- Lielais Visums realizē pilnīgi visu, pat mūsu visneiedomājamākās fantāzijas, - filozofiski mierīgi apstiprināja Zlatkovs. - Viss ir atkarīgs no tādu konkrētu mega-Visumu kā Laiku Koks radītājiem. Kā jau kļūst skaidrs, Koks neatspoguļo visu fundamentālo mijiedarbību spektru neparadoksālās ētikas un pretētikas kontinuumā.
Romašins pašūpoja galvu.
- Man tās ir pārāk sarežģītas matērijas, lai arī ārkārtīgi interesantas. Tomēr mums laiks iet, Atanas.
- Ja laiks, tad laiks. Kas mums būs jādara? Jāatbrīvo Ždanovus?
- Tas mums pagaidām nav pieejams. Pakonsultēsimies ar biedriem un sastādīsim rīcības plānu. Tad arī redzēsim.
- Vai es pazīstu šos biedrus?
- Viņi ir no Speckona, īpašās pretizlūkošanas nodaļas, tāpat arī mana meita. Jūs varbūt esat pazīstams ar Jasenu, Ivora māti.
- Šķiet, ka mūs iepazīstināja pirms divdesmit gadiem. Tad viņa bija pavisam meitenīte.
- Pirms divdesmit pieciem gadiem.
- Tātad jūs arī strādājat pretizlūkošanā? Un tēlniecība ir piesegums?
- Pareizāk nepieciešamība. Lai gan no otras puses - piesegums. - Romašins pacēla roku, pamādams kādam, un pie viņiem piegāja garš, tumšmatains jaunietis ar atvērtu, patīkamu seju. - Iepazīstieties, Atanas, tas ir Teo al-Valids, drošības dienesta "kobra" un vienlaikus Speckona pulkvedis.
Teo un Atanass sarokojās.
- Ko jūs uzzinājāt? - Romašins paskatījās uz pulkvedi.
- Viņi visi atrodas bunkurā zem Polujanova mājas, - Teo ziņoja. - Tur dzīvo arī šī šķidrā metāla būtne.
- Kāda būtne? - jautāja Zlatkovs.
- Ždanovu sagūstīšanā piedalījās kaut kāds pseidocilvēks, līdzīgs šķidra metāla klucim. Ļoti jaudīgs, spriežot pēc enerģētiskās atbalss. Mēs pieņemam, ka tas ir Bendes indivīds, viena no viņa ķermeņa šūnām. Sliktākajā gadījumā - paša Bendes intelekta ievietošanas sagatave.
- Gribētu paskatīties uz viņu ... parunāties ...
- Var jau būt tas vēl priekšā, - smaidot teica Romašins. - Kas vēl?
- Komisārs ārdās, - Teo ar mierīgu izskatu piebilda. - Jūs divreiz aizgājāt, un viņš gandrīz nošāva savu vietnieku īpašajām operācijām Džonu Bulu. Starp citu, viņa bijušais vietnieks Basanks atkal strādā ar Fjodoru, viņš komandē miesassargus. Šis tips ir daudz bīstamāks nekā Buls. Un vēl ... - Teo piespieda pie auss rācijas pilienu, mentāli atbildot vienam no saviem operatīvajiem darbiniekiem. - Mani puiši Pārvaldē redzēja rudmataino skaistuli ...
- Tiruvilejadals? Tātad Bendes vervētāja joprojām atrodas šeit ... Uz ko viņa cer? Kuru vēl vēlas savervēt savā komandā? Varbūt tiek gatavots apvērsums? Valdības maiņa?
- Kāpēc Polujanovam tas būtu vajadzīgs? Teo paraustīja plecus. - Viņam jau tāpat ir ievērojama vara.
- Varas nekad nav par daudz. Lai bloķētu mūsu Zaru, viņam kā komisāram ir nepieciešama tiesi tāda mēroga vara. Ejam, draugi, mēs apspriedīsim savas problēmas tuvā "ģimenes" lokā un mierīgākā gaisotnē.
Viņi izgāja no kafejnīcas, nepieredzējušai acij nemanāmas piesedzes ešelona grupas pavadīti. Ignats pasauca Petruhu, un pēc dažām minūtēm visi četri, neskaitot drošības darbiniekus, no Sofijas metro pārcēlās uz Speckonam piederošās slepenās Mēness bāzes metro terminālu.
Speckons jeb speciālā pretizlūkošanas nodaļa tika izveidota pirms ceturtdaļgadsimta ar toreizējā VKS priekšsēdētāja palīdzību. Divus gadus vēlāk tas tika likvidēts kā nevajadzīgs, tomēr sakarā ar negatīvo procesu sākšanos Saules sistēmas sociumā Vasilija Sakoveca pārstāvētā UASS vadība nolēma atjaunot īpašo nodaļu, neinformējot par to sabiedriskās drošības dienesta komisariātu, kuram bija savs pretizlūkošanas sektors. Tāpēc ne komisāram-viens Šiniči Mijamoto, ne komisāram-divi Fjodoram Polujanovam nebija ne jausmas, ka papildus viņu kontrolētajiem dienestiem ir arī slēpta īpaša reaģēšanas vienība, kuras darbinieki risina specifiskas izmeklēšanas problēmas ētiskās spiegošanas jomā, par kuru vienmēr ir ieinteresēti Spēlētāji.
Atbraucējus gaidīja četri: Jasena Ždanova, Ivora māte, kura pēdējās dienās bija kļuvusi bāla un nomākta, Īpašās pretizlūkošanass nodaļas vadītājs Igors Maričs, sekund-majors Ivans Kļikovs un departamenta galvenais analītiķis Kristians Hansens. Redzot "hronbruņinieka" trīsmetrīgo figūru, viņi saskatījās, bet Romašins steidzās nomierināt saimniekus un iepazīstināja ar Atanasu.
- Mēs jau esam pazīstami, - sacīja Zlatkovs, skūpstīdams Jasenas roku. - Es jūs atceros. Un arī jūs, Igor.
- Savstarpēji, - Maričs paspieda roku. - Nāciet, šeit ir kur pasēdēt.
Viņi apmetās bāzes nodalījumā, kas spēlēja garderobes lomu, un uzsāka sarunu.
Tā nebija ilga. Bija satikušies ne tikai draugi, kuri ilgu laiku nebija redzējušies, bet arī profesionāļi, kuri prata vērtēt savu un citu laiku. Apspriežot nodaļas vispārējās problēmas, viņi pārgāja uz konkrētiem pasākumiem. Vissvarīgākais no tiem bija uzdevums atbrīvot gūstekņus no komisāra rokām, kurš vienlaikus bija arī Bendes izpildītājs Saules sistēmā, tāpēc vislielākie strīdi un šaubas radās tieši šīs lietas apspriešanas laikā.
