Kā jau parasti, kad runāja Hopkinss, Kitija tik tikko pievērsa uzmanību pašam runātājam, viņa klausījās vārdos un pārdomāja, kādas iespējas tie paver.
No sava krēsla Spalvaskāta kungs izplūda skaļos smieklos.
- Šodienas vadoņi burvju karikatūras vairās no kapenēm kā no mēra. Gļēvuļi! Viņi baidās no senču atriebības, ja uzdrīkstēsies traucēt viņu kaulus.
- No lamatām var izvairīties, sacīja Hopkinsa kungs, visu kārtīgi izplānojot. Mums nepiemīt burvju māņticīgās bailes. Esmu pārskatījis visus ierakstus par abatiju un atklājis kapenes, kurās atrodami tādi dārgumi, par kuriem jūs pat sapņojuši neesat. Ieklausieties… Viņš izvilka no kabatas salocītu papīra gabalu. Kapa klusumā viņš to atvēra, izvilka no kabatas brilles, uzlika uz deguna un nolasīja: Seši zelta stieņi, četras dārgakmeņiem rotātas statujas, divi ar smaragdiem rotāti dunči, oniksa lodes, alvas kausi… Ā, tas ir interesanti! Apburts, melns satīna maiss ar piecdesmit zelta sovriniem. Hopkinsa kungs pār briļļu malu palūkojās uz klātesošajiem. Šis maisiņš šķiet neievērojams, bet tā labākā īpašība ir tāda, ka, lai cik daudz naudas no tā izņem, tas nekad nekļūst tukšs. Tas būtu nebeidzams ienākumu avots.
- Mēs varētu nopirkt ieročus! Stenlijs murmināja.Čehi mums piegādātu visu, kas vajadzīgs, ja vien mēs spētu maksāt.
- Nauda jums neko nedotu, Spalvaskāta kungs irgojās.
- Turpini, Klem. Tas nebūt nav viss.
- Pagaidiet, paskatīšos… Hopkinsa kungs atkal pievērsās papīra lapai. Maisiņš… jā, kristāla lode, kurā "…var redzēt nākotni, visu, kas aprakts un paslēpts".
- Iedomājieties tikai! Spalvaskāta kungs izsaucās. Iedomājieties, kādu varu tas mums dotu! Mēs varētu paredzēt katru nākamo burvju soli! Mēs varētu atrast pagātnē pazaudētos dārgumus…
- Mēs būtu neapturami, Anna nočukstēja.
- Mēs būtu bagāti! Freds teica.
- Ja vien tā ir taisnība, Kitija klusi piebilda.
- Tur ir arī neliela soma, kurā varētu būt iesprostoti dēmoni, turpināja Hopkinsa kungs. Arī tā varētu būt noderīga, ja vien mēs atrastu pareizos buramvārdus. Un vēl citas lietas, tajā skaitā apmetnis, koka priekšmeti un dažas personiskās mantas. Maisiņš, kristāla lode un soma ir galvenie ieguvumi.
Spalvaskāta kungs paliecās uz priekšu, smīnēdams kā goblins. Tātad, mani draugi, viņš teica. Ko jūs par to domājat? Vai tā dēļ ir vērts papūlēties?
Kitija juta, ka ir īstais laiks ierunāties par drošību. Izklausās labi, ser, viņa teica. Bet kā tas nākas, ka tos dārgumus kāds jau nav paņēmis pirms mums? Kāds tur ir āķis?
Šķita, ka šī piezīme nedaudz saplacina komandas piepacelto garastāvokli. Stenlijs nikni palūkojās uz viņu. Kas par lietu? viņš jautāja. Šis darbs tev nešķiet gana liels? Tu taču biji tā, kas ņaudēja par labākas stratēģijas nepieciešamību.
Kitija juta, ka viņai pievēršas Spalvaskāta kunga skatiens. Meitene nodrebinājās.
- Kitijas iebildums ir vietā, Hopkinsa kungs sacīja. Ir kāds āķis, precīzāk, kapličai uzliktā aizsardzība. Saskaņā ar rakstīto ieejai velvē ir uzlikta buboņu mēra burvestība. Tā iedarbosies, tiklīdz tiks atvērtas durvis. Ja kāds ieies kapenēs, mēris uzkritīs visiem tuvākajā apkārtnē… viņš vēlreiz ieskatījās papīrā, "… un noraus miesu no kauliem".
- Cik jauki, Kitija sacīja. Pirksti spēlējās ar sudraba piekariņu, kas atradās kabatā.
- Un kā jūs ierosināt izvairīties no šīm lamatām? Anna vaicāja.
- Ir vairāki veidi, bet tie mums pagaidām vēl nav sasniedzami, Spalvaskāta kungs teica. Mums vēl nav pietiekami daudz zināšanu. Bet Hopkinsa kungs pazīst kādu, kas varētu palīdzēt…
Visi atkal palūkojās uz bibliotekāru, kuram acīs bija atvainošanās pilns skatiens. Viņš ir, tas ir, bija burvis, Hopkinsa kungs teica. Lūdzu, pēc viņa vārdiem visi bija sākuši aktīvi
iebilst, uzklausiet mani. Viņš sev vien zināmū'iemeslu dēl arī / &* nav apmierināts ar pastāvošo iekārtu un meklē iespēju, kā gāzt
.Devro un pārējos. Viņam piemīt mums tik vajadzīgās prasmes -
un maģiskie priekšmeti -, kas palīdzētu izvairīties no mēra.
Turklāt viņam ir šo kapeņu atslēgas.
- Kas viņš tāds ir? Niks vaicāja.
- Drīkstu jums teikt tikai to, ka viņš ir viens no sabiedrības vadoņiem, zinātnieks un mākslas pazinējs. Viņš pazīst valdības ietekmīgākos cilvēkus.
- Kāds ir viņa vārds? Kitija vaicāja. Šāda noslēpumainība man nepatīk!
- Viņš diemžēl ļoti uzmanīgi sargā savu identitāti. Tāpat kā mēs pārējie. Es viņam vēl neko neesmu teicis pārjums. Bet, ja jūs būtu ar mieru pieņemt viņa palīdzību, šis cilvēks drīzumā vēlētos tikties ar kādu nojums. Viņš sniegs mums nepieciešamo informāciju.
- Bet kā gan mēs varam viņam uzticēties? Niks iebilda. Viņš taču var mūs nodot!
Hopkinsa kungs noklepojās. Man tā nešķiet. Viņš jums jau ir palīdzējis daudzas reizes. Lielākā daļa padomu, ko esmu devis, nāca no šī vīra. Viņš vēlas, lai mums veiktos.
