Tomēr Vīķis izturējās draudzīgi arī pret Kristālu, kurš toreiz, pirmajā dienā, Roukas pakalnā bija licis Gedam justies kā pēdējam muļķim. Geds to nespēja aizmirst, un šķiet, ka to nespēja ari Kristāls, kurš ar viņu vienmēr sarunājas laipnā balsī un ar zobgalīgu smaidu. Gcda lepnums nevarēja samierināties ar šādu tēvišķu noniecinājumu. Viņš zvērēja, ka pierādīs Kristālam - un visiem pārējiem, kuru vidū Kristāls šķita tāds kā vadonis, - cik liels īstenībā ir viņa spēks; jā, kādu dienu viņš to pierādīs. Jo neviens no šiem visiem, lai kādus trikus tie būtu iemācījušies, nebija spējis ar savas burvības spēku izglābt veselu ciematu. Ne par vienu citu Ogions nebija rakstījis: viņš būs Gontas izcilākais burvis.
Tā nu, cenzdamies dziedēt aizskarto lepnumu, Geds visu gribasspēku veltīja uzdotajam darbam, mācībām un mākslām, pagātnes gudrībām un prasmēm, ko mācīja pelēkos apmetņos tērptie Roukas skolotāji — Deviņi maģistri.
Ik dienas viņš noteiktu laiku mācījās maģistra Dziesminieka vadībā, apgūdams "Varoņu brīnumdarbus” un "Gudrības dziedājumus" un sākdams ar pašu senāko no visām dziesmām - ar "Ea zemes radīšanu". Pēc tam viņš kopā ar duci citu puišu Vēju maģistra vadībā vingrinājās vēju un laika pakļaušanas mākslā. Daudz saulainu pavasara un agrīnās vasaras dienu viņi pavadīja Roukas līcī mazās laiviņās, mācīdamies stūrēt ar vārda palīdzību, pieklusināt viļņus, sarunāties ar pasaules vējiem un uzburt magvēju. Tās ir ļoti sarežģītas mākslas, un Geds nereti dabūja belzienu pa galvu ar kustīgo klīverkoku, kad laiva piepeši apsviedās uz pretējo pusi, jo vējš negaidot bija sācis pūst no aizmugures; citreiz gadījās, ka viņa laiva saduras ar citu, kaut gan to starpā, šķiet, bija viss plašais līcis; vēl citkārt visi trīs puiši no viņa laivas pēkšņi attapās ķepurojamies ūdenī, jo laivu bija apgāzis milzīgs, neparedzēts vilnis. Citas dienas pagāja rāmākos pārgājienos kopā ar Zāļu maģistru, kurš mācīja viņiem augu valstības ziņas un noslēpumus, un Veiklības maģistru vadībā viņi apguva trikus un žonglēšanas mākslu, kā arī vienkāršākas pārvēršanas burvības.
Visās Šajās apmācībās Geds parādīja lielu atjautību un spējas un jau pēc mēneša bija ticis priekšā tiem, kuri Roukas skolā mācījās veselu gadu. Sevišķi viegli viņam padevās ilūziju triki - tā vien šķita, ka viņš tos zinājis jau kopš dzimšanas un tagad vajadzējis tikai atsvaidzināt atmiņu. Veiklības maģistrs bija laipns un omulīgs večuks un nekad nebeidza priecāties par skaistumu un atjautību, kas slēpās viņa mācītajās prasmēs. Geds drīz vairs nejuta nekādu baiļu no viņa un droši lūdza parādīt tādu vai citādu burvestību, un vecais vīrs ikreiz pasmaidīja un parādīja viņam gribēto. Bet tad kādu dienu, gribēdams beidzot atstāt Kristālu kaunā, Geds sacīja Veiklības maģistram Šķituma pagalmā: — Skolotāj, visas šīs burvības ir līdzīgas cita citai; ja zina vienu, tad zina ari pārējās. Un, līdzko buršana galā, ilūzija pazūd. Lūk, ja es, piemēram, pārvēršu oli par dimantu... — un viņš to izdarīja, pateicis vārdu un pagrozījis rokas locītavu, — kas jādara, lai šis dimants paliktu dimants? Kā iespējams pārvēršanas burvību padarīt nemainīgu un ilgstošu?
Veiklības maģistrs paskatījās uz dārgakmeni, kas laistījās Geda plaukstā spožs kā trofeja no pūķa mantnīcas. Vecais meistars nomurmināja vienu vārdu: —
- Daļiņa akmens, no kā veidota Roukas sala, daļiņa sauszemes, uz kuras dzīvo cilvēki. Tas ir tas, kas ir. Daļiņa pasaules. Ar ilūziju pārvērtību var likt tam izskatīties kā dimantam - vai kā puķei, mušai, acij vai liesmai... - Akmens viņa plaukstā zibēdams mainīja apveidus pēc katra izrunātā vārda un beigās atkal kļuva par oli. - Bet tā ir tikai šķietamība. Ilūzija piekrāpj skatītāja jutekļus, liek viņam redzēt, dzirdēt un just, ka lieta kļuvusi citāda. Bet lieta nemainās. Lai pārvērstu šo akmeni par dimantu, ir jāmaina tā patiesais vārds. Un to darīt, dēls, - kaut vai niecīgai pasaules daļiņai - nozīmē mainīt pasauli. Tas ir iespējams. Tas patiešām ir iespējams. Tā ir Pārvērtību maģistra māksla, un, kad pienāks laiks, tu to apgūsi. Bet tu nedrīksti mainīt nevienu lietu - ne oli, ne smilšu graudiņu -, iekams nezini, kāds labums un ļaunums nāks līdzi šai pārvērtībai. Pasaule atrodas līdzsvarā. Burvju spēja-pārvēršanas un izsaukšanas spēja - var šo līdzsvaru satricināt. Un šī spēja ir bīstama. Tā ir iznīcinoša. Tai jāpakļaujas zināšanām un jākalpo vajadzībai. Iedegt sveci nozīmē radīt ēnu...
