īpašumu, kam jānodrošina pieprasījuma apmaksa. Presto iepriecināja tikai tas, ka doktora Sorokina un vairāku slimnieku liecības runāja viņam par labu. Tie apgalvoja, ka Presto nav krāpnieks, bet īstais Antonio Presto, kurš pārmainījis izskatu. Tas tomēr maz palīdzēja. Prokurors, kurš pats bija apmeklējis Sorokina dziedniecības iestādi, bija ārkārtīgi pārsteigts. Pretēji paradumam- viņš bija sniedzis interviju laikrakstu korespondentiem un izsacījis savu viedokli.
— Mūsu valsts iekārtas pamatos ir privātīpašuma tiesības. Taču katram īpašumam ir ne vien īpašumtiesību objekts, bet arī subjekts, vienkāršāk izsakoties — nav īpašuma bez īpašnieka. Vai tas ir individuāls īpašums vai grupas, piemēram, akciju sabiedrības īpašums, vienmēr primārais īpašumtiesību nesējs ir cilvēks, fiziska persona, personība. Kas notiks ar sabiedrību, ja īpašuma valdītājs sāks mainīt savu fizisko personu kā cimdus? Kam mēs iesniegsim pieprasījumus? No kā piedzīsim maksājumus, kā cīnīsimies ar ļaunprātīgiem bankrotiem? Bet pats galvenais — kā varēsim cīnīties ar noziedzniekiem, ja tie sāks viltot sejas, lai līdzinātos miljonāriem, tāpat kā tagad tie vilto parakstus? Kā mēs atšķirsim īstu kapitālistu no viltota? Radīsies briesmīgs haoss. Darījumu dzive tiks pārtraukta. Valsts ies bojā aiz anarhijas. Nē, mēs nedrīkstam pieļaut savā zemē cilvēka ārienes pārveidošanas brīvību. Varbūt tas nebūtu bīstami tur, kur cilvēkam nav stimula izdarīt savtīgus noziegumus, — tādā valstī, kur nebūs kapitālisma. Taču tā ir utopija. Mēs negrasāmies apbedīt kapitālismu un tāpēc nedrīkstam pieļaut bīstamo rotaļāšanos ar metamor- fozām.
Sorokina metodes pielietošanu varbūt vēl varētu pieļaut agrā bērnībā ārstnieciskos nolūkos, taču pieaugušiem nekad ne. Tāpēc es iesniegšu kongresam priekšlikumu nekavējoties izdot likumu, kas aizliedz pieaugušiem pārmainīt savu ārējo izskatu, vienalga, ar kādiem līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad nepieciešama hirur- ģiska iejaukšanās, lai glābtu dzīvību.
Kaut gan parasti likumam nav atpakaļejoša spēka, tomēr, runājot par misteru Presto, es domāju attiecināt uz viņu šā izdodamā likuma sankciju un atņemt misteram Presto visas īpašuma tiesības. Tas noderēs par brīdinājumu citiem, nemaz nerunājot par šāda veida pārvērtību kaitīgo, demoralizējošo ietekmi uz cilvēku prātiem. Bīstamie teorētiķi, Darvina mācības piekritēji, nepalaidīs garām izdevību izmantot šīs pārvērtības, lai pierādītu sugu mainīguma teoriju, bet šī teorija ved tiešā ceļā uz bezdievību.
— Vai jūs paturēsiet Presto cietumā jeb vai atradīsiet par iespējamu izlaist viņu brīvībā?
— Tā kā noskaidrojies, ka Presto ir Presto, tad subjektīvi viņa vaina mazinājusies. Viņš patiešām varēja maldīties attiecībā uz savām tiesībām nozagt pats savu īpašumu. No mana viedokļa raugoties, tas, protams, nemazina viņa nozieguma smagumu, taču dod man iespēju palaist viņu pret parakstu brīvībā, kamēr kongress izskatīs manu priekšlikumu un pieņems jaunu likumu. Atkarīgi no šā likuma formulēšanas Presto vai nu attaisnos, vai apvainos zādzībā.
Prokurors gatavojās kļūt par diplomātu, tāpēc viņš izsacījās tik miglaini.
Presto izlaida brīvībā bez naudas, bez vārda un bez cerībām.
Tonio Presto atgriezās viesnīcā. Pie viņa ieradās metrdotelis un pieklājīgi atgādināja, ka viesnīcas numurs visu laiku bijis Presto lietošanā, jo te atradušās viņa mantas (čemodāns), un ka nepieciešams samaksāt rēķinu.
— Labi, rīt es jums samaksāšu, — Presto atbildēja, staigādams pa istabu. Metrdotelis palocījās, uzmeta Presto neticības pilnu skatienu un izgāja.
— Kur lai es ņemu naudu? — Presto uzrunāja čemodānu, kas vāļājās uz grīdas. Taču čemodāns klusēja. Tonio atdarīja to un sāka izpurināt drēbes cerībā, ka vienā vai otrā kabatā varētu būt aizķērusies kāda naudas zīme. Naudas nebija, bet no vienas kabatas izkrita čeku grāmatiņa. Kā Tonio bija varējis to aizmirst? Bankā viņam glabājās miljoni. Vajag tikai parakstīt čeku!…
Tonio piesteidzās pie galda, paņēma spalvu un dzīrās jau parakstīt čeku, kad viņu pēkšņi sagrāba šaubas. Viņš nolika čeku grāmatiņu pie malas, paķēra avīzi un sāka uz tās malas rakstīt savu uzvārdu. Viņa bažas bija attaisnojušās. Tonio rokraksts bija izmainījies. Ar tādu parakstu viņam naudu neizsniegs, varbūt pat arestēs par paraksta viltošanu un mēģinājumu piesavināties viņam «nepiederošu» naudu.
īstenībā šo naudu viņš nedabūtu arī tad, ja paraksts būtu kārtībā. Kapitāls taču apķīlāts… Tonio nopūtās un nometa spalvu.
Taču nauda ir nepieciešama. Ja sūtītu telegramu Hofmanim un lūgtu viņu telegrāfiski atsūtīt naudu?… Taču pie saņemšanas atkal var rasties grūtības. Bet Hofmanis jau var izsūtīt naudu uz viesnīcas īpašnieka vārda.
