Piktā grimase lika Triānai izskatīties draudīgai. Viņa norādīja uz burvjiem, kas mīņājās viņai aiz muguras. Mēs visu savu dzīvi esam ziedojuši, lai apgūtu šo mākslu. Tu pirmo burvestību izmēģināji pirms nepilniem diviem gadiem. Kāpēc gan tu uzskati, ka esi piemērotāks šim uzdevumam par jebkuru no mums?… Lai gan tam vairs nav lielas nozīmes. Labāk izstāsti, kāda būs tava stratēģija? Kā tu esi iecerējis izmantot mūsu prasmes?
- Mans plāns ir ļoti vienkāršs, Eragons atbildēja. Jūs apvienosiet prātus un mēģināsiet atrast ienaidnieka magus. Kad būsiet kādu atraduši, es pieslēgšos jums ar savu spēku un mēs satrieksim šī burvja pretestību. Pēc tam varēsim iznīcināt nogalinātā maga iepriekš aizsargātos kareivjus.
- Un ko tu darīsi pārējā laikā?
- Cīnīšos kopā ar Safiru.
Pēc neveikla klusuma mirkļa viens no vīriem Triānai aiz muguras atzina: Tas ir labs plāns. Triāna uzmeta viņam niknu skatienu, burvis sarāvās.
Tad viņa lēnām atkal pagriezās pret Eragonu. Es vadu Duvrangragātu kopš Dvīņu nāves. Manā vadībā šie burvji ir spējuši sagādāt zeltu, lai apmaksātu vārdenu gatavošanos karam, iznīcinājuši Melno Roku Galbatoriksa spiegu tīklu, kam bija dots uzdevums nogalināt Nasuadu, kā arī palīdzējuši vārdeniem daudzos citos veidos. Es nelielos, kad uzdrošinos apgalvot tie ir vērā ņemami sasniegumi. Un esmu pārliecināta, ka arī turpmāk spēšu nodrošināt līdzīgus panākumus… Tad kāpēc Nasuada vēlas atcelt mani no amata? Kā es esmu likusi viņai vilties?
Tajā mirklī Eragons visu saprata. Viņa ir pieradusi pie iegūtās varas un nevēlas atteikties no tās. Turklāt un tas Triānai ir vēl svarīgāk viņa uzskata, ka manis iecelšana viņas vietā nozīmē viņas spēju apšaubīšanu.
Tev ir jāatrisina šīs domstarpības turklāt ātri, ierunājās Safira. Laika kļūst arvien mazāk.
Eragons izmisīgi prātoja, kā varētu panākt Duvrangragātas paklausību, vēl vairāk neaizvainojot Triānu. Visbeidzot viņš teica:
- Es neesmu ieradies šeit, lai ķīvētos. Es nācu, lai lūgtu jūsu palīdzību. Viņš vērsās pie visiem burvjiem, taču skatījās tikai un vienīgi uz Triānu. Jā, es esmu spēcīgs. Mēs ar Safiru, visticamāk, spētu sakaut krietnu pulku Galbatoriksa izauklēto magu. Bet mēs nespējam aizsargāt ikvienu vārdenu. Mēs nevaram būt visur. Un, ja Impērijas burvji apvienos savus spēkus, tad pat mums nāktos pacīnīties par izdzīvošanu… Mēs nevaram uzvarēt šajā kaujā divatā. Tev, Triāna, ir pilnīga taisnība tu kopā ar Duvrangragātu esi paveikusi neticami daudz, bet es neesmu ieradies šeit, lai stātos tavā vietā uz visiem laikiem. Skaidras ir divas lietas pirmkārt, šobrīd kā burvim man ir jāsadarbojas ar Duvrangragātu, un, otrkārt, man kā Jātniekam var nākties dot jums pavēles. Pavēles, par kuru bezierunu izpildi man ir jābūt pilnīgi pārliecinātam. Ir jāvienojas par komandķēdi. Tomēr atcerieties, ka vairumā gadījumu jūs darbosieties patstāvīgi. Vairumā gadījumu es būšu pārāk aizņemts, lai veltītu visu uzmanību Duvrangragātai. Turklāt es labprāt uzklausīšu jūsu padomus, jo lieliski apzinos, ka daudzi no jums un īpaši tu, Triāna, esat krietni pieredzējušāki par mani… Tātad es vaicāšu vēlreiz: vai jūs mums palīdzēsiet vārdenu uzvaras labā?
Triāna mirkli klusēja, tad nolieca galvu. Protams, Ēnkāvi, vārdenu uzvaras labā. Doties kaujā tavā vadībā tas Duvrangragātai būs liels gods.
Tad ķersimies pie darba.
Dažās nākamajās stundās Eragons izrunājās ar visiem klātesošajiem burvjiem. Daudzu burvju šeit nebija, jo viņi pildīja citus vārdenu komandieru dotos uzdevumus. Viņš darīja visu, lai pēc iespējas labāk izprastu katra zināšanas par maģiju. Jauneklis uzzināja, ka vairums Duvrangragātas vīru un sievu ir apguvuši savas prasmes no kāda radinieka turklāt parasti dziļā slepenībā, lai izvairītos no liekas uzmanības; galu galā daudzi ļaudis baidījās no maģijas, turklāt vislielākās briesmas, protams, draudēja no paša Galbatoriksa. Tikai saujiņa burvju bija izgājuši kārtīgu apmācību, aizvadot mācekļa gadus pie cienījamiem skolotājiem. Tādējādi vairumam Duvrangragātas burvju bija ļoti vājas senvalodas zināšanas neviens nespēja tekoši sarunāties tajā, turklāt viņu uzskatus par maģiju bieži izkropļoja reliģiska māņticība. Viņi neko nenojauta par neskaitāmām gramarye izmantošanas iespējām.
Nav brīnums, ka Dvīņi, pārbaudot tevi pēc mūsu ierašanās Farthendurā, tik ļoti interesējās par tavu senvalodas vārdu krājumu,
Safira atcerējās. Tie viņiem palīdzētu vēl vairāk nostiprināt varu pār šiem knapajiem burvīšiem.
Taču labāku mūsu rīcībā nebūs.
Tiesa. Ceru, ka tagad tu redzi, ka man bija taisnība: Triāna savas vēlmes stāda augstāk par visu kopīgo labumu.
Tev tiešām bija taisnība, Eragons atzina. Bet es viņu par to nenosodu. Viņa rīkojas tā, kā prot, tāpat kā mēs visi. Jā, es to neatbalstu, tomēr saprotu, un kā teica Oromiss izpratne vairo iejūtību.
