"Interesants tips, - Pāvels savukārt nodomāja. - Jauns, bet deniņi nosirmojuši, skops emocijās, bet seja vienkārša, varbūt mazāk atvērta un stingrāka, bet tas ir raksturs. Pieļauju, ka viņa izturība nav zemāka par manējo. Un šķiet, ka zoda un kakla āda ir reģenerēta - manāms spīdums un nedaudz sārta krāsa..."
- Pirmkārt, jums aiz muguras ir desmit gadu pieredze kosmosā, - turpināja Romašins, - bet kosmoss cilvēkā veicina spēju domāt neaprobežoti, nestandartā, nestereotipiski. Otrkārt, jūs esat fiziķis pēc izglītības, kas ir svarīgi, un, treškārt, izcils sportists. Ir arī ceturtkārt, bet mēs par to parunāsim atsevišķi.
- izklausās intriģējoši.
- Diemžēl, esmu spiests izteikties miglaini, it īpaši attiecībā par jūsu kandidatūras izvēli. Atgriezīsimies pie galvenā. Es jūs iepazīstināšu ar lietas būtību, iedošu sakarus, kodus informācijas izsniegšanai. Jūs strādāsiet pēc saviem plāniem un ar savām metodēm. Uzreiz gribu atzīmēt: citas mūsu departamenta grupas strādās paralēli jums un jau strādā, taču lai tas jūs nemulsina, dublēšanās ir nepieciešama, jo lietu stāvoklis prasa ārkārtas pasākumus, kādus - vēl nezina neviens. Tagad es jums parādīšu, kāpēc patiesībā jūs esat šeit. - Neizejot no vietas, Romašins deva komandu biroja inkam,(inks- saīsinājums no Intelektuālā KompjūterSistēma - nākotnes datoru nosaukums-tulk) un tas atvēra apjomīgo paplašinātas informācijas paketi par katastrofu laika laboratorijā. Informācijas pakete beidzās ar Hronokvantu paātrinātāja avāriju: tā divu kilometru tornis pēkšņi uzplaiksnīja ar zilu mirgojošu gaismu, no tā augšas debesīs aizlidoja gigantisks zils zibens, nodrebēja zeme, no Torņa sienām visos virzienos triecās baismīgs viesulis, izraujot ar saknēm simtiem un tūkstošiem koku...
Ieraksts beidzās.
Romašins novērtējoši paskatījās uz inspektoru.
- Tagad jūs zināt gandrīz visu. Galvenie konsultanti jums būs bijušais laika laboratorijas vadītājs Atanass Zlatkovs un hronofiziķis, pareizāk sakot, hronomehānikas inženieris Igors Maričs, tiešais eksperimenta dalībnieks. Viņš ir vienīgais... - Romašins atkal ieskatījās Pāvela acīs, - kurš izdzīvoja no visa laboratorijas darbinieku personāla. Tātad jūs tikko redzējāt, kā tas notika. Katastrofas sekas ir briesmīgas. Tika bojāta Tālās Novērošanas orbitālā stacija; eksperimenta laikā tā atradās virs laboratorijas. Ap hronokvantu paātrinātāja torni, ko mēs saucam vienkāršāk - "Stumbrs", mežs un... viss pārējais tika iznīcināts desmit kilometru rādiusā. Reģiona siltuma bilance ir izjaukta. Hronoputu dēļ nav iespējams tuvoties "Stumbram" - temporālie efekti; laboratorijas ēka palika nesagrauta, bet nevienam neizdevās tajā iekļūt.
Romašins apklusa. Arī Pāvels paklusēja, tad teica:
- Atvainojiet, bet es joprojām nesaprotu, kas izraisīja katastrofu. Eksperiments neizdevās, notika katastrofa, ir jāizpēta cēloņi, jānovērš sekas... Vai ne? Parastā formula biroja līnijas nodaļu darbam. Kur šeit ir darbs drošības dienestam?
- Eksperiments ne tikai neizdevās, tas kļuva nekontrolējams un... turpinās līdz šai dienai! Hronourbis - hrono-sabrukšanas reakcijas ģenerators-ierosinātājs - ir iekritis pagātnē par simtiem miljonu, varbūt pat par miljardiem gadu. Bet galvenā nelaime ir tā, ka "Stumbrs" ir nestabils, šūpojas laikā, iespējams, ģenerators turpina strādāt un iet dziļāk pagātnē. Pie kā tas var novest, nav zināms. Jūsu uzdevums ir noskaidrot cilvēciskā faktora vainas pakāpi.
Pāvels klusējot sagremoja teikto. Viņam jau bija sakrājies daudz blakusjautājumu, sarunu biedram turpinot stāstu, taču bija pāragri tos izteikt skaļi. Departamentā glabājas pilns ziņojums par notikušo, un, iepazīstot to, noteikti tiks atrastas atbildes uz lielāko daļu jautājumu.
- Pierakstiet mūsu nodaļas informācijas kanāla kodu. - Romašins nodiktēja septiņciparu skaitli. - Vai ir kādi jautājumi man?
- Ir, bet es tos uzdošu vēlāk, ja jums nav iebildumu. Vai es varu sākt darbu šodien?
- Varat, es tikko gribēju to jums lūgt. Jūsu kabinets atrodas blakus, divi simti septītā istaba.
Romašins nedaudz pavilcinājās, joprojām nesteigdamies apsēsties pie sava galda, tad sacīja:
- Varbūt mans lūgums jums šķitīs dīvains, bet... visu laiku esiet modrs. Pievērsiet uzmanību visiem sīkumiem, dīvainībām, bīstamiem starpgadījumiem un uzturiet sevi pastāvīgā gatavībā...
Pāvels gaidīja turpinājumu, neizrādot pārsteigumu, un domāja, ka komisārs zina par to, kas notika ekspedīcijas laikā, par viņa tikšanos ar "sanitāriem". Bet nerunā. Kāpēc? Kas tas par dīvainu veidu, neko nepateikt līdz galam?
- Labi, - viņš pamāja ar nepieejamu seju. - Es vienmēr uzturu sevi formā. Vai jums tas ir viss?
Romašins tikko manāmi pasmīkņāja, pamāja ar galvu, kaut arī šaubas viņa acīs neizklīda. Viņš kaut ko gaidīja, bet nav zināms, vai sagaidīja.
Uz komisāra galda nozibēja krāsainu uguntiņu ķekars, un atskanēja inka balss:
- Kontrole viens, kontrole divi - norma, kontrole trīs - lauka svārstības, kontrole četri - transcendentālās pārraides robežefekti.
- Man viss, - Romašins nez kāpēc piebilda, un Pāvels, viegli palocījies, aizgāja.
