- Visticamāk, jums, Ignat, ir taisnība, - viņš teica. - Mēs tikām noķerti izžūstoša Zara slazdā. Jāatzīst, ka mūsu kopīgie ienaidnieki mūs ļoti prasmīgi izslēdza no Spēles. Tomēr pasaule, kurā atrodamies, nav pilnībā izmirusi. Turklāt tā bijusi apdzīvota, un pat tagad ir apdzīvota, lai gan tās saimnieki jau sen zaudējuši interesi par to un savu likteni. Neskatoties uz to, kādreiz viņiem bija ievērojams intelektuālais spēks un viņi var ieteikt izeju. Kāpēc neizmantot šādu iespēju un nelūgt viņiem palīdzību?
- Kādu palīdzību? - Garaņins, komandas galvenais skeptiķis, pasmīnēja. - Vai viņi mums iedos kosmosa kuģi? Un pat ja viņi to iedos, kurp mēs ar to lidosim?
- Vai jums ir konkrēta informācija? - Romašins uzmanīgi paskatījās uz Železovski.
Komanda apmetās pie Stumbra sprādzienā gandrīz pilnībā iznīcinātajām sienām, uz līdzenā aisberga laukuma, kurā nebija gružu, neuzdrošinoties attālināties no kādreiz tik uzticamā objekta. Visi "hronodesantnieki" bija salocījuši ķiveres un elpoja vietējo auksto gaisu, izlaižot no mutes tvaika mākoņus. Aisbergu planētas atmosfēra sastāvēja no astoņdesmit procentiem skābekļa un divdesmit procentiem slāpekļa ar nelielu daudzumu inertu gāzu, un to varēja izmantot bez īpaša kaitējuma.
- Protams, šim vietējam Spēku laukam ir sava specifika, - Železovskis atturīgi atbildēja, - man ir grūti saprast vietējo iedzīvotāju izmantoto jēdzienu nozīmi, taču viņiem neapšaubāmi ir liels zināšanu krājums. Varam mēģināt nodibināt ar viņiem kontaktu.
- Galu galā mēs neko nezaudējam, - Železovski atbalstīja Romašins. - Iebildumu nav?
- Mums tagad būs laika atlikulikām, - nomurmināja Oļegs Borisovičs. - Ko tur daudz... Tikai kur lai meklē tos saimniekus?
- Es nopeilēju vienu, - teica Aristarhs. - Tas no mums atrodas apmēram tūkstoš kilometru.
- Kā jūs to nopeilējāt? - Garaņins ar šaubām acīs pavaicāja.
- Caur Spēku lauku.
- Kas tas par lauku? Astrāls, vai?
Železovskis izjūtot grūtības, lai paskaidrotu, palūkojās uz Romašinu.
- Spēku lauks ir enerģētiski informatīvs lauks, ko strukturē procesi vakuumā. Aristarhs, savukārt, ir intramorfs un ar "trešās acs" starpniecību var nolasīt informāciju no šī lauka un smelties enerģiju.
- Es arī tā gribētu, - ar skaudību nomurmināja Oļegs Borisovičs. - Citādi gadās ka nevaru pār lūpu pārspļaut.
Visi pasmējās.
- Varam pamēģināt atvērt jums "trešo aci" - sacīja Železovskis. - Lai gan būs zināmas grūtības.
- Kādas?
- Jums būs jāpierod pie jaunajām spējām, īpaši krāsu attēlveidošanas jomā. Jūs varēsiet brīvi redzēt caur drēbēm, caur koka starpsienām, naktī, pazemē.
- To tikai vien vēl man vajadzēja - lai redzētu caur drēbēm. Nē, paldies, es iztikšu bez "trešās acs", ka tik nepazaudētu savas divas. Un kāds tur no manis intramorfs? - Garaņins atmeta ar roku. - Starp citu, Ignat, es kaut ko nesaprotu jūsu teorijā par "hronourbšanu". Jūs teicāt, ka Laiku Koks realizē visus iespējamos matērijas stāvokļus ...
- Zlatkovs apgalvo, ka pastāv arī Neiespējamo Stāvokļu Koks.
- Lai apgalvo, runa nav par to. Es domāju, ka saskaņā ar šo apgalvojumu bija jārealizējas arī antipasaulēm. Tā? Kāpēc mēs neesam tikuši tādās?
- Protams, ir arī antpasaules, taču jūs neņemat vērā vienu detaļu: Stumbrs sastāv no "parastās" matērijas un visiem tā kvankiem, tas ir, kvantu kopijām, kas nokļuva antpasaulēs, vienkārši bija jāeksplodē, jāanihilējas. Tāpēc, ceļojot pa hronolifta ķēdi, mēs nekad neiekļūsim antipasaulēs.
- Sapratu ... - novilka domīgais Oļegs Borisovičs. - Labi, ka šāda iespēja ir izslēgta. Pretējā gadījumā iziesi citā Visumā, satiksies pats ar sevi, paspiedīsi roku - un sprādziens!
"Hronodesantnieki" atkal iesmējās.
- Nu, līdz rokasspiedienam nenonāksiet, - Romašins mierināja Oļegu Borisoviču. - Jūs eksplodēsiet agrāk, tiklīdz iekļūsiet antipasaulē.
- Paldies par labajiem vārdiem, komisār. Pēc visa spriežot jūs esat pamatīgi paklejojis pa Zariem, tikai antipasaulēs vien neesat pabijis. Vai esat saskāries ar kaut ko eksotisku?
- Un ne reizi vien, - Romašins pamāja. - Esmu bijis uz Zemes, kur valda Ķīnas impērija un kur nav ne Amerikas Savienoto Valstu, ne Kanādas, ne Indijas un Irānas.
- Un Krievija?
- Krievija ir, precīzāk sakot, ir krievu-mongoļu orda, bet šajā pasaulē tai ir otršķirīga loma. Es apmeklēju Zemi, kurā senie romieši iemācījās izmantot grieķu matemātiķa Hērona no Aleksandrijas atklājumu, kurš smagumu pacelšanai konstruēja darbojošos tvaika dzinēja modeli un sešpadsmitajā gadsimtā jau lidoja uz Mēnesi.
- Nu, tā nav eksotika, bet gan normāli alternatīvās vēstures procesi.
- Nu labi, ko jūs teiksiet par šādu cilvēku civilizācijas attīstības variantu? Uz Zemes ir vairāk nekā divsimt miljardi cilvēku, un, lai visiem būtu vieta, viņu ķermenis pēc darba tiek saspiests mājās-tvertnēs. Fiziski atpūsties izklaides iestādēs var tikai tie, kas sasnieguši kaut kādus augstus sasniegumus, visi pārējie “atpūšas” kā siļķes mucā.
- Jokojat?
