirdams, — viņš beidzot klusi noteica. — Jāgriežas atpakaļ, zēni…
īsi apspriedušies, viņi nolēma uziet virszemē, iegriežoties tajā vietā, kur bija gājis televizijas turbourbis. Jo tad taču pie reizes varēs izpētīt to apgabalu apakš zemes, kur bija domājama naftas atradne.
Laiva uzņēma attiecīgu virzienu un sāka ātri kustēties pa •samērā mīkstu un braukšanai piemērotu slāni.
Paretam Koreļins ieslēdza radioraidītāju un noklaudzināja •ar atslēgu standartfrazi: «Viss labā kārtībā.» Tomēr no «zemes» nekādas atbildes tā arī nebija.
Bet kas tur redzams priekšā? Ainava bija visiem mazliet pazīstama. Draugi atcerējās savus pirmos mēģinājumus ar kurmi, kad to vajadzēja izskatīt ar rentgena aparatu. Jā, tie ir kauli. Tikai ne jau mazi kā kurmim. Viņu priekšā aizslīd kāda aizvēsturiska dzīvnieka milzīgais skelets.
Drīz skeleti patrāpījās arvien biežāk. Laiva gāja cauri veselai aizvēsturiskai kapsētai. Varēja dzirdēt, kā pārakmeņojušies kauli krakšķ mechaniskā kurmja zobos.
— Naftai jābūt tuvu! — svinīgi pavēstīja Koreļins. — Dzīvnieku atliekas ļoti bieži sastopamas ar naftu bagātās atradnēs.
— Kā nu ne! — Goga piebilda. — Nafta taču radusies, dzīvniekiem satrūdot. Tas vēl pilnīgi droši pierādīts nav, bet vispār, protams …
Lūk, iztālēm jau redzama teleurbja caurule, kurš līdz pat šim laikam turpina pārbaudi dažādās vietās. Uz ekrana caurule iezīmējas kā ļoti taisna vertikālā līnija.
Laiva brauc caurulei apkārt, taustīdama ceļu pa blakus gulošiem slāņiem. Tomēr meklējumi nesekmējas. Laiva met arvien plašākus lokus. Uz radiolokatora ekrana turbourbja caurule vairs nav redzama. Laiva aizgājusi no tās krietni lielu gabalu "tālāk.
Koreļins ievēroja, ka virzienā uz ziemeļrietumiem no urbuma vietas dzīvnieku skeleti bija sastopami visbiežāk.
— Nafta jāmeklē tajā virzienā, — viņš pārliecināti iegalvo, uzguldamies stūrei.
Atkal dzirdams drūpošu kaulu troksnis. Laiva vēlreiz iekļūst aizvēsturiskajā kapsētā.
Pirmais naftas pazīmes pamanīja Bogdichanovs. Viņš ieraudzīja, ka ekrana kreisajā stūrī parādās dīvains apveids. Tas varēja būt tikai naftu saturošais smilšu slānis.
— Nafta!… — viņš līksmi iesaucās. — Aleksandr, griez tuvāk!
Bet viņa prieku atvēsināja īsa un skeptiska Gogas piezīme:
— Paskaties uz tālmēru, — tas norūca, norādot ar roku uz niķelēto ierīci, kas bija piestiprināta pie sienas.
Patiesi, līdz priekšā redzamajam naftu saturošajam slānim 'bija ļoti tālu. Tad tāpēc urbšana nemaz nesekmējas! - Urbums jātaisa daudz vairāk uz dienvidiem no tās vietas, kur tas atrodas- patlaban.
— Mēs esam pārbaudījuši vēl vienu pazemes laivas priekšrocību, salīdzinot ar urbšanas instrumentiem! — priecīgi runāja Koreļins. — Paskatieties, cik te vienkārši var orientēties pazemes apstākļos!
— Ņemsim un savienosim atradni ar tagadējo urbuma vietu, — Goga rāmi teica. — Slānis ir piemērots. Laiva tajā atstāj aiz sevis platu kanalu.
So priekšlikumu uzņēma ar skaļu «urā» saucienu, kas dobji atbalsojās mazajā, ovalajā kabinē.
Draugi iztēlojas, kā priecāsies virszemē palikušie ļaudis, ieraugot, ka no urbuma parādās nafta. Varbūt tā pat šļāks ar strūklu . .. Tur būs daudz jaunu tonnu melnā zelta, kas valstij ļoti nepieciešams …
— Bet virpirms jāpārbauda, vai mums akumulatoros pietiks enerģijas, lai izkļūtu virszemē, — Bogdichanovs atģidās.
Koreļins apturēja laivu, un pilnīgā klusumā draugi ķērās pie aprēķiniem un mērījumiem.
— Ne visai… — Bogdichanovs skumji apstiprināja, kad Goga bija beidzis savus aprēķinus uz papīra lapiņas. — Tik tikko . . . Varbūt nav vērts riskēt?
Patiešām, atradne bija samērā tālu. Vēl nebija gluži skaidrs, kādi šķēršļi laivai var gadīties ceļā. Tomēr vēlēšanās «padot naftu augšā» pārspēja visu.
— Pamēģināsim uzņemt sakarus ar zemi, — Koreļins ieteicās un sāka ieskaņot radioraidītāju. Atskanēja sīki telegrāfā atslēgas klaudzieni. Tad iestājās sasprindzināts gaidu brīdis.
Taču nekas cits ka tikai spuldžu melodiska džinkstēšana nebija dzirdams.
— Vai riskēsim, biedri? — Koreļins skaļi vaicāja, noņemdams radioaustiņas.
