Netenjels pielika soli. Pāris sekundēs viņš bija sasniedzis tukšo laukumiņu aiz kāpņu margām. Tagad zēns stāvēja vietā, kur trepju margas saliecās izgreznotā ritulī, kas izveidoja apaļu riteni, uz kura bija novietota akmens vāze. Pa vienu vāzes pusi skatoties, viņš varēja saredzēt resnvēdera galvu; pa otru vecā burvja žaketi. Siržulauzējs tikko bija noskrējis pa kāpnēm un nāca pie draugiem.
Vāze paslēpa Krūmložņas mācekli viņu skatieniem. Zēns atspiedās pret margām, kā pašam likās, dzīvespriecīgā atbrīvotībā, tad palēnām mēģināja izšķirt trīs burvju balsis no apkārtējā trokšņa.
Viņam palaimējās. Runāja Siržulauzējs, un šī balss bija griezīga un kaitinoša. -… nekādi neizdevās. Esmu izmēģinājis visu. Neviens no dēmoniem, ko esmu izsaucis, nespēj man pateikt, kurš to kontrolē.
- Mjā, tu esi lieki tērējis laiku. Tas bija vecais vīrs ar dīvaino akcentu. Kā lai citi dēmoni to zina?
- Esmu radis izmēģināt jebkuru iespēju. Bet tev taisnība. Un arī lodes ir nederīgas. Tāpēc mums varbūt jāmaina plāns. Vai saņēmi manu ziņu? Varbūt tas jāatceļ.
- Jāatceļ? trešā balss iejaucās.
- Es varēšu vainot visā meiteni.
- Tas nebūtu gudri. Vecais vīrs runāja tik klusi, ka Netenjels tikko spēja saklausīt vārdus. Devro būs nikns, ja tu šo pasākumu atcelsi. Viņš nespēj vien sagaidīt visus tos labumus, ko viņam esi apsolījis. Nē, Saimon, mēs nedrīkstam neko atcelt. Turpini meklēt. Vēl ir pāris dienu laika. Tas vēl var uzrasties.
- Ja neizdosies, man ir beigas! Vai tu maz zini, cik tās istabas izmaksāja?
- Nomierinies. Tu pacel balsi.
- Labi. Bet zini, ko es nevaru paciest? Tas, kurš to izdarīja, ir kaut kur šeit. Viņš mani vēro un klusībā smejas… Kad uzzināšu, kurš tas ir, es…
- Runā klusāk, Siržulauzēj! tā bija resnvēdera balss.
- Varbūt mums patiešām vajadzētu noiet kādā klusākā vietā, Saimon… Netenjels savā slēptuvē atlēca atpakaļ, it kā būtu saņēmis elektrošoku. Viņi gatavojās iet prom. Sastapties ar trijotni aci pret aci nebūtu prātīgi. Zēns tūlīt pat pakāpās nost no kāpnēm un iejuka pūlī. Tiklīdz viņš bija pietiekamā attālumā, lai justos droši, jaunais burvis palūkojās atpakaļ. Siržulauzējs un viņa draugi nebija daudz pakustējušies; viņiem bija pievienojusies kāda vecāka kundze un tagad pļāpāja bez mitas.
Netenjels iedzēra malciņu sulas un sakopoja domas. Viņš nebija sapratis pilnīgi visu no dzirdētā, bet Siržulauzēja trakošana sagādāja gandarījumu. Lai noskaidrotu kaut ko vairāk, būs jāizsauc Bartimajs. Varbūt viņš tieši pašlaik ir šeit, izspiegodams Siržulauzēju… Ar lēcām neko nevarēja redzēt, bet džini spēja mainīt formu ikvienā no pirmajiem četriem plāniem. Un ikviens no šiem labi ģērbtajiem cilvēkiem varēja būt tikai čaula, kurā slēpās džins.
Netenjels stāvēja netālu no mazas burvju grupiņas, zaudējis laika izjūtu. Beidzot viņš sadzirdēja, par ko viņas runā.
- … tik izskatīgs. Vai viņš ir jau aizņemts?
- Saimons Siržulauzējs? Jā, viņam ir kaut kāda sieviete. Vārdu neatceros.
- Labāk turies no viņa pa gabalu, Devina! Viņš nav nekāds zelta gabaliņš!
- Nākamnedēļ viņš rīko konferenci, vai ne? Un viņš ir tik izskatīgs…
- Viņam noteikti bija ilgi jāapvārdo Devro, lai tas piekristu. Bet Saimona karjera strauji iet uz galu. Pagājušajā gadā viņš mēģināja iekļūt Iekšlietu ministrijā, bet Divāls bija pret. Šis ienīst Saimonu, nespēju tikai atcerēties, kāpēc.
- Tas kopā ar Siržulauzēju ir vecais Šīlers, vai ne? Ko gan viņš ir izsaucis, ka viņa seja kļuvusi šāda? Esmu redzējusi izskatīgākus velnēnus…
- Siržulauzējs izvēlas ministra statusam neatbilstošus draugus, vismaz man tā šķiet. Kas ir tas ar taukainajiem matiem?
- Manuprāt, Laims. No Zemkopības ministrijas.
- Izskatās pēc zivs…
- Un kur tā konference notiks?
- Kaut kādā nezināmā vietā ārpus Londonas…
- Nē, vai patiešām? Cik garlaicīgi! Jābaidās, vai zemnieki mūs neuzdurs uz dakšām…
- Nu, ja jau premjerministrs tā vēlas…
- Cik briesmīgi!
- Un tomēr viņš ir glīts…
- Džon!
- Tu esi sekla, Devina! Bet man gribētos zināt, kur viņš ņēmis tādu uzvalku.
- Džon!
Martas kundze pietvīkušu seju laikam no karstuma telpā parādījās Netenjela priekšā. Viņa sagrāba zēnu aiz rokas. Džon, es tevi visur izmeklējos! Devro kungs gatavojas teikt runu. Mums jāiet nostāties aizmugurē; priekšā stāv tikai ministri. Pasteidzies!
Viņi pakāpās malā, un pūlis, papēžiem klikšķot un vakartērpiem šalcot, bara instinkta vadīts, pavirzījās tuvāk skatuvei, kas tika izstumta no sānu istabas. Vispārējā steigā Netenjelu un Martu nedaudz saspieda, un beigās viņi nokļuva zāles aizmugurē netālu no durvīm, kuras veda uz terasi. Viesu skaits bija daudzkārt pieaudzis. Netenjels lēsa, ka te varēja būt vairāki simti cilvēku.
Ar jauneklīgu lēcienu Ruperts Devro parādījās uz skatuves.
- Dāmas un kungi, ministri, es priecājos jūs visus šovakar redzēt šeit… Viņam bija patīkama balss, dziļa un ritmiska, pieradusi pavēlēt. Runu pārtrauca aplausi un izsaucieni. Martas kundze sajūsmā gandrīz nometa zemē šampanieša glāzi. Netenjels aizrautīgi aplaudēja.
