- Lūdzu, - Zlatkovs paraustīja plecus. - Varbūt esat izsalkuši? Mēs varam ieturēt pusdienas.
- Es neiebilstu. NZ brokastīs nav pati patīkamākā maltīte.
- Es arī esmu izsalcis, - pamāja Ivors. - Bet vispirms ļaujiet man uzdot jums vēl pāris jautājumus. Kad gan vēl būs iespēja sarunāties ar Spēļu Tiesnesi.
Zlatkovs samiedza acis un pašūpoja galvu.
- Es jau sen vairs neesmu Tiesnesis.
- Nu vienalga, jums droši vien ir iespēja sazināties ar Tiesnešu Kolēģiju.
- Ko jūs vēlētos zināt? - Zlatkovs nesāka noliegt savu saikni ar Spēļu Tiesnešiem, un Ždanovs to pie sevis atzīmēja.
- Kas notiek?
- Labs jautājums, - zinātnieks pavīpsnāja, vērtējoši uzlūkodams jaunā zemieša domīgo seju. - Var teikt, pat fundamentāls. Ja mēs runājam par notikumu globālo līmeni, tad Neapšaubāmi Otrais, kurš ir arī Spēļu Pasūtītājs, nolēmis kļūt par Neapšaubāmi Pirmo, tas ir, nomainīt Visuma Radītāju. Sasniedzis maksimālo Absolūta izpratnes līmeni dotajam Visumam, viņš nolēmis “apcirpt” Laiku Koka Zarus līdz Vektora vai Laika bultas stāvoklim, tas ir, maksimāli samazināt komunikācijas kanālu joslas platumu un Saprāta skaitļošanas jaudu, kas korelē ar Patiesības un Garīguma jēdzieniem. Patiesībā viņš vēlas ierobežot Radītāja brīvību, kurš ir sevi realizējis Multiversumā.
Zlatkovs pacēla uz augšu roku un izvilka no gaisa baltu, kartona loksnei līdzīgu taisnstūri ar kaut kādu zīmējumu.
- Lūk kas notiek patiesībā, ja to attēlot shematiski, plaknē.
Ivors pamāja ar galvu un pasniedza "kartona" lapu Mirjamai.
- Es jau sapratu, ka Spēle ir par Koka "apgriešanu", Stass mums par to pastāstīja. Vai jūs varētu man parādīt visu Spēles Telpu?
- Diez vai to var parādīt shematiski, - zinātnieks skeptiski savilka lūpas. - Patiesībā viss Koks ir spēles telpa un pat spēles process, kura sarežģītība nav definējama.
- Nu, vismaz aptuveni.
Zlatkovs padomāja, noglāstot bārdu, pamāja ar galvu.
- Labi, pamēģināsim. Lai to izdarītu, man būs nepieciešama floriāņu palīdzība. Gaidīsiet pāris minūtes?
- Protams, pagaidīsim. Bet kas ir floriāņi? - Pajautāja meitene.
- Tā es saucu vietējos saprātīgās sistēmas pārstāvjus. Starp citu, tagad mēs atrodamies vienā no tiem, lai gan kopumā tas ir mākslīgs auga organisms, kuram ir liela informācijas apstrādes dinamika un ātrums, kā arī transformācijas iespējas. Floriāņi ir izveidojuši sev integrētu mākslīgu vidi - kvantu pilsētas un apdzīvotas vietas. Pasēdiet šeit, kamēr es parunāšu ar viņiem.
Zlatkovs pazuda. Un parādījās atkal.
- Piedodiet, aizmirsu, ka esat izsalkuši. Kādai virtuvei dodat priekšroku?
- Krievu, - sacīja Ivors.
- Baltijas! - paziņoja Mirjama.
- Pēc dažām minūtēm jums tiks pasniegtas pusdienas.
- Vai tiešām mums gatavos pats Lēnprātis? - pajokoja meitene.
- Nu, ko jūs, - pasmaidīja Zlatkovs, - Es šeit esmu ar pilnīgu pašnodrošinājumu, no Zemes paķēru pat brīnišķīgu virtuves kombainu "Garša", pats audzēju dārzeņus un augļus. Vēlāk es jums parādīšu savu "piemājas dārziņu". Pagaidām atveriet šampanieti.
Zlatkovs norādīja uz no ledus izlīdušo pudeles sudrabaino kaklu, un pazuda.
Ivors piecēlās, paņēma pudeli un izlasīja:- “Abrau-Durso. Brut classic”.
- Izskatās, ka viņi uz savas Zemes arī prot izgatavot labu šampanieti, - Mirjama jautri sacīja. - Atšķiras tikai pēc nosaukuma: mūsu šampanieti nekad nenosauktu par nežēlīgu klasiku.
Ivors atkorķēja pudeli, ielēja vīnu glāzēs, pasniedza meitenei. Mirjama pacēla glāzi.
- Ierosinu tostu.
- Bez saimnieka neērti, - jauneklis nomurmināja.
- Arī ar viņu iedzersim. Par bezcerīga mērķa panākumiem.
Ivors pavilcinājās, tad pieskārās ar glāzi pie biedrenes glāzes un iedzēra malku.
- Mūsu mērķis nav bezcerīgs, - viņš pārliecināti sacīja.
Zlatkovs parādījās, pacēla glāzi.
- Par tikšanos, tautieši.
Viņi iedzēra vēl vienu malku. Zlatkovs iemalkoja vīnu, izdzēra un nolika glāzi uz galda.
- Bet tagad, ar jūsu atļauju, mēs jums parādīsim shēmu par galveno Laiku Koka spēku mijiedarbību jeb, kā jūs izteicāties, spēles telpu.
Gaisma telpā nodzisa. Tad grīda zem sēdošo cilvēku kājām iedegās un izgaisa dziļumā. Viņi karājās virs bālgana bezdibeņa, kurā sāka parādīties mežģīņota zarošanās struktūra, kas sastāvēja no daudzām ietilpīgām figūrām. Tikai pēc kāda laika skatītāji saprata, ko nozīmē šī konstrukcija.
Tā attēloja šahistus, kas sēdēja pie galda ar šaha dēli. Viens spēlētājs nedaudz atgādināja vīrieša figūru ar ragainu galvu, otrs - daudzroku radījums ar lianām līdzīgām ekstremitātēm un papardes ķermeni. Arī šaha dēlis šķita mežģīņots, un uz tā lauciņiem bija daudz vairāk figūru nekā pazīstamajā Zemes spēlē, katra fugūra izplēta uz augšu papardes lapas, dažās vietās saskaroties un ieaugot viena otrā. Turklāt spēlētāji, galds un dēlis arī savienojās un savstarpēji ieauga, radot brīnumainu dzīvu kompozīciju, kuras katra daļa ietekmēja kaimiņos esošās.
- Koks? - Mirjama nedroši teica.
- Tā simboliskais attēls, - atskanēja neredzamā Zlatkova balss. - Katrs zars un papardes lapa ir Koka Zars, tā atsevišķais domēns. Tagad skaties.
Spēlētāju figūras pēkšņi atdzīvojās.
