- Es pārbaudīju apbedījumu aprakstus bibliotēkā, Spalvaskāta kungs piebilda. Tie ir oriģināli. Pārāk daudz pūļu, lai kāds vēlētos tos viltot. Turklāt ar Klema starpniecību viņš mūs ir pazinis jau gadiem ilgi. Kāpēc lai viņš mūs nodotu, ja nevēl ļaunu Pretošanās kustībai? Es viņam ticu. Vecais vīrs bija piecēlies kājās, viņa balss bija aizsmakusi, elpa sēcoša. Un šī ir mana organizācija, tāpēc jums jātic tam, ko es saku. Vai ir vēl kādi jautājumi?
- Tikai viens, sacīja Freds, atvāzdams nazi. Kad sākam?
- Ja viss noritēs, kā plānots, mēs rītnakt dosimies uz abatiju. Atliek tikai… Vecais vīrs spēji apklusa, sāka klepot. Viņa salīkusī mugura meta savādu ēnu uz sienas. Anna pienāca un palīdzēja apsēsties. Viņš vēl brīdi nespēja parunāt.
- Piedodiet, sirmgalvis sacīja. Bet jūs jau redzat, kāda ir mana veselība. Spēki zūd. Patiesību sakot, draugi, Vestiminsteras abatija varētu būt mana pēdējā iespēja, lai vestu jūs visus pie kaut kā labāka. Tas būtu jauns sākums.
Tas būtu cienījams gals tev pašam, Kitija nodomāja. Šī ir tava pēdējā iespēja kaut ko sasniegt pirms nāves. Es tikai ceru, ka tavs saprāts vēl nav aptumšojies, tas arī viss.
It kā lasīdams viņas domas, Spalvaskāta kungs pēkšņi pagrieza galvu Kitijas virzienā. Mums tikai jāaiziet pie slepenā labdara un viss jāpārrunā, viņš teica. Tā kā tu, Kitij, šodien esi tik sprigana, varēsi doties uz rītdienas tikšanos.
Kitija izturēja viņa skatienu. Lai notiek!
- Tātad, vecais vīrs noskatīja visus pēc kārtas, jāteic, ka esmu nedaudz vīlies. Neviens no jums nav painteresējies, kas īsti ir tā persona, kuras kapenēs mēs gatavojamies ielauzties. Vai jūs tas neinteresē? viņš smējās.
- Un kurš tas ir? Stenlijs vaicāja.
- Kāds, kuru jūs noteikti atceraties no skolas laikiem. Domāju, ka viņš joprojām ir pati ietekmīgākā figūra mācību grāmatās. Neviens cits kā valsts dibinātājs, lielais un briesmīgais vadonis, Prāgas varonis, Spalvaskāta kunga acis tumsā mirdzēja. Mūsu mīļotais Viljams Gledstons.
T
rešā
dala
f^J etenjela lidmašīna pacēlās no Bokshilas lidostas tieši sešos trīsdesmit. Automašīnai, kas veda viņu uz lidostu, bija jāierodas pie ministrijas pussešos. Tas nozīmēja, ka jaunajam burvim ir puse dienas laika, lai sagatavotos svarīgākajam uzdevumam savas īsās karjeras laikā braucienam uz Prāgu.
Pirmais uzdevums bija tikt galā ar savu kalpu un ceļojumu aģentūru. Atgriezies Vaitholā, viņš iegāja Izsaukšanas istabā un, sasitis plaukstas, ataicināja Bārtim.ļju. Džins materializējās nevis kā pantera, bet vienā no saviem iemīļotākajiem tēliem kā tumšādains zēns. Šoreiz viņš nebija tērpies gurnautā, bet gan vecmodīgā tvīda ceļojuma uzvalkā, kājās viņam bija getras un galvā tropu cepure.
Netenjels sarauca pieri. Met šo pārģērbšanos pie malas. Tu nelidosi ar lidmašīnu.
Džins aizvainots uzmeta lūpu. Kāpēc ne?
- Jo es ceļoju inkognito, tātad man nenāks par labu dēmona kompānija.
- Kas tad nu, viņi uzlikuši karantīnu?
- Cehi pārbauda visus pasažierus, meklēdami burvjus, īpaši jau pasažierus no Lielbritānijas. Man nebūs līdzi ne maģisko priekšmetu, ne grāmatu, ne dēmonu. Man jāceļo kā vienkāršam pilsonim: es tevi izsaukšu, tiklīdz būšu ieradies Prāgā.
Zēns pabīdīja uz pieres saulesbrilles un uzmeta Netenjelam skeptisku skatienu. Un man likās, ka Britu impērija valda visā Eiropā, viņš novilka. Jūs taču sakāvāt Prāgu jau pirms nezin cik gadiem. Kā tas nākas, ka viņi diktē noteikumus?
- Neko viņi nediktē. Mēs joprojām kontrolējam varas balansu Eiropā, bet oficiāli mums ar čehiem skaitās pamiers. Tas nozīmē, ka mēs nerīkojam nekādu maģisku iebrukumu šajā valstī. Tāpēc šis ceļojums jāveic smalki.
- Runājot par smalkumu…. zēns piemiedza ar aci, man taču izdevās, vai ne?
Netenjels saknieba lūpas. Kā tu to domā?
- Nu, es taču šorīt uzvedos necerēti labi vai tad nepamanīji? Es labprāt būtu daudz ko pateicis tavai meistarei, bet savaldījos un palīdzēju tev.
- Tiešām? Man likās, ka tu esi tikpat kaitinošs kā parasti.
- Tu joko? Es biju tik sīrupaini laipns, ka man vēl tagad uz mēles ir cukura garša! Bet tas ir labāk, nekā atkal tikt iebāztam kādā no mīļās Džesikas mokpilnajām lodēm. Zēns nodrebinājās. Lai gan man-šī pielīšana bija jāpacieš tikai pāris minūšu. Iedomājos, cik briesmīgi es justos tavā vietā, ja man būtu viņu priekšā jāzemojas katru mīļu stundu lai gan tu jau, protams, vari to izbeigt un iet savu ceļu…
- Labāk paklusē, mani tavs viedoklis neinteresē, Netenjels nedomāja klausīties. Visiem zināms, ka dēmoni parasti pamet saviem saimniekiem puspatiesības, lai apmulsinātu, labākais bija viņos vispār neklausīties. Turklāt Divāls nemaz nav mans meistars. Es viņu neciešu.
- Vaitvela ir pilnīgi citāda, vai ne? Kaut kā nemanīju, ka jūs būtu ļoti pieķērušies viens otram.
